Kas ir petanks, un kā to spēlēt? "Deviņvīri" izmēģina ko vecu un jaunu
Latvija ar petanku iepazinās, kad pirms pārdesmit gadiem šeit noritēja Vispasaules arodbiedrību spēles. Rīgā vienīgais oficiālais un sertificētais laukums atrodas Lucavsalā, kurp "Deviņvīri" tad arī devās, lai aprunātos ar federācijas ģenerāli Kristapu Stepiņu un paši iemēģinātu bumbu smagumu. Kristaps mūs pavadīja un komentēja arī spēlē, kas starp abiem redaktoriem beidzās ar draudzīgu 2:2.
Pirmsspēles informācija
Kā radies šis sporta veids – petanks?
Šis sporta veids ir radies senos, senos laikos, un klīst leģendas, ka tas ir bijis jau pirms mūsu ēras, ar dažādām bumbām jau tajā laikā ticis spēlēts. Mūsdienu petanks ir radies Francijā, kur tas arī ir vispopulārākais – tāda kā nacionālā spēle. Tāda tā ir izplatījusies pa visu pasauli.
Cik sen to pazīst Latvijā?
Latvijā to pazīst jau kopš 2007.–2008. gada. Bet tā nopietnāk tam pieķērās, kad dibināja Latvijas petanka sporta federāciju, un kopš tā laika diezgan daudzi cilvēki sākuši nodarboties ar petanku.
Vai petanks ir pensionāru izklaide?
Šo sporta spēli spēlē tiešām daudzi cilvēki gados, bet ir diezgan daudz arī jauniešu. Tā atšķiras no citām fiziskajām aktivitātēm; var teikt, ir mierīgāka spēle, lai pavadītu laiku.
Vai petanks ir traumatisks sporta veids?
Pagaidām Latvijā nevienas traumas nav bijis, bet starptautiskajās sacensībās ir bijuši gadījumi, piemēram, ar smadzeņu satricinājumiem un tamlīdzīgi, kad trāpa ar bumbu pa galvu treniņu laikā.
Vai petankam vajadzīgs īpašs laukums?
Spēlējot savā starpā un nepiedaloties augsta līmeņa sacensībās, petankā nav vajadzīgs īpašs laukums, bet starptautiskajās sacensībās un Latvijas čempionātos šie laukumi ir tādi, kādiem tiem jābūt, – cieti, ar šķembām nobērti.
Cik sver petanka bumbas?
Bumbas sver no 650 līdz pat 800 gramiem – katrs var izvēlēties, kāda svara bumba viņam patīk.
No kāda materiāla tās ir taisītas?
Visas lielās bumbas ir no metāla, bet kašonets – mazā bumbiņa – var būt izgatavots gan no plastmasas, gan koka.
Kurā vietā pasaules rangā atrodas Latvija?
Patlaban nav tāda kopēja valstu ranga, bet pēdējo divu triju gadu laikā mūsu rezultāti ir ļoti uzlabojušies. Arī šogad pasaules čempionātā tikām astotniekā. Aptuveni no sešpadsmitnieka līdz astotniekam esam.
Vai petanka čempionātos ir naudas balvas?
Lielākajos komecturnīros gan Baltijas valstīs, gan ārpus tām ir naudas balvas, bet Latvijas čempionātos un vietējos mačos diemžēl vēl nav.
Cik lielas naudas balvas ir lielajos čempionātos?
Tas pārsvarā atkarīgs no dalībnieku skaita. Teiksim, nesen Kauņā bija sacensības, kur pirmajai vietai bija ap 300 eiro, bet turnīros Francijā naudas balvas ir jau tūkstošos mērāmas.
Vai ziemā petankisti spēlē kērlingu, jo abām spēlēm ir zināma līdzība?
Ir Ventspils kērlinga klubs, kas spēlē petanku, bet viņi pārsvarā ir kērlingisti. Pārējie petankisti īpaši nenodarbojas ar kērlingu.
Bumbu viltības
Vai nesanāk tā, ka petanks ir viena no pasaulē senākajām āra bumbu spēlēm?
Tā varētu būt, salīdzinot ar basketbolu un citām bumbas spēlēm. Ir arī petankam līdzīgi sporta veidi, kur ir lielākas bumbas un mazliet citādi spēles noteikumi.
