“Futbolu spēlē tikai mīkstie un vugi,” Austrālijas futbola stāsts no nicinājuma līdz panākumiem

Pasaules kausa izcīņā pārsteigumi un drāmas netrūkst. Mājās aizsūtīta Vācija, savu uzvarošo stāstu raksta Āzijas kontinenta komandas no Japānas un Dienvidkorejas. Arvien populārāks un spēcīgāks kļūst futbols Ziemeļamerikā. Citas skaļas sensācijas autori ir Austrālijas izlase, kas izšķirošajā grupu turnīra mačā pārspēja Dāniju un šovakar izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā tiksies ar Argentīnu. Komanda, kurā apvienoti dažādu rasu un tautību pārstāvji. Šajā ziņā tai nav līdzīgu starp pārējam šī turnīra dalībniecēm.

Futbolu spēlē tikai vugi

Emigrantus no Eiropas dienvidiem Austrālijā ilgu laiku mēdza dēvēt par vugiem. Šodien šāds apzīmējums tiek uzskatīts par rasistisku, taču pavisam nesen bija laiki, kad šāda birka bija katram ieceļotājam no Eiropas dienvidiem vai Āfrikas ziemeļiem. Mums pazīstamo futbolu vietējie nicinoši sauca par vugbolu un daudzu gadu desmitu garumā tā vairāk bija pēdējā laika emigrantu nodarbe.

Pirms sešpadsmit gadiem, kad Austrālijas izlase otro reizi spēlēja Pasaules kausa izcīņā, kāds grieķu izcelsmes apskatnieks “The Sydney Morning Herald” par futbolu Australijā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados rakstīja tādas rindas:

“Bērnus kā mani, kas vēlējās spārdīt futbola bumbu uz ielas vai skolas pagalmā, izsmēja, par mums ņirgājās un sita. Nebija tādas nedēļas, kad kāds nepienāktu un neteiktu, ka jums jaspēlē austrāliešu futbols nevis tas vugbols. “Futbolu spēlē tikai mīkstie un vugi,” bija frāze, kura atkal un atkal tika atkārtota daudzās Austrālijas skolās. Mēs neatlaidīgi turpinājām, jo mīlējam šo spēli. Valstīs, kur dzimuši mūsu tēvi, tā bija tikai spēle. Kāpēc austrāļi nevarēja saprast, ka šis ir vispopulārākais sporta veids pasaulē? Atceros tēva samulsušo seju un asaras acīs, kad vairs nevēlējos spēlēt futbolu. Jo to spēlē tikai vugi. Mēs gribējām asimilēties, lai visas šīs austrāliešu gaišmates ar zilām acīm skatās uz mums kā īstiem austrāliešu zilasiņu vīriem nevis kaut kādiem mīkstajiem.”

Joprojām aiz regbija

Šodien futbola popularitāte Austrālijā ir būtiski mainījusies un vietējā čempionāta spēlēs tribīnēs pulcē vidēji desmit tūkstošus skatītāju. Tomēr Austrālija droši vien ir vienīgā valsts starp visām Pasaules kausa dalībniecēm, kurā futbols nav populārākais sporta veids. Tur futbols joprojām  piekāpjas regbijam un tam līdzīgajam Austrālijas futbolam, sīvi cīnoties ar kriketu par trešo vietu populārāko sporta veidu rangā.

Diez ko skaļa nav arī Austrālijas futbola vēsture. Nenoliedzami, ka to kontinentā “ievazāja” turp pārceļojušie briti. Pirmo reizi kvalificēties Pasaules kausa izcīņai izdevās 1974. gadā, taču finālturnīrā neizdevās gūt nevienus vārtus un viss beidzās pēc trīs spēlēm.

Nākamā reize bija jāgaida garus 22 gadus. 2006. gadā Pasaules kausa izcīņā Vācijas stadionos Austrālija pirmajā spēlē ar 3:1 pārspēja Japānu, zaudēja Brazīlijai, taču izrāva 2:2 pret Horvātiju un līdz šim vienīgo reizi iekļuva izslēgšanas spēlēs. Tur pretī bija Itālija, līdzvērtīga cīņa līdz pat kompensācijas laika piektajai minūtei un drāmas pilna izstāšanās pēc Toti realizētā 11 metru soda sitiena. Austrālija spēlēja arī nākamajos trīs Pasaules kausa izcīņas finālturnīros, taču nespēja izkļūt no grupas.

