Pirms 25 gadiem Latvija hokeju spēlēja kā brazīlieši futbolu: ko tagad dara mūsu tā laika leģendas?

1997. gada 27. aprīlis. Turku. Latvija un ASV 4:5 (1:2, 2:0, 1:3)

Latvija: Skudra (no 25:08 Klodāns), Kupaks – Sējējs, Maticins – Skrastiņš, Čudinovs – Laviņš, Bondarevs; Pavlovs – Vītoliņš – Znaroks, Macijevskis – Cipruss – Kerčs, Tambijevs – Seņins – Ignatovičs, Beļavskis – Semjonovs – Boldaveško. Tāds ir debijas mača sastāvs. Darba dēļ NHL tajā nevarēja būt, taču no ceturtās spēles klāt bija arī Artūrs Irbe un Sergejs Žoltoks.

Atcerēsimies debijas čempionāta rezultātus – 4:5 pret ASV un Itāliju, 3:3 ar Kanādu, 1:1 ar Zviedriju, 6:3 ar Norvēģiju, 8:0 ar Vāciju, 6:2 ar Franciju un 5:4 ar Slovākiju deva septīto vietu pasaulē. Kas joprojām ir nepārspēts sasniegums. Ar katru no šā turnīra varoņiem vai vislabāk ar visiem kopā labprāt iedzertu kādu alus kausu, bet diemžēl tas vairs nav iespējams, jo Sergejs Žoltoks un Kārlis Skrastiņš vairs nav ar mums. Pēc uzvārda iekavās speciāli ieliku viņu tolaik pārstāvētos klubus, jo pēc 0:8 vācieši bija nesaprašanā: “Kā tad tā? Znaroks, Pavlovs, Kerčs un Čudinovs spēlē mūsu otrajā līgā, bet sit Vāciju vienos vārtos...” Laukuma spēlētājiem iekavās pasaules čempionāti A grupā, spēles, vārti+piespēles;  vārtsargiem – pasaules čempionāti, spēles, zaudēti vārti, atvairīto metienu procents. 

Artūrs Irbe (Dalasas Stars, NHL; 8 PČ, 42, zaudēti 2,3 vārti ik spēlē, atvairīto metienu % no 86,1 (1999) līdz 94,4 (2005). “Atbrauks Arča, un tad mēs visiem parādīsim,” Oļega Znaroka saukļi joprojām dzīvi. Latvijas hokeja izlase ar Irbi un bez Irbes – tie bija divi dažādi lielumi. Varbūt tikai psiholoģiski, taču ar Irbi vārtos ikviens laukuma spēlētājs jutās drošs, ka mums iespējams uzvarēt. Izlasē mūža spēle droši vien Pēterburgā 2000. gadā, kad ar 3:2 tika uzvarēta Krievija. Spēlējis četros NHL klubos – Sharks, Stars, Canucks un Hurricanes, ar Karolīnu 2002. gadā aizspēlējoties līdz Stenlija kausa finālam. 2010. gadā uzņemts IIHF Slavas zālē. Trenējis Dinamo, Capitals, Sabres un Kurbada vārtsargus, Dinamo gadījumā kā firma, nevis privātpersona. Bijis Latvijas izlases konsultants Teda Nolana laikos (2013). Pēdējos gados vairāk saimnieko savā īpašumā Vidzemes jūrmalā, pirms diviem gadiem Salacgrīvas lauku teritorijā piepērkot klāt 85 hektārus zemes zirgaudzētavas Ligzdas vajadzībām.  

Juris Klodāns (Voroņežas Buran, Krievija-2; 3 PČ, 4, 4,73 un 85,5% 1997. gadā un 66,7% 1999. gadā). Klodāna zvaigžņu stunda bija 3:3 pret Kanādu, pēc tam 0:3 (10:15) 1999. gadā pret Austriju (2:5). Sargāt vārtus beidza ļoti agri – 26 gadu vecumā pēc savainojuma Vācijas 3. līgas klubā Timmendorfas Strand. Kopš 2013. gada Dinamo vārtsargu treneris, pie Nolana, Beļavska un Beresņeva pa gadam arī Latvijas izlasē, kur ir arī tagad. Ja informācijas avoti nemelo, tad Jurim ir jau līgums uz nākamo sezonu ar Bāzeles klubu Šveicē.     

