Atklāts bijušā FIA prezidenta Moslija nāves iemesls - saņemot nepanesamu vēsti, viņš nošāvies
2021. gada 25. maijā pasauli pāršalca vēsts, ka Lielbritānijā 81 gada vecumā miris bijušais Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prezidents Makss Moslijs. Toreiz tika runāts, ka Moslijs miris pēc ilgstošas cīņas ar vēzi, bet nu tiesas ceļā tapis zināms patiesais nāves iemesls.
Vestminsteras pirmstiesas izmeklēšanā secināts, ka Moslija nāves cēlonis bijusi pašnāvība. Pirmstiesas izmeklētāji (Coroner's trial) Lielbritānijā izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
Tiesā secināts, ka, uzzinot, ka viņa vēzis ir neārstējams, Moslijs nošāvies savās mājās Londonā.
Pirms tam viņš ieturējis pēdējo maltīti ar sievu un uzrakstījis atvadu vēstuli.
Tiesas dokumentos teikts, ka Moslijam 2019. gadā attīstījusies B šūnu limfoma jeb vēzis, kas ietekmē imūnās šūnas.
Pēc tam, kad visas ārstēšanas iespējas bija izsmeltas, ārsti vīrietim paziņojuši nepanesamu vēsti - viņam, visticamāk, ir "ļoti ierobežots paredzamais dzīves ilgums". Moslijam tika noteikta paliatīvā aprūpe.
Pirms liktenīgā vakara Moslijs sazinājies ar savu personīgo asistentu un pastāstījis viņam par savu lēmumu nogalināt sevi. Moslijs nav bijis atrunājams.
FIA prezidents Moslijs bija trīs amata termiņus pēc kārtas no 1993. līdz 2009. gadam.
Oksfordas Universitātē fiziku studējušais Moslijs studiju laikā aizrāvās ar autosacīkstēm, un vēlāk startēja Otrās formulas (F2) sacīkstēs "Brabham" un "Lotus" komandās, bet 1969. gadā nolēma beigt sportista karjeru, lai dibinātu autobūves uzņēmumu "March Engineering", kurā līdz 1977. gadam viņš pārraudzīja juridiskās un tirdzniecības lietas.
Pagājušā gadsimta 70. gados viņš kļuva par oficiālo juridisko padomnieku Pirmās formulas Konstruktoru asociācijā (FOCA), cita starpā palīdzot noslēgt miera līgumu starp FOCA un toreizējo Pirmās formulas pārvaldnieku FISA.
1991. gadā viņš kļuva par FISA prezidentu, bet pēc diviem gadiem bez konkurences kļuva par FIA prezidentu.
Pēc Airtona Sennas nāves 1994. gada Sanmarīno "Grand Prix" izcīņā viņa vadībā Pirmajā formulā tika īstenotas drošības prasību reformas.
Bijušais Pirmās formulas komandas "Ferrari" vadītājs Žans Tods FIA prezidenta amatā Mosliju nomainīja 2009. gadā, bet Moslijs pēc tam pievērsās cīņai par stingrāku privātuma prasību medijos ieviešanu.