Imigrācijas vēstures spogulis

Šodienas Austrālijas izlase ir kā visas valsts sabiedrības spogulis, kura pulcēti visdažādāko rasu un tautību pārstāvji. Daudzi varētu spēlēt citu valstu komandās, taču izvēlējušies pārstāvēt tieši šo valsti “Šī spēlētāju grupa parādā šodienas Austrālijas realitāti labāk nekā dažādi sporta kodeksi, politiķi un masu mediji. Futbols ir viņu sirdīs! Izejot cauri Austrālijas izlases dažādām desmitgadēm, jūs taja redzēsiet valsts imigrācijas vēsturi simts gadu garumā,”norādījis kādreizējais Austrālijas izlases spēlētājs, tagad cilvēktiesību aktīvists Kreigs Fosters. Šodien Austrālijas izlases futbolistus vairs neapsaukā par vugiem un komandas panākumiem līdzi seko visa valsts.

Skoti, sudānieši, Kipras turks un citi

Ikdienā “Kobenhavn” spēlējošais (tādēļ izšķirošā uzvara grupu turnīrā fāzē pār dāņiem viņam bija īpaši nozīmīga) komandas kapteinis un vārtsargs Metjū Raiens ir arī Lielbritānijas pilsonis. Aizsargs Milošs Degeneks ir serbu izcelsmes, dzimis Horvātijā, gadsimtu mijā ar ģimeni emigrējis uz Austrāliju, pārstāvējis šīs valsts jauniešu izlases, taču 19 gadu vecumā aizvadījis arī astoņas spēles Serbijas jauniešu izlasē. Aizsargi Frans Karačičs dzimis Horvātijā, Azizs Behičs ir Ziemeļkipras emigranta dēls un varēti pārstāvēt arī Turciju vai Kipru.

Pussargs Ajdins Hrustičs dzimis  bosniešu tēva un rumaņu mātes ģimenē. Keanu Bakuss dzimis Dienvidfrikas republikā. Ārons Mojs ir Nīderlandes pilsonis, bet no tēva puses varētu pārstāvēt arī Vācijas izlasi.

Lielākā ietekme šajā Austrālijas izlasē gan ir sudāniešiem un skotiem. Aizsargs Toms Dengs un uzbrucējs Avers Mabils dzimuši Kenijā dienvidsudāniešu bēgļu nometnes, savukārt nesen ar “Newcastle” līgumu parakstījušais Garangs Kuols pasaulē nācis līdzīgā nometnē Ēģiptē. “Es piedzīmu būdā, pavisam maziņā būdā, kura izmēru ziņā atpaliek no mana šodienas viesnīcas numura,” Mabila stāstītais par bērnības dzīves apstākļiem katru šo dzīves stāstu liek apbrīnojamu kārtā. Katrs no šiem spēlētājiem varēja izvēlēties pārstāvēt arī Dienvidsūdānas izlasi un Denga brālis tā arī dara.

Denga ģimene nav vienīgā, kurā brāļi pārstāv dažādas valstsvienības. Līdzīgs ir aizsargs Harija Sutara stāsts. Viņš mačā pret Dāniju nolasīja visus pretinieku nodomus un bija galvenais aizsardzības balsts. Dzimis Skotijā, pārstāvējis  šo valsti jauniešu izlašu līmenī, taču vēlāk nolēmis pievienoties mātes dzimtenei Austrālijai. Tikmēr viņa brālis pagājušajā vasarā no Edinburgas “Hearts” pārcēlās uz Glāzgovas “Rangers” un pašlaik pārstāv arī Skotijas izlasi.

Pussarga Džeisona Irvaina tēvs dzimis Aberdīnā, tādēļ jauniešu vecumā viņš pārstāvējis Skotiju. Līdzīga vēsture ir uzbrucējam Džemijam Maklarenam, kura māte nāk no Maltas un pavisam nesen bijis piedāvājums pārstāvēt arī šo valsti. Maklarens šādu iespēju noraidīja.

Jaunākais Austrālijas izlases ieguvums ir cits skotu uzbrucējs, Edinburgas “Hearts” sistēmas audzēknis Džeisons Kamings. Izspēlējies visās Skotijas jauniešu izlasēs un pat aizvadijis divas spēles nacionālajā izlasē, šis spēlētājs Austrālijas futbola funkcionāriem kļuva interesants ar faktu, ka viņa māte dzimusi Pērtā. Pirms trīs gadiem sāktās pārrunas vainagojās panākumiem un šī gada septembrī Kamings pirmo reizi vilka mugurā Austrālijas izlases kreklu.

Tāda, izcelsmes zinā raiba kā dzeņa vēders, ir šodienas Austrālijas izlase.Šovakar šo komandu redzēsim dabībā pret Pasaules kausa titula pretendentiem Argentīnu.