Gatis Jahovičs skaidro, kam jāpiepildās, lai Latvijas komanda spēlētu ULEB Eirolīgā

Kā ir aizritējis pirmais gads "VEF Rīga" prezidenta amatā?

Gads ir aizritējis diezgan veiksmīgi. Mainot amatu no direktora uz prezidentu, nebija tā, ka ļoti daudz mainītos pienākumi. Rezultāti bija diezgan veiksmīgi, jo sasniedzām divus no trīs uzstādītajiem mērķiem. Tāpat izdevās finansiāli stabila sezona. Jāiet tik tā uz priekšu un jāturpina.

Runājot par finansēm, vai nav palikušas saistības pret spēlētājiem vai kādas "astītes" no iepriekšējām sezonām?

Visiem spēlētājiem algas "VEF Rīga" klubā vienmēr ir samaksātas. Ir palikušas nelielas saistības pret sadarbības partneriem no iepriekšējiem gadiem, kuras esam vienojušies dzēst pakāpeniski un daļu no tām jau nosedzām iepriekšējā sezonā.

Kādā veidā Covid-19 apstākļi ietekmēja finansiālo situāciju - bija sadārdzinājumi vai tieši pretēji - uz kaut ko izdevās ietaupīt?

2019./2020. gada sezonā, kad martā parādījās Covid-19, izdevās samērā veiksmīgi vienoties ar spēlētājiem par līgumu pārtraukšanu, izmaksājot pilnu atlīdzību līdz martam. Tāpat arī ar sponsoriem viss noritēja veiksmīgi. Sadārdzinājumi bija tad, kad vajadzēja veikt pārlidojumus, kas izmaksāja vairāk nekā saņēmām no Čempionu līgas par piedalīšanos turnīrā. Covid-19 lidojumi un dzīvošana viesnīcās sadārdzinājās apmēram 2-3 reizes.

Cik liela prēmija tika saņemta par startu FIBA Čempionu līgā, un vai tas deva kādu atvieglojumu budžetam?

Saņēmām 50 000 eiro par tikšanu pamatturnīrā, plus vēl 20 000 eiro par nākamās kārtas sasniegšanu. Jebkuri naudas līdzekļi ir atvieglojumi budžetam. Ja 2019./2020. gada sezonā ar 50 000 eiro varējām nosegt gandrīz visas septiņas izbraukuma spēles, tad iepriekšējā sezonā viens brauciens uz Tenerifi vien izmaksāja 20 000, ko ieguvām par otro kārtu. Izmaksas palielinājās, bet, ja nepiedāvātu neko, tad komandai tas būtu ļoti neizdevīgs turnīrs.

Vai ir mainījušās FIBA prasības attiecībā uz Covid-19 protokola ievērošanu?

Prasības ir aptuveni tādas pašas kā pērn. Taču ar vakcīnām un zaļajiem sertifikātiem ir daudz vienkāršāk. Tā kā FIBA aptver ļoti daudz turnīru un komandu, tad viņi prasa, lai tiktu ievērotas tās prasības, kas tajā brīdī ir attiecīgajā valstī. Ja vajag testu ielidojot, tad mums tie arī ir jāveic.

Vai komandā vakcinācija bija obligāta?

Vasarā, pārrunājot situāciju, nolēmām, ka līgumā iekļausim punktu par vakcinēšanos. Zinājām par ierobežojumiem, kas mūs skāra, piemēram, olimpiskajā sporta centrā nevarēja ieiet spēlētāji bez sertifikātiem. Bija situācijas, kad no ASV atlidojis spēlētājs, kurš sertifikātu var iegūt tikai pēc darba vīzas saņemšanas, nevarēja trenēties kopā ar komandu. Tāpat arī izbraukuma spēlēs, piemēram, ja kafejnīcā vai restorānā var uzturēties tikai ar zaļo sertifikātu, tas varētu kļūt par slogu, ja 10 spēlētāji var sēdēt iekštelpās, bet kādi pāris - ārā. Sapratām, ka tādas situācijas nedrīkst pieļaut. Tāpat arī, situācijai pasliktinoties, ja sezonas laikā obligāti nepieciešama vakcinācija, tad spēlētājs var izkrist uz vairākām nedēļām, kamēr viņš iziet vakcinācijas kursu.

