Kā Mihaila Tāla mīļākā, esot VDK aģente, palīdzēja savervēt Francijas vēstnieku
Latvijā dzimušais, savulaik visjaunākais pasaules čempions šahā Mihails Tāls nodzīvoja īsu, bet spilgtu dzīvi (devās mūžībā 1992. gadā, 55 gadu vecumā). Kļuvis par pasaules čempionu 23 gadu vecumā, viņš šo titulu spēja noturēt tikai vienu gadu, jo traucēja sliktā veselība un bohēmiskais dzīvesveids.
Tāla dzīvē ir bijusi arī kāda mazāk zināma epizode – desmit gadus viņu saistīja romantiskas attiecības ar krievu aktrisi Larisu Kronbergu, kura bija Valsts drošības komitejas aģente un “čekas” uzdevumā viņa savulaik esot pamatīgi sakompromitējusi Francijas vēstnieku PSRS.
Kā Kronberga palīdzēja savervēt Francijas vēstnieku
Larisa Kronberga atšķirībā no Tāla nodzīvoja garu mūžu un 88 gadu vecumā nomira 2017. gadā. Pēdējos gadus viņa dzīvoja viena, ar medijiem sarunājās ļoti reti un savu apzināto sadarbošanos ar VDK nekad nav komentējusi. Savu mūža mīlestību – Tālu viņa gan vienmēr ir pieminējusi ar labiem vārdiem.
Dzimusi 1929. gadā, Kronberga jau piecdesmitajos gados piedalījās vairākās PSRS popularitāti guvušās kinofilmās – galvenās lomas gan viņai nedeva, taču skatītāji aktrisi bija pamanījuši un zināmu popularitāti viņa bija iemantojusi. Būdama pēc dabas visai avantūriska, viņa visai viegli piekritusi, sadarboties ar VDK vairāku gadu laikā speciāli izstrādātā operācijā, cerot, ka tas varētu palīdzēt arī karjeras izaugsmē. Tāpat viņa cerēja, ka visvarenais resors varētu palīdzēt ar dzīvojamo platību Maskavā un pēc operācijas aktrisei patiešām piešķīra istabu komunālajā dzīvoklī. Nekādus citus labumus no VDK viņa tā arī nesagaidīja.
1955. gadā par Francijas vēstnieku PSRS tika nozīmēts Morīss Dežāns, kuram tika prognozēta spoža politiskā karjera Francijā, bet VDK visai ātri noskaidroja, ka viņa vājība ir skaistas sievietes. Savukārt skaistu sieviešu izmantošana vajadzīgu cilvēku pavedināšanā un sakompromitēšanā ir parasta izlūkdienestu prakse un VDK nebija izņēmums. Šādiem nolūkiem savervētās dāmas tika sauktas par “bezdelīgām” un, kā savās atmiņās vēlāk atzina Kronbergas kurators Jurijs Korotkovs, tad: “Lora bija viena no visefektīgākajām “bezdelīgām”. Garām kājām un valdzinoša, skaistu seju, ko papildināja pavedinoši smiekli. Viņai nebija pastāvīgas dzīves vietas Maskavā, tāpēc viņa ceļoja no vienas gultas uz otru. Reizēm viņa par daudz iedzēra un pus izģērbusies ieradās pat filmēšanas laukumā. Mums VDK viņas mežonīgo un neapvaldīto dabu līdz galam tā arī neizdevās salauzt.”
Pēc VDK izstrādātās leģendas, Kronbergas vīrs ģeologs (patiesībā nekāda vīra nebija) lielāko daļu laika pavada tālās ekspedīcijās, atstājot viņu vienu uz ilgu laiku. Kādā kinematogrāfistu pasākumā sievieti ar vēstnieku iepazīstināja slavens tā laika režisors Sergejs Mihalkovs – skandalozā Kremļa atbalstītāja Ņikitas Mihalkova tēvs un piecdesmitgadīgais Dežāns (Krobergai bija 27 gadi) visai ātri bija gatavs ļauties gultas priekiem apburošās blondīnes dzīvoklī.
Tālākie notikumi risinājās pēc klasiskās shēmas. Pašā intīmākajā brīdī vaļā atsprāga dzīvokļa durvis un tajā ienāca divi vīrieši, kuri pat bija apģērbušies kā tikko no ekspedīcijas atgriezušies ģeologi. Viens no viņiem paziņoja, ka ir sievietes vīrs, bet viņa “draugs”, lieki nerunājot, izvilka pārīti no gultas un sāka abus profesionāli (lai nepaliek zilumi) sist. Protams, ka aģentes piekaušana bija tikai imitācija, bet viņa, kā jau profesionāla aktrise, savu upura lomu notēloja bez jebkādām problēmām.