Pēteris Skudra (Hamiltonas Bulldogs, AHL; 1 PČ, 1, 7,16 un 76,9%). Nospēlējis tikai 25:08 pirmajā mačā pret ASV (1:3), Skudra vairs nekad (!!!) Latvijas izlases vārtos neparādījās. Aizvainojums pret izlases “vecajiem” un galveno treneri Leonīdu Beresņevu bija milzīgs. Tikai 2007. gadā, kad izlasi jau trenēja viens no “vecajiem” – Oļegs Znaroks, Pēteris beidzot ieradās treniņnometnē. Ko pameta savainojuma dēļ. Karjera NHL ja ne ideāla, tad laba gan: četri klubi – Penguins, Sabres, Bruins, Canucks, 150 spēles. Pirmajās KHL sezonās bija studijas eksperts pie Armanda Pučes Viasat, centās būt draudzīgs vietējai sabiedrībai, vienubrīd konsultēja pat Juri Savicki un izveidoja savu vafeļu biznesu. Skudras ceļš uz KHL kluba galvenā trenera amatu bija ļoti mērķtiecīgs, bet dižu panākumu nebija ne Torpedo, ne Traktor un Rīgas Dinamo. Šogad trenēja Kazahstānas klubu Karagandas Sariarka. 

Artūrs Kupaks (Toledo Storm, ECHL; 2 PČ, 14, 0+1). Vēl viens, kurš bija nāvīgi apvainojies uz Beresņevu, publiski paužot, ka pie šā trenera Latvijas izlasē nekad vairs nespēlēšot. Pēc talanta varbūt kaut kur blakus Skrastiņam (Kupaka paša vērtējums), karjeru pārsvarā aizvadot Amerikas zemākajās līgās (ECHL, WPHL, CHL). Kupaka sieva Nikola bija pirmā sieviete – kluba ģenerālmenedžere Sentčārlzas Chill vienībā (2012), dēls Hārdijs arī mēģināja spēlēt hokeju. Artūrs pats sen atgriezies Rīgā, bet dzīvo stipri noslēgti.

Normunds Sējējs (Ļitvinovas Chemopetrol, Čehija; 6 PČ, 36, 2+6). Viens no retajiem Latvijas hokejistiem, kurš pats sev bija arī aģents, itin viegli vienojoties ar Čehijas, Slovākijas un Vācijas klubiem. Droši vien labākais Rīgas Dinamo ģenerālmenedžeris, kur sabija deviņus gadus ar viena gada pauzi Prāgas Lev. Trenējis Rīgu 2000 un Dinamo, pēdējās divas sezonas Liepājas galvenais treneris. 

Andrejs Maticins (Tingsruds AIF, Zviedrija-3; 4 PČ, 27, 3+9). Ļoti savdabīgs hokejists, kaut kas starp uzbrucēju un aizsargu, varbūt – pussargs. Laukumu pārredzēja ideāli, piespēli varēja atdot tur, kur gribēja, un pats arī prata dabūt ripu vārtos. Bijis Latvijas U-20 treneris, spējot saglabāt vietu pasaules junioru elites grupā. Strādājis Ozolniekos/Juniorā, Čerepovecas Almaz, Čerepovecas Severstaļ, Vladivostokas Admiral, Doņeckas Donbas, Angarskas Jermak, Ķīnā, Čerepovecas Metallurg. Nu jau vairākus gadus kā atgriezies dzimtajā Čerepovecā.  

Kārlis Skrastiņš (Turku TPS, Somija; 8 PČ, 52, 11+11). Hokeja mīlestības un pašatdeves simbols. Kad Latvija sauca, Kārlis vienmēr bija klāt, viņam pasaules čempionāts bija ne tikai pienākums, bet arī svētki. Divās olimpiskajās spēlēs un divos pasaules čempionātos bija izlases kapteinis. Spilgtākā spēle? 2003. gadā Turku, kad iemeta trīs ripas Baltkrievijas izlases vārtos (4:0). Ļoti pārliecinoša karjera NHL – 852 spēles Predators, Avalanche, Panthers un Stars. 2011. gada 7. septembrī gāja bojā aviokatastrofā pie Jaroslavļas.

Sergejs Čudinovs (EHC Neuwied, Vācija-3; 3 PČ, 20, 7+5). Pirmo vārtu guvējs A grupā. Ar tālmetienu no zilās līnijas. Bija viens no tiem, kas strikti atbalstīja Znaroku, kad 1999. gadā par izlases treneri kļuva Haralds Vasiļjevs. Čudinovs atteicās spēlēt, ja tiek ignorēts Znaroks. Visa karjera pēc Rīga Stars pamešanas 1992. gadā pagāja dažādos Vācijas zemāko līgu klubos Rāvensburgā, Šongavā, Neividā, Nordhornā, Heilbronnā, Baireitā, Štutgartē, Vilhelmshāfenē, Gerecrīdā un Firstenfeldbrukā. Nu jau ilgus gadus dzīvo Minhenē, pēdējos gadus strādājot par taksometra šoferi. Pirms vairākiem gadiem iekļuva Latvijas dzeltenajā presē, kad viņa meita Liliāna bija kļuvusi par Lotāra Mateusa ceturto sievu.      