Minēji, ka ir bijuši starpgadījumi mūsdienu petanka mačos. Bet ir tādas ziņas, ka zēni Trīsdesmitgadu kara laikā esot spēlējuši ar lielgabalu bumbām un noticis sprādziens, kurā gājuši bojā 38 cilvēki. Netālu bijusi munīcijas noliktava... Tāda ir leģenda.
Teikšu godīgi – nezinu, vai tā ir taisnība, bet arī es šo stāstu esmu dzirdējis.
Ko vajag, lai spēlētu petanku?
Mums vajag riņķi – tie ir viena izmēra – un laukumu. Laukumam ir noteikti minimālie izmēri, bet nav noteikti maksimālie. Tā kā jūs esat viens pret vienu, spēle sākas ar izlozēšanu, kurš pirmais sāks. Tas ir diezgan svarīgi.
Kāpēc vajadzīgs riņķis?
Tāpēc, ka no tā tiek izdarīti metieni.
Vai riņķa krāsai ir nozīme?
Nē, riņķa krāsai nav nozīmes. Viss sākas ar to, ka riņķis tiek novietots laukumā, notiek izloze, un tad spēle sākas. Tas, kurš uzvarējis izlozē, sāk spēli. Šis ir kašonets. Tas tiek izmests.
Kašonets – ko tas nozīmē? Franciski tam droši vien ir nozīme.
Jā, franciski tas nozīmē – sivēns.
Bet izklausījās daudz gudrāk...
Ar kašonetu sākas spēle. Kašonets ir galvenais, uz ko jākoncentrējas visu spēli. Sāk ar to, ka izmet kašonetu 6–10 metru distancē. Ja abas komandas vienojas, ka kašonets atrodas laukuma robežās un var sākt spēlēt, tad spēlētājs, kurš izmetis kašonetu, izmet savu pirmo bumbu. Viņa mērķis ir aizmest bumbu iespējami tuvu kašonetam. Kad viņš ir izmetis, seko otras komandas metiens. Viņu uzdevums ir pārspēt pretinieka metienu un dabūt vēl tuvāk. Ir divi veidi, kā var dabūt tuvāk. Ja pretinieks nolicis bumbu noteiktā attālumā, var mēģināt aizmest tai garām, un tev būs tuvāk kašonetam. Tad atkal met pretinieks. Ir iespēja sist pretinieka bumbu – trāpīt tā, lai pretinieka bumba aizlido, bet tavējā paliek.
Vai ir iespēja sist kašonetu?
Ir iespēja sist kašonetu, bet, ja kašonets izlido no laukuma, tad rezultāts ir pa nullēm, un spēle sākas no sākuma, tāpēc tas nav īsti izdevīgi. Izdevīgi tas ir brīdī, ja pretiniekam nav bumbas un tev – cik bumbu uz rokas, tik punktu.
Tātad būtībā, lai tiktu pie fināla metiena, man vajadzētu mest otrajam, nevis pirmajam, jo otrajam būs pēdējā bumba?
Teorētiski – jā. Taču, ja pretinieks uzliek labi pirmo bumbu, tu vari izmest visas sešas bumbas un nekas nebūs... Pieņemsim, ja tu spēlē ar trim bumbām un visas trīs aizmet garām, tad pretinieks saņem vēl divus punktus.
Mēs spēlēsim ar trim bumbām – tas tāds iesācēju komplekts?
Tas nav iesācēju komplekts, tie ir noteikumi, ja spēlē vienspēles.
Pastāsti, lūdzu, par bumbām. Sporta un tūrisma veikalos var nopirkt kārbiņās petanka bumbas. Cik saprotu – Ķīnas ražojuma un ne pārāk augstas kvalitātes un cenas?
Tās ir bumbas, lai, piemēram, ar draugiem paspēlētu un atpūstos, vai iesācējiem. Bumbas atšķiras pēc materiāla, gravējumiem – tās ir, varētu teikt, treniņu bumbas.
Un cik reižu dārgākas ir šīs bumbas, ar kurām mēs tagad spēlēsim?
Ja mēs pieņemam, ka veikalā lielais bumbu komplekts maksā 20 eiro, tad šīs ir vismaz desmit reižu dārgākas.
Visas sešas?
Šīs bumbas pārdod pa trīs.
Sanāk 150 eiro?
