Latvijas riteņbraucējiem nauda būs vien jāatrod savos apcirkņos
Uz publiskās skatuves par finansiāliem jautājumiem šonedēļ saķērušās Latvijas riteņbraukšanas federācija un Latvijas Olimpiskā komiteja, kas izdarījusi daudz, lai velosports nebūtu trūkumā, tomēr arī ar to, šķiet, izrādījies par maz.
Latvijas riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss publikācijā portālā Delfi.lv vērsa uzmanību, ka organizācijas rīcībā neesot līdzekļu, lai nodrošinātu Latvijas komandas dalību pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā, kas septembra otrajā pusē notiks tālajā Austrālijā. Par to tika informēta arī Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Nacionālā sporta padome, tika prasīti papildu līdzekļi. Taču izrādās, ka LRF šogad no valsts saņēmusi krietni vairāk naudas nekā pērn un atsevišķās pozīcijās tika apstiprinātas arī dalības izmaksas startam pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā.
Ja Latvija šosejas riteņbraukšanā pasaules rangā būtu labāko trīsdesmitniekā, uz pasaules čempionātu varētu deleģēt četrus sportistus. Diemžēl pašlaik esam tikai 36. vietā, un tas nozīmē, ka Latvija var pieteikt tikai vienu sportistu. Individuāli pašlaik visaugstāk rangā ir Toms Skujiņš, un pirmā roka dalībai planētas meistarsacīkstēs būtu tieši viņam.
“Šī brīža apstākļos uz pasaules čempionātu nebraucam. Vienīgais variants, ja Skujiņš kā valsts patriots pasaka, ka brauc par savu naudu un maksā arī par apkalpi. Tas jau būtu cēls viņa lēmums. Tas ir satraucoši un traģiski, ja tādiem augsta līmeņa sportistiem kā Skujiņam vai Neilandam (Kristam), kuri ar labiem rezultātiem nes Latvijas vārdu "Tour de France", nevaram nopirkt biļeti uz Austrāliju un līdzi aizsūtīt apkalpojošo personālu. Tas ir traģikomiski, es pat teiktu tā,” portālā Delfi.lv situāciju komentēja Markss.
Pēc šādiem paziņojumiem LOK nekavējoties noraidīja argumentus par finanšu trūkumu un publicēja Latvijas riteņbraukšanas federācijas finansējuma pārskatu par pēdējiem diviem gadiem. LOK riteņbraucējiem šogad piešķīrusi 209 326 eiro, kas ir par 65 382 eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šī nauda sadalīta pa pozīcijām, kas ierobežo tās tērēšanu citiem mērķiem. Taču tieši pašā lielākajā sadaļā starp 78 400 eiro "Treniņu un sacensību darbam" ir atrodami visu trīs Latvijas vadošo riteņbraucēju darba izmaksu pieteikumi šim gadam ar skaidru un konkrētu mērķi dalībai Eiropas čempionātā augustā Vācijā un pasaules čempionātā septembrī Austrālijā. Dalībai pasaules čempionātā Skujiņam piešķirti 4800 eiro, Liepiņam un Neilandam pa 2300 eiro katram. Šīs summas sīkāk sadalītas biļešu iegādei, viesnīcas apmaksai un dienas naudai. Piemēram, aviobiļešu iegādei Neilandam un Liepiņam paredzēti pa 1200 eiro, Skujiņam divas reizes vairāk jeb 2500 eiro. Šādu tāmi dalībai pasaule čempionātā ar savu parakstu akceptējis Markss. Tātad faktiski riteņbraukšanas federācijas rīcībā ir 9400 eiro dalībai pasaules čempionātā, ar ko teorētiski vajadzētu pietikt viena dalībnieka nogādāšanai uz pasaules čempionātu. Iespējams, pietiktu arī tehniskajam personālam un komandas pārstāvim. Riteņbraukšanas federācijā viena sportista dalības izmaksas lēš ap 12 000 eiro.
Markss sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" norādīja, ka tā esot sportistu labā griba starp saviem sacensību un gatavošanās izdevumiem norādīt arī izdevumus dalībai pasaules čempionātā. Te gan der atgādināt, ka ikdienā Skujiņš, Liepiņš (Emīls) un Neilands pārstāv profesionālas komandas, kas tad arī rūpējas par viņu gatavošanas sezonai un citām sacensībām. Šosejas riteņbraukšana ir profesionāls komandu sporta veids, un te varētu likt vienādības zīmi ar, piemēram, mūsu NHL vai NBA spēlētājiem. Ja šie līdzekļi prasīti dalībai pasaules čempionātā, bet iztērēti citām vajadzībām, tā jau ir konkrēto sportistu vai federācijas atbildība.
Šoreiz riteņbraucējiem līdzekļus dalībai pasaules čempionātā nāksies atrast savos apcirkņos. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tieši šiem mērķiem nauda tika piešķirta. Noraidīta LRF vēlme tikt pie līdzekļiem no neparedzētiem gadījumiem paredzētā finansējuma. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādījis, ka par pasaules čempionātu Austrālijā bija zināms jau labu laiku un tas nav neparedzēts gadījums. Severs arī norādījis, ka riteņbraukšanas federācija darbības nodrošināšanai papildus LOK finansējumam saņēmusi 53 970 eiro no Latvijas Sporta federāciju padomes.
LOK komunikācijas dienesta vadītāja Dace Gulbe uzskata, ka riteņbraukšanas federācijas pārstāvjiem vispirms vajadzēja meklēt iespējas optimizēt līdzekļus savā iekšienē vai vienkārši atnākt uz LOK ar savu problēmu un tās atrisinājuma meklējumiem. “Tā būtu normāla prakse, nevis paust skaļus paziņojumus par to, ka valsts nepiešķir atbalstu. Riteņbraucēji gan nav vienīgie, kas ar skaļiem lozungiem mēģinājuši vai mēģinās panākt sev vēlamo. Tādēļ mēs detalizēti skaidrosim katru šādu gadījumu, katru pieprasījumu un tam pretī piešķirto naudas pozīciju par katru federāciju, ja vien radīsies šāda neskaidrība,” uzsver Gulbe.