Rodrigo Laviņš (Talahasi Tiger Sharks, ECHL; 12 PČ, 77, 3+17). Latvijas rekordists – 230 spēļu. Karjeras sākumā vairāk centās radīt pretiniekam sāpes, kroņa numurs – dibena izmetiens, kuram pretspēlētājs lido pāri kā pelavu maiss. Gara karjera arī klubos: Somijā – Jokerit, Ilves, HPK, Stokholmas AIK, Ausgburgas Panter, Permas Molot, Maskavas Dinamo, Jevles Brynas, Rīga 2000, Novokuzņeckas Metallurg, Sodertelje un tad sešas sezonas atjaunotajā Dinamo, kur bija kapteinis. Bijis Dinamo trenera palīgs, taču nu jau vairākus gadus realizē projektu R. Laviņa sporta studija, kur ir treneris un skauts. Trenē Baltos vilkus Rīgā un Baltos lūšus Jēkabpilī, lektors LSPA, specialitāte – hokejs, studē doktorantūrā.   

Igors Bondarevs (Hantsvilas Channel Cats, CHL; 4 PČ, 27, 1+4). Savulaik pirmais no 1974. gada aizsargiem ieguva ievērību PSRS, taču karjera klubos neizdevās tik spoža, kā gaidīts. No elites klubiem tikai somu SaiPa, dāņu Aab, krievu Amur un poļu Cracovia, vairāki klubi ASV (IHL, ECHL, CHL, UHL). Dzīvo ASV, kur pašam pieder autopārvadājumu firma, Igors pats arī sēžas pie kravas auto stūres, kas Amerikā ir gana ienesīgs darbs. 

Oļegs Znaroks (EHC Freiburg, Vācija-2; 3 PČ, 20, 8+11). Kad 1999. gadā Latvijas izlasi sāka trenēt Haralds Vasiļjevs, Znaroka ēra izlasē bija beigusies. Varbūt par agru, jo Znaroks vēl vismaz trīs gadus meta ripas Vācijas 2. līgā. Ļoti mērķtiecīgi gāja uz savu nākamo mērķi – kluba un izlases treneris. Kad 2003. gadā Kirovs Lipmans ielika Znaroku izlasē kā Kurta Lindstrēma palīgu, publiski neņirdza tikai retais. Kā gan Znaroks var palīdzēt Lindstrēmam? Bet 2007. gadā Oļegs jau bija Latvijas izlases galvenais treneris, posteni saglabājot piecus gadus. Daļēji jāpiekrīt Lipmanam, ka viņš... izaudzinājis treneri Znaroku, tomēr panākumi nāca vēlāk, kad Znaroks ar Maskavas Dinamo divas reizes un Pēterburgas SKA vēl reizi kļuva par Gagarina kausa ieguvējiem. Piecus gadus bija Krievijas izlases galvenais treneris, uzvarot 2014. gada pasaules čempionātā un 2018. gada olimpiskajās spēlēs. Kaut raksturā joprojām skarbs, savulaik pasūtot oligarhu Romānu Rotenbergu turpat, kur ukraiņi Krievijas kuģi Moskva, Znaroks KHL tirgū ir ļoti pieprasīts. Jaunais Kazaņas AK Bars galvenais treneris.       

Harijs Vītoliņš (EHC Chur, Šveice-2; 6 PČ, 39, 8+13). Vītoliņš ilgus gadus bija izlases labākais centra uzbrucējs, taču iemetienā viņa vietā parasti stājās Znaroks, kurš uzskatīja, ka viņam tas padodas labāk. Haris, tāpat kā Šveices klubos Kūrā (6 sezonas) un Tūrgavā (4), darīja savu darbu, pārsvarā Šveices 2. līgā. Jo negribēja mētāties no kluba uz klubu. Arī trenera darbā pagaidām Znaroka ēnā, visus trīs Gagarina kausus un panākumus Krievijas izlasē sasniedzot kā Oļega palīgs. Hokeja ķēķī gan strīdas, kurš šajā duetā ir bijis galvenais spēks. Varbūt taisnība ir tiem, kas uzskata, ka lielākais spēks ir abi kopā. Kā asistentam Vītoliņam ļoti liela pieredze – divi gadi MVD, četri – Maskavas Dinamo, divi – SKA un Spartak. Kā galvenajam trenerim – pusotra gada Maskavas Dinamo. Strādāt par Latvijas izlases galveno treneri – tā vispirms ir iespēja pierādīt, ka arī bez Znaroka blakus viņš ir arājs.   

