Tiesa konstatē pamatīgu līdzekļu izšķērdēšanu Latvijas Handbola federācijā
Latvijas sabiedrība jau ir pieradusi pie nemitīgiem strīdiem un cīņas par amatiem ne vienā vien sporta veidus pārstāvošā federācijā. Līdzīgas problēmas skārušas arī Latvijas Handbola federāciju – tās iepriekšējā vadība caur tiesu pieprasīja neizmaksāto darba algu, savukārt jaunie vadītāji iesniedza tiesā materiālus par lielu naudas summu izšķērdēšanu.
Kompensāciju piesprieda, bet saņemt to pagaidām neizdosies
2021. gada 9. februārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā vērsās bijušais Latvijas Handbola federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Guntis Ciematnieks. Federācijā viņš bija darbojies kopš 2016. gada 20. jūlija, bet darba attiecības tika pārtrauktas 2020. gada 6. augustā. Tad arī starp Ciematnieku un federāciju tika noslēgta abpusēja vienošanās, kurā tika noteikts, ka, veicot galīgo aprēķinu, viņam ir izmaksājami vēl 4893 eiro kā darba alga un atvaļinājuma kompensācija. Noteiktajā laikā Ciematniekam šo naudu neizmaksāja, aizbildinoties ar to, ka viņš pilnā apmērā nav pildījis savus darba pienākumus un arī atvaļinājumus ir izmantojis pilnā apmērā, tiesa, nenoformējot tos juridiski. Konflikta situācija turpināja izvērsties, un abas puses sāka apvainot viena otru dokumentu slēpšanā un iznīcināšanā.
Beidzās viss ar to, ka federācija nonāca pie secinājuma – lai izvērtētu Ciematnieka darba pienākumu izpildi, nepieciešams pieaicināt neatkarīgu auditoru, un par tādu kļuva SIA "Infoproject". Auditā tika konstatēts, ka laikā no 2018. gada 1. janvāra līdz Ciematnieka darbības beigām LHF ir nodarīti finansiālie zaudējumi 125 387 eiro apmērā. Federācija iesniedza tiesā pretprasību, norādot, ka Ciematnieka pieprasītos 6000 eiro var ieskaitīt šo izšķērdēto līdzekļu atmaksas daļējai dzēšanai.
2022. gada 10. jūnijā lietā tika nolasīts spriedums, kurā tiesai bija jākonstatē, ka notikuši apšaubāmi darījumi un iepirkumi vairāk nekā 120 tūkstošu eiro apmērā, kurus Ciematniekam arī tika uzdots federācijai labprātīgi atmaksāt desmit dienu laikā.
Kādus šaubīgus darījumus tiesa atklāja
Auditors ir konstatējis, ka federācijas grāmatvedībā ir uzrādīti vairāki darījumi ar Lietuvā reģistrētu uzņēmumu "Kodesta UAB" un šai kompānijas divu gadu (2019. un 2020. gadā) laikā uz sešu rēķinu pamata ir pārskaitīti vairāk nekā 26 tūkstoši eiro. Par tiem it kā ir piegādātas metāla konstrukcijas, bumbas, līniju marķējumi, kā arī citi handbolam nepieciešami atribūti. Tomēr ziņas Lietuvas Juridisko personu reģistrā liecina, ka šis 2017. gadā reģistrētais uzņēmums nodarbojas ar ēku būvniecību, un nav atrodami arī tā darbības finanšu pārskati par minētajiem gadiem. Norādītajos gados uzņēmumā ir bijis tikai viens darbinieks, un nav arī atrodama nekāda dokumentācija par preču piegādi.
Viens no rēķiniem ar "Kodesta UAB" paredzēja, ka 2019. gada jūnijā uzņēmums iznomās un uzstādīs grīdu Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlei Valmieras olimpiskajā centrā. Tomēr centra tehniskais direktors norādīja, ka šai spēlei ir izklāta viņiem pašiem piederošā grīda un tas darīts centra darbinieku spēkiem.
Tāpat kā šaubīgus maksājumus auditors ir novērtējis Krišam Upeniekam trīs gadu laikā izmaksātos 27 538 eiro par audioierakstu, video operatora un fotogrāfa darba pienākumu pildīšanu. Neesot atrodams ne atbilstošs līgums, ne darba nodošanas un pieņemšanas akti, ne arī paši gala produkti – arī LHF mājaslapā to nav. Upenieks esot saņēmis atlīdzību par šiem darbiem arī laikā, kad Covid-19 dēļ spēles nenotika vispār. Nav arī neviena dokumenta, kas apliecinātu, ka starp Upenieku un federāciju vispār ir pastāvējušas darba attiecības.
