Latvijas hokejisti, kas pošas uz KHL, nonākuši Valsts drošības dienesta redzeslokā
Latvijas hokejistu noslēgtajiem līgumiem par spēlēšanu Krievijā pievērsta Valsts drošības dienesta (VDD) uzmanība, trešdien vēsta portāls "Delfi.lv".
Latvijas Sporta likums pašlaik aizliedz federācijām apstiprināt transfērus uz Krievijas un Baltkrievijas klubiem. Tāpat, pievienojoties Krievijas klubiem, sportistiem nākotnē vairs nebūs iespējas pārstāvēt Latvijas izlasi.
Pēc Krievijas karadarbības sākšanas Ukrainas teritorijā aprīļa beigās tika pieņemts grozījums Sporta likumā, kas paredz, ka sportistiem un sporta darbiniekiem ir liegts iesaistīties jebkādās sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā.
Tomēr Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubu sarakstā ir vairāki Latvijas hokejisti un treneri.
Jūlija sākumā tika paziņots par vārtsarga Jāņa Kalniņa pāreju uz Krievijas klubu Habarovskas "Amur", taču Latvijas Hokeja federācija (LHF) pāreju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) pāreju sistēmā noraidīja.
Šomēnes Vladivostokas "Admiral" rindas papildināja uzbrucējs Nikolajs Jelisejevs, taču viņam klubs vēl pāreju nav pieprasījis, "Delfi.ee" informēja LHF.
Šīs komandas treneris arī nākamsezon būs bijušais Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Leonīds Tambijevs, bet viņam asistēs cits Latvijas speciālists Andrejs Banada, kamēr Krievijas Augstākās līgas vienības "Rostov" galvenais treneris joprojām ir Grigorijs Panteļejevs.
Pirms mēneša KHL vienība Maskavas "Spartak" paziņoja, ka 31 gadu vecais Indrašis turpmāk spēlēs tās rindās, bet pats hokejists informāciju, ka viņam būtu līgums ar klubu, noliedza. Pēc tam tika paziņots, ka līgumu ar hokejistu ir parakstījis Vācijas augstākās hokeja līgas klubs Šveningenes "Wild Wings".
Hokejists "Spartak" sastāvā gan joprojām ir arī kluba un līgas tīmekļa vietnē.
LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs skaidroja, ka pāreju pieprasījis tikai Vācijas klubs: "LHF ir saņēmusi Indraša pārejas pieprasījumu tikai no Vācijas kluba. Esam to apstiprinājuši IIHF sistēmā."
VDD skaidro, ka, pieņemot darba piedāvājumu Krievijā, sportists riskē arī ar savu brīvību, jo kriminālatbildība var iestāties pēc atgriešanās Latvijā.
VDD savā jomā seko līdzi notiekošajam kaimiņvalstī, lai identificētu iespējamus apdraudējumus Latvijas valsts drošībai, "pievērš uzmanību arī dažādu sporta jomas organizāciju un pārstāvju saitēm ar agresorvalsti Krieviju, vērtējot to ietekmi uz Latvijas nacionālās drošības interesēm".
Tiek apstiprināts, ka VDD redzeslokā ir nonākuši arī tie Latvijas sportisti, treneri un apkalpojošā personāla darbinieki, kuri karjeru grib turpināt Krievijā, arī tāpēc, ka pašlaik došanās uz Krieviju ir saistīta arī ar paaugstinātiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem.
Portāls min, ka ietekmēt treneru un apkalpojošā personāla darbību Krievijā nav LHF spēkos un ka viņiem jārēķinās tikai ar iespējamajām tiesiskajām sekām.
Tomēr par sportistu strādāšanu kaimiņvalstī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) LHF likumu vai normatīvo aktu neievērošanas gadījumā var tikt "atņemts atzītās sporta federācijas statuss", federācijai zaudējot tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā, pārstāvēt valsti starptautiskajā sporta veida organizācijā un zaudējot tiesības saņemt finanšu līdzekļus no valsts budžeta.