Igors Pavlovs (EV Landsberg, Vācija-2; 2 PČ, 14, 3+3). Vienubrīd mēļoja, ka arī Latvijas izlasē būs treneru trio – Znaroks, Vītoliņš, Pavlovs. Tāpat kā Znaroks daudz ripu sametis Landsbergas un Freiburgas klubu pretinieku vārtos Vācijas otrajā un trešajā līgā. Beidzot spēlēt, diezgan strauji ielauzās Vācijas treneru tirgū, bijis galvenais treneris DEL klubos Oberhauzenē, Krēfeldē, Ķelnē, Hannoverē. Īsu brīdi trenējis Maskavas Spartak un Rapersvīlu (Šveice), kuras klubu it kā gatavoja pat spēlēšanai KHL. Pēdējos gados Vācijas 3. līgas klubā Rēgensburgā.

Aleksandrs Macijevskis (Kokolas Hermes, Somija-2; 8 PČ, 47, 2+4). Varbūt Latvijas izlases sakarā ne tik redzams uzbrucējs, bet savu vērtību apzinājās, lielāko daļu karjeras aizvadot Dānijā (septiņas sezonas Odensē!), kļūstot par divkārtēju Dānijas čempionu. Bija laiks, kad Zviedrijas virslīgas klubi aicināja pie sevis Dānijā daudz metošo Mociku, taču viņš palika Dānijā – ar nodokļiem un visu pārējo Dānija bija ekonomiski izdevīgāka. Trenējis Laimas sieviešu komandu un Latvijas sieviešu izlasi, pēc tam Kurbadu, bet nu jau trīs sezonas Pekinā, kur trenē raibu publiku no desmit gadu vecuma līdz pat pieaugušajiem. 

Aigars Cipruss (Grandrepidsas Griffins, IHL; 10 PČ, 61, 8+14). Cipruss Turku ieradās ar... diskvalifikāciju. Jo pasaules čempionāta dēļ pameta savu klubu Amerikā. Nopelnīja līgumu Somijā (Lukko, Pelicans, Jokerit, HIFK, SaiPa). Viens no tiem izlases spēlētājiem, kuri neņaudēdami spēlēja, kur treneri lika. Trenējis vairākas komandas, bet interesants bija laika posms, kad viņš bija Lietuvas U-18 un U-20 galvenais treneris (2014–2016). Divus gadus Cipruss bija arī Lietuvas izlases galvenā trenera Bernda Hākes palīgs. Arūns Aļeinikovs, Antons Valdmans, Džordžs Kingstons, Aigars Cipruss – zvaigžņu treneru izlase (2014). Ar Olimp uzvarējis pērn, šo gadu uzbrucējs aizvadīja, strādādams par treneri Ķīnā.    

Aleksandrs Kerčs (EV Landsberg, Vācija-2; 8 PČ, 52, 15+10). Lielais pauzētājs pirmajā PČ nopelnīja darbu somu Tappara. Spēlējis daudz un ilgi, Latvijas čempionātā Ogres ASK kopā ar dēlu, 44 gadu vecumā atzīts par Latvijas čempionāta MVP. Ideāls treneris, kurš var jaunajiem hokejistiem iemācīt ripas spēles nianses. Aizvadītajā sezonā trenēja Zviedrijas D-1 (3. līga) junioru komandu Hofors HC, kurā bez četriem latviešiem bija arī gana daudz igauņu, krievu, lietuviešu. 

Leonīds Tambijevs (Hvidovre IK, Dānija; 11 PČ, 68, 15+17). Droši vien otrs panākumiem bagātākais treneris no šīs spēlētāju kopas. Ļoti prasīgs un pat piekasīgs treneris, nekādas atlaides nedodot pat savam dēlam Kirilam. Trenējis HK Rīga (četri gadi), Pēterburgas Dinamo un Karagandas Sariarka, ar abiem klubiem uzvarot Krievijas 2. līgas čempionātā. Kopš 29. novembra KHL kluba Vladivostokas Admiral galvenais treneris. Arī Tambulambu toreiz Turku un Tamperē nopelnīja darbu Somijā – Lukko (trīs sezonas), spēlējis Dānijā, Vācijā, Krievijā, Šveicē, Austrijā.