Cik lielu atsaucību guva prasība obligāti vakcinēties, un vai Kvinsijs Fords sākotnēji piekrita vakcinēties?

Sākumā viņš teica, ka negrib, bet pēc tam piekrita doties uz Rīgu un bija gatavs vakcinēties, taču atkal pārdomāja. Tā kā tuvojās sezona, tad izrunājām šo situāciju ar basketbolistu un viņa aģentu. Tur nebija nekādu domstarpību, nelikām šķēršļus viens otram un izbeidzām līgumu. Gribējām, lai viņš ierodas Rīgā, apskatās situāciju un varbūt pārdomā, taču sapratām, ka tas būs vēl papildu laiks un izdevumi. Tā kā viņš teica, ka īsti negrib lidot, tad vienojāmies par līguma izbeigšanu.

Cik daudz bija iespēju paturēt kādu no leģionāriem, kuri iepriekšējā sezonā uzmirdzēja "VEF Rīga" sastāvā?

Aleksandera Madsena un Kaila Olmena gadījumi bija vienādi - līgumi ar opcijām tos izpirkt. Madsena gadījumā tas nepiepildījās un viņš pats gribēja palikt Rīgā vēl vienu gadu, jo neuzskatīja, ka būtu parādījis to sniegumu, lai būtu liels lēciens atalgojumā. Olmenam teicām, ka gan viņam, gan komandai var būt vēl veiksmīgāks gads un šeit viņam ir visas iespējas un uzticība no trenera puses. Nebija tā, ka viņš uzreiz teica "nē". Viņš ļāva situācijai ritēt savu gaitu, kamēr aģents darīja savu darbu. Pēdējā dienā, kad varēja tikt izpirkti līgumi, saņēmām ziņu no Francijas kluba, ka viņi ir gatavi Olmenu izpirkt un lai gatavojam brīvlaišanas vēstuli. Mums arī nebija nekādu opciju, lai gan līgumā bijām paredzējuši gandrīz 50% algas pielikumu. Tas bija maksimums, vēl vairāk piedāvāt viņam nevarējām.

Maikla Kaizera gadījums bija līdzīgs. Viņam līguma nebija, taču piedāvājām palikt un arī palielināt algu. Arī viņš domāja, taču saņēma finansiāli izdevīgāku piedāvājumu. Tāpat arī Aizija Pinjeiro aizgāja uz Turcijas klubu.

Šīs situācijas bieži atkārtojas. Ja basketbolists nospēlē viduvēji vai labi, tad viņš ir ieinteresēts palikt, bet ja starp labi un ļoti labi, tad viņa vērtība krietni aug. Bieži vien basketbolisti gatavi atbraukt Eirokausu dēļ un parādīt sevi par zemāku algu, lai pēc tam spertu vairākus soļus uz priekšu.

Līguma izpirkšanas maksa nozīmē to, ka "VEF Rīga" gūst arī kādus ieņēmumus, ja spēlētājs pārceļas uz citu klubu?

Saņemam, bet šeit nav runa par simtiem tūkstošiem. Standarta situācijās tās ir 2-4 mēnešalgas vai maksimāli puse no kontrakta, kas mūsu pieredzē ir bijis. Olmena gadījumā bija vairākas pakāpes līgumam. Mums viņa pāreja uz šo klubu bija ne pārāk izdevīga, jo gadījumā ar Eirolīgas klubu "buy-out" būtu trīskāršs. Ja viņš pievienotos kādai citai Eirokausu komandai, arī būtu dabūjuši vairāk nekā tagad.

Cik viegli bija pierunāt latviešu spēlētājus palikt, un cik daudz pēc viņu pakalpojumiem tīko ārzemēs, piemēram, par Kristeru Zoriku un Arti Ati?