2016.–2017. gadā uzrādīti darījumi ar Latvijas uzņēmumu SIA "Derota", kas jau 13 dienas pēc reģistrācijas ir spējis federācijai piegādāt sporta kreklus, kā arī sniegt sporta inventāra nomas un transporta pakalpojumus par 10 561 eiro. Nekāda dokumentācija par šo darījumu atrodama gan nav.
Tāpat apmaksāti arī divi rēķini par 7000 eiro Lietuvas uzņēmumam "Amarinus UAB IT" par virslīgas mājaslapas izstrādi, lai gan kā uzņēmuma nodarbošanās ir uzrādīta automašīnu rezerves daļu tirdzniecība, bet no 2018. gada aprīļa tajā pat nav neviena darbinieka. Ir vēl pāris līgumu par dažiem tūkstošiem eiro saistībā ar grāmatvedības pakalpojumiem, bet nekādu dokumentu, kas apliecinātu praktisku darbību, nav.
Laikā no 2019. līdz 2020. gadam federācija ir apmaksājusi septiņus rēķinus par kopējo summu 27 390 eiro kārtējam Lietuvas uzņēmumam SIA "Global Sauren", kas it kā piegādājis aptuveni to pašu ko "Kodesta UAB". Lieki piebilst, ka dokumentācijas par preču saņemšanu un tālāku izsniegšanu nav, bet pati sabiedrība, kas, pēc publiskās informācijas, nodarbojās ar uzņēmumu konsultēšanu, savu pēdējo finanšu pārskatu ir iesniegusi par 2016. gadu.
Visai nesaprotama situācija ir notikusi arī ar aviobiļešu iegādi par 12 127 eiro – federācija šīs biļetes ir apmaksājusi, taču tās palikušas neizmantotas, bet pretenzijas par iespējamu līdzekļu atgriešanu nav pieteiktas.
Spriedumā uzskaitīti vēl vairāki nelieli darījumi, un tas viss kopā arī veidojis no Ciematnieka piedzenamo naudas summu – 120 968 eiro. Izvērtējot pieejamos dokumentus un darījumu apstākļus, tiesa novērtēja visus šos darījumus kā fiktīvus un nenotikušus.
Ciematnieks sola cīnīties
Intervijā "Kas Jauns Avīzei" Ciematnieks gan apgalvoja, ka tiesā ir centies visu paskaidrot, taču šādam notikumu pavērsienam nav bijis sagatavojies. “Tiesa ir vadījusies pēc revīzijas dokumenta, taču revidentam speciāli uzrādīti dokumenti, kas pierādītu mūsu taisnību. Mums ir arī liecinieks, kas apstiprina, ka dokumenti no federācijas biroja ir iznesti un iznīcināti, bet noticis tas ar tagadējā LHF ģenerālsekretāra Normunda Blomes atbalstu. Partnerus šiem darījumiem atrada mani darbinieki, meklējot visizdevīgākos nosacījumus, un man nav ko viņiem pārmest. Šo tiesas spriedumu es noteikti pārsūdzēšu, un otrās instances tiesai tiks uzrādīti dokumenti, kas pierādīs šo apvainojumu absurdumu,” saka Ciematnieks.
LHF līdz 2021. gadam divus termiņus jeb astoņus gadus vadīja Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. "Kas Jauns Avīzei" viņa komentārs ir šāds: “Laikā, par kuru izvirzīta LHF prasība pret iepriekšējo valdi, statūti strikti nodalīja saimniecisko funkciju veikšanu starp valdi un padomi. Prezidents kopā ar padomi virzīja stratēģiskos jautājumus, savukārt biedri pa tiešo ievēlēja ģenerālsekretāru, kas vienpersoniski veidoja valdi un vadīja federācijas saimniecisko darbību. Biedri un padome paļāvās uz ikgadējiem revidenta slēdzieniem par saimnieciskās darbības atbilstību un gada pārskatus apstiprināja kopsapulcē.
Pārkāpumi grāmatvedības uzskaitē tika konstatēti padziļinātā auditā, ko biedri pasūtīja tad, kad radās šaubas par līdzekļu izlietojumu, un īpaši pasūtītais audits ir identificējis neatbilstības, kas iepriekš revīzijās nebija konstatētas.
Lai nodrošinātu labāku pārvaldību, es kā prezidents jau pirms vairākiem gadiem virzīju priekšlikumus izmaiņām statūtos, un kopš 2021. gada LHF valdi trīs cilvēku sastāvā ievēlē un var atcelt padome, tādējādi vienas personas kļūdas vairs nevar radīt tādus nekontrolētus riskus un zaudējumus federācijai.”