Andrejs Ignatovičs (Hvidovre IK, Dānija; 3 PČ, 16, 2+5). “Mazulis” labākās sezonas aizvadīja Hvidovre, spēlējis arī Zviedrijas elites sērijas klubā Djurgarden, Rīgā 2000, Ogres ASK, franču Brestā, Toruņā un Kļinā. Trenējis Latvijas un Lietuvas U-18 izlases, bijis Kurbada galvenais treneris, tagad viens no sporta kluba Rīga treneriem.

Sergejs Seņins (Čerepovecas Severstaļ, Krievija/Krievija-2; 2 PČ, 15, 0+2). Vēl viens t.s. otrā plāna spēlētājs, Dānijas čempions (2000), spēlējis Dānijā, Norvēģijā, Liepājas metalurgā, Rīgā 2000, Ogres ASK. Pirms kādiem astoņiem gadiem emigrējis uz Izraēlu, kur atrodams divu komandu sastāvos Haifā un Berševā. Strādā rūpnīcā, kurā izgatavo aparatūru dārgakmeņu apstrādei.  

Aleksandrs Beļavskis (Ūmeo Bjorkloven, Zviedrija-2; 6 PČ, 36, 12+12). Jau pirmajā A grupas spēlē pret ASV Beļavskis nekautrējās taisīt savu kroņa numuru – pirueti. Vārtus pēc piruetes gan iemeta tikai pēc trim gadiem Pēterburgā – Baltkrievijai, atstājot baltkrievu aizsargu Hmiļu jaņos. Ļoti krāšņas un grandiozas bija Beļavska atvadas no hokeja, ko viņam, 11 sezonas nospēlējušam Ūmeo, sarīkoja Bjorkloven. Trenera karjera nav izdevusies tik spoža, kaut bijis Latvijas izlases galvenais treneris pasaules čempionātā Prāgā (2015), trenējis zviedru juniorus, Baltkrievijas U-20 izlasi, Novitargas Podhalle, Minskas Junostj. Šajā sezonā bija Kazahstānas kluba Kulager (Petropavlovska) galvenais treneris.   

Aleksandrs Semjonovs (Vojens IK, Dānija; 11 PČ, 70, 17+9). Agrā jaunībā Sems kotējās zemāk par vienu otru vienaudzi, taču ar pacietību un milzīgām darba spējām viņš lielāko daļu vēlāk apsteidza, Latvijas izlasē aizvadot 11 PČ. Laukumā un ārpus tā vienmēr spējīgs pastāvēt par sevi. Hokejista karjeras lielākā daļa pagāja dažādos Zviedrijas klubos – arī elites sērijas klubos Bjorkloven, Leksand, Malmo, bet pārsvarā Ārbogā, kur pēcspēlēšanas karjeru sāka kā ģenerālmenedžeris. Trenējis vairākus zviedru klubus, pēdējās divas sezonas – Upsalas Almtuna IS... sieviešu komandas treneris. 

Sergejs Boldaveško (EC Peiting, Vācija-2; 1 PČ, 8, 1+1). Viens no pēdējiem Latvijas hokejistiem, kurš spēlēja PSRS U-18 izlasē. Kopš aizbraukšanas no Pārdaugavas pārsvarā spēlējis Vācijā – Peitingā, Fisenē, Memmingenā, Zonthofenā, aizvadot vienu spēli arī DEL (Augsburgā), vienu sezonu Vojensā (Dānijā) un pusotru gadu Liepājas metalurgā. Vācijā strādājis arī par treneri, taču nu jau vairākus gadus ir loģistikas speciālists tālbraucējiem. Dzīvo Dienvidvācijā – Memmingenē.

Sergejs Žoltoks (Otavas Senators, NHL; 5 PČ, 30, 15+10). Lietderīgākais mūsu uzbrucējs A grupā – vārti katrā otrajā spēlē. Zināja savu vērtību un par to arī iestājās. Joprojām visu laiku rezultatīvākais mūsu uzbrucējs NHL – 588 spēles, 111+147, Stenlija kausā – 45, 4+14. Spēlējis Bruins, Senators, Canadiens, Oilers, Wild un Predators komandās. Miris 2004. gada 3. novembrī Minskā pēc Rīga 2000 spēles ar baltkrievu Dinamo. Sirds... 

Šis raksts un daudz kas cits interesnts lasāms žurnāla "Deviņvīri" jaunākajā numurā, kas nopērkams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.