Ar Zoriku līgums ir vēl uz divām sezonām, bet ar Ati - uz vienu. Viņi ir ļoti stabili spēlētāji, turklāt vietējie, tāpēc būtu jābūt iespaidīgam "buy-out", lai mēs viņus pārdotu. Prasības pret atalgojumu palikušas nedaudz lielākas, bet tā ir kopējā tendence, ka Latvijas spēlētāji ir dārgāki par leģionāriem. Ja viņiem ir piedāvājumi, tas nozīmē, ka atbilstoša ir arī viņu cena.

Kā izdevās piesaistīt Māri Gulbi, kurš bija jūsu principiālās pretinieces "Ventspils" kapteinis?

Es sarunās ar viņu nepiedalījos, bet saprotu, ka bija interese arī no spēlētāja puses. Nomainījušies arī ģimenes apstākļi, un dzīvesvieta ir tuvu Rīgai. Iespējams, šie faktori bija tas, kas nostrādāja par labu līgumam ar komandu.

Anrijs Miška ir spēlētājs, no kura kaut kas tiek gaidīts šajā sezonā, vai arī viņš piesaistīts, skatoties nākotnes perspektīvas?

Anriju "parakstījām" kā perspektīvu spēlētāju. Noslēdzām trīs gadu līgumu. Nebūsim vīlušies, ja šajā sezonā tas ieguldījums, gūtie punkti nebūs tik lieli. Galvenais, lai viņš progresē un ir stabils spēlētājs, ar kuru otrajā vai trešajā gadā varam rēķināties.

Bija spēlētāji, kurus vēlējāties piesaistīt, bet dažādu iemeslu dēļ nenolīgāt?

Nekad nav tā, ka viss notiek tā, kā mēs to esam vēlējušies. Ne vienmēr spēlētāji piekrīt. Citi grib spēlēt līmeni zemāk un būt vieni no līderiem, nevis spēlēt šajā līmenī. Tāpat ir vēlme doties uz ārzemēm, kur daži uzskata, ka var labāk atvērties, jo viņi treneriem un komandas biedriem ir jauni un neredzēti spēlētāji. Lēmumi ir dažādi, tāpēc ir spēlētāji, kurus esam gribējuši, bet neesam "parakstījuši".

Jāņa Blūma iesaistīšanās kluba darbā - par to bija ilgākas sarunas, vai arī viņš tika uzrunāts pēc tam, kad paziņoja par karjeras beigām?

Jānis basketbolā ir bijis ilgu laiku un Eiropā bijis viens no redzamākajiem latviešu spēlētājiem. Neformālas sarunas ir bijušas ik pa laikam, jautājot viņam, kādi ir plāni pēc karjeras beigām, uz ko viņš nekad nav atbildējis, ka uzreiz sāks strādāt "VEF Rīga". Jānis vēl ilgi domāja un gaidīja, bet pēc tam sarunas bija konkrētākas. Man ir prieks, ka viņš pieņēma šo lēmumu. Padomē būs sponsori un biedri, ar kuru piesaisti viņš aktīvi strādās. Tāpat viņam būs arī darbs ar komandu kā konsultantam, cilvēkam starp spēlētājiem un komandu, palīdzot ar padomu. Viņš arī pildīs reprezentatīvu funkciju, piemēram, dosies ar komandu izbraukumos, kontaktējoties ar citu klubu amatpersonām. Mūsu uzdevums nākamajās sezonās ir iepazīt citu komandu vadītājus. Tāpat viens no uzdevumiem ir darbs ar mūsu dublieru komandu RSU/"VEF Rīga", kuru viņš no "VEF Rīga" puses pārraudzīs.

Vai "VEF Rīga" fārmklubs kalpos kā iespēja jaunajiem basketbolistiem pacelties līmeni augstāk? Cik daudz abas komandas ir saintegrētas kopā - vai tiek aizvadīti kādi kopīgi treniņi?