Savukārt “piekrāptais vīrs” paziņoja, ka viņš došoties uz miliciju un rakstīšot iesniegumu. Lai apturētu fizisko izrēķināšanos, Dežāns bija spiests atklāt, ka viņš ir augsti stāvošs diplomāts. Jau operācijas sagatavošanas laikā, diplomāts bija iepazīstināts ar kādu it kā ļoti augsti stāvošu amatpersonu ar visai plašiem sakariem, kurš patiesībā bija VDK ģenerālleitnants Oļegs Gribanovs. Lai mēģinātu skandālu nogludināt, Dežāns vērsās pēc palīdzības pie viņa, bet nolikts fakta priekšā, visai viegli tika savervēts. Rezultātā viņš ar VDK bija spiests sadarboties līdz pat 1963. gadam, kad šīs operācijas smalkumus atklātībā nodeva jau pieminētais Korotkovs, kuram mistiskā veidā izdevās aizbēgt uz Lielbritāniju. Izcēlās pamatīgs skandāls un bija arī tiesa, taču pierādīt, kādu informāciju Dežāns ir nodevis PSRS, tā arī neizdevās. Nekādu sodu viņš tā arī nesaņēma un kļuva par vienu no sadraudzības asociācijas “Francija – PSRS” vadītājiem, kā arī bija padomju pulksteņu “Slava” rūpnīcas direktors Francijas pilsētā Bezansonā. Leģenda vēsta, ka jau pēc iepazīšanās ar atskaiti par notikušo, Dežānu pie sevis uzaicinājis Francijas prezidents Šarls de Golls, kurš sarunas sākumā esot “melni” pajokojis: “Nu ko, Dežān, apgulsimies un papriecāsimies?”
Minētā lieta joprojām ir noslepenota Krievijas Federālā drošības dienesta arhīvos – vien zināms, ka Kronbergai vēl bijis arī romāns ar kādu Dienvidslāvijas diplomātu. Ļoti iespējams, ka arī tas ir noticis VDK uzdevumā, un nav arī izslēgts, ka tieši tāpat ir sākušās arī attiecības ar Tālu.
Mīlestība no pirmā acu skatiena
Ar Tālu Kronberga iepazinusies ap 1960. gadu – tolaik viņš jau bija kļuvis par pasaules čempionu un lielu daļu savas dzīves pavadīja Maskavā, kur Ņikitas Hruščova “atkušņa” laikā bohēmas dzīve sita visai augstu vilni. Iepazīšanās esot notikusi kādā aktieru kompānijā, jo viens no tās dalībniekiem, ļoti slavens tā laika filmu elks Nikolajs Ribņikovs gribējis ar Tālu uzspēlēt šaha partiju. Tās laikā Kronberga, kura vienīgā no klātesošajām sievietēm zinājusi spēles noteikumus, sākusi savam kolēģim dot padomus. Pēc viņas ieteikuma, noziedojot zirga figūru, Ribņikovs sācis nonācis zaudētā pozīcijā un sācis lūgties Tālam, lai šo liktenīgo gājienu viņam ļauj paiet atpakaļ. Tāls sākumā gan atteicis, bet tad esot ļāvis Ribņikovam šo partiju pat uzvarēt.
Šajā pasākumā starp Kronbergu un Tālu arī uzšķīlusies dzirkstele. Kaut arī aktrise bija par Tālu septiņus gadus vecāka, viņu dzīves uztvere bija visai līdzīga – abi to uztvēruši kā spēli un mīlējuši pārkāpt tajā laikā valdošos sabiedrības noteikumus. Abiem arī paticis izteikti bohēmisks dzīvesveids un romānam netraucēja arī fakts, ka Tālam Rīgā tolaik bija sieva – mūziķe Sallija Landau. Interesanti, ka, uzzinot par sava vīra romānu, arī viņai izmisumā “paslīd kāja” ar vienu no tā laika Latvijas ministriem. Kaislīgais romāns turpinājās desmit gadus – Tāls pat ne no viena neslēpās un Kronbergu mīļi sauca par Zilacīti. Ņemot vērā, ka šahists bija visai brīvdomīgas dabas un visai bieži brauca uz ārzemju šaha turnīriem, nevar izslēgt, ka arī šī vismaz sākotnēji bija VDK izstrādāta operācija. Diemžēl Tālam saasinājās hroniska nieru mazspēja un viņš pastiprināti sāk lietot sāpju noņemšanas līdzekļus, ieskaitot morfiju un tas paātrināja šo attiecību iziršanu.
Tikai desmit gadus pēc attiecību izbeigšanas, izlasot kāda drauga iedotu grāmatu, Tāls beidzot uzzināja stāstu par skandālu ar Francijas vēstnieku. Tomēr arī pēc tā viņš nekad publiski par šo situāciju savu viedokli nav paudis. Viņa bijusī sieva Landau sešus gadus pēc Tāla nāves izdeva savus memuārus, kuros aktrisei L. tika uzgāzts kārtīgs darvas spainis un 2006. gadā pēc tiem tika uzņemta arī dokumentāla filma.
Interesanti, ka dažus gadus pirms Kronbergas nāves, šīs pašas dokumentālās filmas producents Aleksejs Tremasovs gribēja uzņemt televīzijas filmu par aktrises dzīvi. Kaut arī viņa pati pēc visai ilgām pārdomām esot intervijai piekritusi, tomēr Krievijas specdienesti šim projektam pārvilkuši svītru. Acīmredzot, ne viss vēl ir nonācis atklātībā.