Vairāk. 150 – tās būs lētākās. Pašas dārgākās, kas bijušas pēdējā laikā, ir pāri 300 eiro. Tās ir mīkstāka materiāla, vieglākas. Pārsvarā bumbas cena atšķiras tikai izmantotā metāla dēļ. Protams, arī zīmols.
Ir tāda anekdote, kam gan ir maz sakara ar petanku. Vienam krievam cietumā iedod divas dzelzs bumbas. Vienu viņš pazaudē, otru salauž. Vai petanka bumbu var sabojāt?
Teorētiski – var. Ir redzēts, ka bumbas saplīst. Rodas plaisa (bumbas vidū tukšas), un tā bumba vairs īsti nav derīga. Veterānu Eiropas čempionātā bija gadījums, ka spēlētāji bija sapildījuši savas bumbas ar dzīvsudrabu. Tas nozīmē, ka tās mazāk ripoja, mazāk lēkāja. Protams, tas ir pārkāpums.
Kā to var atklāt, nezāģējot bumbu pušu?
Bumba tika pārzāģēta, jo bija aizdomas. To uzreiz var redzēt pēc bumbas lidojuma.
Spēles ritmā
Kā mums gāja petanka spēlē, var noskatīties videosižetā portālā jauns.lv un YouTube, bet te būs īss atstāsts no Deviņvīru bumbu kaujām rakstveida formātā
Kristaps: Tev pirmajam jāmet kašonets!
(Aldis met kašonetu.)
Seši metri laikam nebūs, mazliet par tuvu.
Kristaps: Ja pretinieks piekrīt...
Sandris: Skaidrs, ka piekrīt. Mēs kā iesācēji nemaz tālāk nevaram aizmest.
Aldis: Tad es metu pirmais!
Sandris: Galvenais – nenosit nevienu.
(Aldis met bumbu.)
Kristaps: Tā arī var mest... Noteikumu, kā mest pareizi, nav, bet parasti met otrādi – ar plaukstu uz augšu – bumbu it kā paslēpjot. Un nedrīkst pārkāpt pāri riņķim, nedrīkst cilāt kājas.
(Sandris met bumbu.)
Aldis: Es varu visu ko darīt – piemēram, skaļi komentēt?
Kristaps: Nē! Nedrīkst traucēt.
Sandris (pēc metiena): Nākamais!
Kristaps: Nē, tev ir jāturpina, kamēr tava bumba ir tuvāk par pretinieka bumbu.
(Sandris met bumbu.)
Sandris: Arvien sliktāk un sliktāk, kaut kā velk uz kreiso pusi.
Kristaps: Aldi, tagad tava bumba ir tuvāk.
Aldis: Tad es varu iegūt trīs punktus?
Kristaps: Jā, vari. (Pēc nākamā metiena.) Izskatās, ka rezultāts ir 1:0 Alda labā. Parasti jau spēlētāji viegli vienojas par to, kura bumba atrodas tuvāk kašonetam, bet dažkārt ir arī jāmēra.
Aldis: Kērlingā ir īpašs aparāts – tāds kā cirkulis...
Kristaps: Mēs izmantojam parasto mērlenti. Reizēm, kad ir runa par milimetriem, izmanto precīzākus mērinstrumentus. Mērīsim ar metramēru! Sešdesmit trīs ar pusi. Un šeit būs sešdesmit pieci, komats, divi. Tātad punkts Aldim!
Kristapa pēcspēles komentārs
Nevienu nenositāt, diezgan labi metāt, domājāt līdzi. Parasti pirmajās reizēs ir diezgan traki – īpaši ar tiem noteikumiem. Tie ir sarežģīti, lai gan te tie bija vienkāršoti. To visu ņemot vērā, jums sanāca diezgan labi. Ir potenciāls. Abiem diviem.
Mūsu atziņas par petanku
Patiesībā petanks ir viena no demokrātiskākajām un pieejamākajām brīvdabas spēlēm – vajag tikai bumbu komplektu un kādu vairāk vai mazāk līdzenu zemes pleķi – vienalga, vai tā būtu smilts, zāle vai klons. Arī dzimumam nekādas priekšrocības nav – te visu izšķir, protams, iemaņas, bet arī acumērs, stratēģija un, kā jau katrā spēlē – veiksme! Foršā vasarā un saulainā dienā tā tiešām ir lieliska un azartiska izklaide ar ģimeni, draugiem un citiem jautriem rotaļniekiem.
Šis raksts un daudz kas cits interesants lasāms žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.