Ja būs nepieciešams, tad spēlētāji no pirmās komandas, atgūstoties pēc traumām, tiks nosūtīti uz fārmklubu. Vai otrādāk, ja kāds parāda labu sniegumu fārmklubā vai kādu citu iemeslu dēļ būs iztrūkumi pirmajā komandā, būs iespēja tikt izsauktam uz augšu. Kopīgu treniņu nav, varbūt tikai atsevišķi spēlētāji tiks aicināti. Komandām uzdevumi ir citādāki, taču fārmkluba spēles stilam vajadzētu būt līdzīgam kā "VEF Rīga". Sastāvs ir apvienots no RSU un VEF akadēmijas komandām. Laika gaitā skatīsimies, kā jaunie basketbolisti var iekļauties un dot pienesumu. Treneru kolektīvam ir prasība arī pēc rezultāta, nevis tikai jauniešu attīstīšanas, tāpēc ir jāprot balansēt starp pieredzējušajiem un jaunajiem spēlētājiem.

Vai pēc veiksmīgās sezonas, kad tika sasniegts otrais posms FIBA Čempionu līgā un izcīnīts valsts čempiontituls, nepalika mieles par zaudējumu Latvijas - Igaunijas Basketbola līgas finālā?

To titulu neesam izcīnījuši un ceram izcīnīt šogad. Šajā sezonā ir četri turnīri, no kuriem trijos mums ir uzdevums izcīnīt uzvaras. Savukārt Čempionu līgā uzdevums ir iekļūt "Top 16", bet pēc tam katra uzvara jau būs labākais sniegums komandas vēsturē. Latvijas kausā uzvarēt būs prestiži - tas ir interesants turnīrs, jo apstākļi var iznākt tādi, ka pretī nāk pretinieks, ar kuru neesam spēlējuši vairākus gadus.

Tallinas "Kalev"/"Cramo" šajā sezonā vienlaikus spēlēs Latvijas-Igaunijas līgā, Vienotajā līgā un Čempionu līgā. Vai vari iedomāties, ka arī "VEF Rīga" varētu spēlēt tādā grafikā? Vai tiek uzturēta komunikācija ar Vienotās līgas pārstāvjiem?

Mūsuprāt, nav iespējams spēlēt tādā grafikā, bet redzēsim, kā viņiem ies. Šobrīd man tas šķiet nereāli, īpaši situācijās, kad vienā nedēļā iekrīt izbraukumi Čempionu līgā un Vienotajā līgā. Ja komandā ir 16-18 cilvēki, tad tur vēl var ko domāt, taču tad nepieciešams apmēram divas reizes lielāks budžets, tāpēc jādomā, vai tas ir tā vērts. Ar Vienoto līgu šobrīd sarunu nav, arī atgriezties tur pagaidām nevēlamies. Mūs pilnībā apmierina Čempionu līgas līmenis, un šajā turnīrā tas aug ar katru sezonu. Arī finansiālās iespējas ir, ja aizcīnās līdz labāko astoņniekam. Tāpat arī ceļošana bieži vien ir ērtāka, vismaz no Rīgas. Īsti domu par atgriešanos nav bijis. Ja "Kalev"/"Cramo" pierādīs, ka ir iespējams apvienot un veiksmīgi startēt, tad kaut kādā mērā varētu par to domāt, taču pagaidām tas nav aktuāli.

Kādas ir pēdējo gadu tendences basketbola līdzjutēju interesē par "VEF Rīga" spēlēm? Apmeklējumu pēdējās divās sezonās nevar objektīvi vērtēt, bet cik liela ir basketbola fanu vēlme skatīties mačus, piemēram, televīzijā?

Esam uzsākuši veidot raidierakstus un sižetus par komandu, tāpat arī cenšamies veidot studijas pirms Čempionu līgas mačiem. Ceram un gribam ticēt, ka šī interese ir augusi. Pirmajās spēlēs varēs to redzēt, tas ir vienīgais rādītājs, kas parāda, vai ir interese vai nav. Ceram, ka skatītāji būs tribīnēs. Oktobrī ir vairākas svarīgas spēles, un tajās varēs redzēt tendenci, pēc kuras varēsim izdarīt secinājumus.

Cik liels ir komandas budžets, un vai tas var mainīties sezonas gaitā, ja ir spēlētāji, kuriem līgumā atrunāts, ka viņi var palikt komandā līdz Čempionu līgas sezonas beigām?

Budžetu esam rēķinājuši aptuveni 1,2 miljonu eiro apmērā. Skaidrs, ka var mainīties kādas nianses, piemēram, ceļošanas izdevumi, jo šobrīd nav zināms, cik tālu tiksim. Ir divi spēlētāji, kuriem līgumā atrunāts, ka pēc Čempionu līgas pamatturnīra varam izbeigt šos līgumus.

Pārbaudes spēļu cikls rezultātu ziņā bija diezgan sekmīgs, taču tika zaudēts "Ventspilij". Cik lielu sarūgtinājumu tas sagādāja komandai?

No vienas puses, mums ir derbijs ar "Ventspili", un nekad nav patīkami zaudēt viņiem un arī citām komandām. Taču no otras puses, ja uzvarētu visas pārbaudes spēles, tas basketbolistos varētu radīt nevajadzīgu pārliecību un iedot nepareizu impulsu. Labi, ka pirms sezonas ir iegūta kāda mācība un piedzīvotas dažādas sajūtas laukumā.

Kāds būs "VEF Rīga" komandas šīs sezonas spēles stils - zīmols?

Tāpat kā iepriekš, tas būs ātrs basketbols, taču ne tik atlētisks kā iepriekšējā sezonā, bet vairāk tendēts uz precīziem metieniem no distances. Tā varētu noraksturot mūsu šīs sezonas spēles stilu.

Šad tad tiek izvirzīta tēze par to, ka Latvijai vajadzētu savu Eirolīgas klubu. Cik reāls ir sapnis par savu Eirolīgas klubu, redzot to, kas šāda veida organizācijas pastāvēšanai ir nepieciešams Lietuvā?

Iespējams tas ir vienmēr, bet uz to ir jāiet pakāpeniski. Ir jābūt pašvaldības atbalstam, bez tā nevar iztikt. Piemēram, Kauņas "Žalgiris" klubam ir liels pašvaldības atbalsts, un viņu pārvaldībā ir liela arēna. Ja regulāri iekļūst FIBA Čempionu līgas astoņniekā un pēc tam vairākus gadus pēc kārtas spēlē "Final 4", tad par kaut ko tādu ir vērts sapņot un ir kaut kāds pamats, lai tas piepildītos. Kuram gan negribētos, ja daļa no Eiropā labākajiem Latvijas basketbolistiem spēlētu mājās? Tas, protams, rosinātu līdzjutēju interesi, un arī ar sponsoriem sarunas būtu vieglākas.

Kā no basketbola infrastruktūras šobrīd pietrūkst "VEF Rīga" komandai? Protams, ka nevaram uzreiz sapņot par to infrastruktūru, kāda ir tai pašai "Žalgiris" komandai, bet kas būtu pirmās problēmas, ko risinātu?

Tā noteikti ir spēļu arēna, kas vai nu pieder komandai, vai mēs īrējam to ar izdevīgiem nosacījumiem. "Arēna Rīga" ir pārāk milzīga, mēs nespējam to piepildīt. Ja gribam pietuvoties kādam noteiktam līmenim, tad jābūt savai arēnai ar kādiem 3-5 tūkstošiem sēdvietu.

Vai "Arēnas Rīga" izmaksas šķiet samērīgas tam, cik daudz par to tiek samaksāts?

Ja uz mačiem nāktu 2-4 tūkstoši skatītāju, tad varbūt nešķistu daudz, bet, ja jāspēlē pie tukšām tribīnēm, tad sanāk dārgi. Šobrīd gan ir mazāk spēļu "Arēnā Rīga" nekā tad, kad spēlējām Vienotajā līgā. Šosezon paredzēts, ka "Arēnā Rīga" aizvadīsim tikai Čempionu līgas spēles, varbūt LBL finālsēriju, ja mēs tur iekļūsim un skatītāji varēs atgriezties tribīnēs.