Sākas jaunā sezona: hokeja leģenda Sergejs Zubovs mēģinās atgriezt Rīgas "Dinamo" labākos gadus

Pēc neveiksmīgākās sezonas kluba Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vēsturē "Dinamo" vadība neraksturīgi ātri ķērās pie kļūdu labošanas un nākamās sezonas komandas izveides. Jau aprīļa vidū tika panākta vienošanās ar jauno galveno treneri, par kuru kļuva hokeja leģenda, šomēnes savu 51. dzimšanas dienu nosvinējušais Krievijas speciālists Sergejs Zubovs. Vismaz pāris mēnešu garumā tas bija skaļākais notikums KHL treneru apcirkņos, kuru tagad mazliet aizēnojusi Zubova vienaudža un kādreizējā komandas biedra Sergeja Fjodorova stāšanās pie Maskavas CSKA stūres.

Šonedēļ par Zubova statusu pasaules hokeja apritē vēlreiz atgādināja Dalasas Stars, kas pirms Nacionālās hokeja līgas sezonas sākuma iemūžinās spēlētāja 56. numuru. Zubovs ir tikai septītais "Stars" hokejists, kurš izpelnījies šādu godu, un pirmais starp aizsargiem. Leģenda, kura savas zināšanas tagad iegulda Latvijas hokeja saimniecībā. "Dinamo" nākamās sezonas sastāva komplektācijas galvenie autori ir ģenerālmenedžeris Edgars Buncis un kluba vadības padomdevējs Guntars Paste. “Viņu vēlme mani redzēt kā "Dinamo" treneri nospēlēja lielu lomu. Tā bija abpusēja interese, un kopsaucēja atrašana neprasīja ilgu laiku,” par nonākšanu Rīgā stāsta Zubovs. Zinot rīdzinieku pēdējo gadu rezultātus, bijušas arī šaubas, taču Zubovs neslēpj – tā ir jauna iespēja pārbaudīt sevi.

Ja kā spēlētājs Zubovs ir ieguvis leģendas statusu, tad kā trenerim lielākie panākumi droši vien vēl tikai priekšā. Kā galvenajam ir pieredze SKA un "Soči" komandā, tomēr īsu brīdi pirms Zubova uzņemšanas NHL Slavas zālē (starp citu, tāds gods ir tikai diviem Krievijas aizsargiem – vēl Vjačeslavam Fetisovam) 2019. gada oktobrī Zubovu atbrīvoja no darba Sočos.

Grib būt galvenais

“Aizbraucu uz Ņujorku, drīz vien nāca piedāvājums no Dalasas Stars strādāt viņu sistēmā. Piekritu, jo visu laiku vēlos būt hokejā, tā ir mana dzīve. Līdz pandēmijai bija labi, taču tad viss mainījās. Treneru skaita ierobežojuma dēļ netiku Stenlija kausa izcīņas burbulī, arī pagājusī sezona bija vairāk teorētisks nekā praktisks darbs. Sēdēt mājās un vienkārši skatīties hokeju... Tās ir pavisam citas emocijas. Kad gadu sēdi ieslēgts istabā, saproti, cik hokejs tev ir svarīgs. Būtu klāt pie komandas, būtu notikumu epicentrā. Es biju pēc tā visa noilgojies, tādēļ Rīgas piedāvājumam piekritu ātri,” par pēdējo divu gadu pieredzi stāsta Zubovs.

“Ar Dalasu šķīrāmies draudzīgi. Kamēr pasaulē lietas neatgriezīsies normālās sliedēs, es ņemu pauzi,” Zubova tonī gan nojaušams, ka durvis uz NHL hokeju viņš nav aizvēris. Amerikā ir viņa ģimenes mājas, neskaitāmi paziņas no hokeja augstākajām aprindām. Taču pašlaik Zubovs grib būt galvenais!

Tihonova, Kīnena un Hičkoka audzēknis

Zubovs ir maskavietis, spēlēt sācis "Moskvič" sporta skolā, bet lielajā hokejā ienāca caur Viktora Tihonova vadīto Maskavas CSKA. Tā paša Tihonova, kurš pagājušā gadsimta sešdesmito un septiņdesmito gadu vidū pacēla Latvijas ledus hokeju un par kura stingrajām darba metodēm joprojām stāsta leģendas. Arī par tradicionālo Kandavas izdzīvošanas nometni ar ārprātīgām slodzēm. Droši vien Tihonovs 1988. gada rudenī tolaik 18 gadu vecajā aizsargā saskatīja lielu talantu, jo pirmajā spēlē PSRS čempionātā jaunieti ielika pirmajā leģendārajā krievu maiņā. Tovakar kaut kādu iemeslu dēļ nevarēja spēlēt Kasatonovs, un viņa vietā blakus Fetisovam, Makarovam, Krutovam un Larionovam tika iemests vēl zaļais jaunietis. Runā, ka zvaigznes spēlējušas četratā un jaunulim ripu tovakar nemaz nav devušas, taču vien piecus gadus vēlāk Zubovs jau bija starp Ņujorkas "Rangers" līderiem, vidēji spēlē krāja vairāk par vienu rezultativitātes punktu un virs galvas cēla Stenlija kausu. Tobrīd PSRS jau bija pajukusi, durvis uz Rietumiem bija atvērtas un Zubovs bija sācis spožu NHL karjeru. Starp viņa treneriem lielu lomu spēlēja tādas odiozas personas kā Maiks Kīnens un Kens Hičkoks.

Gluži kā labā konjakā sajutīsiet vaniļas vai šokolādes notis, arī trenerim Zubovam noteikti ir kaut kādas Tihonova, Kīnena un Hičkoka notis. Pats treneris tās meklēt iesaka citiem, jo tolaik lielu vērību treniņu procesa sīkām metodēm nav pievērsis. “Attiecības ar treneriem bija dažādas, man ne prātā nebija, ka kādu dienu varētu pats būt treneris. Hokejs mainās, virzās uz priekšu, katru gadu ir kaut kas jauns. Ar vecajām metodēm šodien nepietiks, tādēļ necenšos kaut ko kopēt. Varu apsolīt, ka no Tihonova “klasikas” treniņos būs gan svina vestes, gan automašīnu riepu vilkšana,” ar smaidu treniņnometnē vieglu dzīvi nesola Zubovs. Taču vēlreiz piebilst, ka laiki ir mainījušies: “Skatāmies, kādi puiši ir mūsu rīcībā. Dažāda mentalitāte, dažāda fiziskā sagatavotība. Mazliet celsim slodzes, skatīsimies, kā viņi reaģē. Es zinu, ka no savas komandas prasīšu agresīvu hokeju, taču tagad vēl nevaru pateikt, kā tieši tas izskatīsies. Vispirms jāsaprot, kādi ir šie spēlētāji, kā viņi saliekas kopā, un tad jau redzēsim, vai šī komanda labāk spēlē aizsardzības stila hokeju, vai tai labāk piestāv fiziska spēle un uzbrukums,” treniņnometnes laikā Liepājā sarunā ar žurnālu Kas Jauns treneris Zubovs atklāja, ka komandas kopbilde pašam jāsāk zīmēt no baltas lapas.

Ar kanādieti Kenu Hičkoku, kurš ir NHL vēsturē trešais uzvarām bagātākais treneris, Zubovs sazinās joprojām, abiem esot dažas kopīgas hokeja idejas. Ļoti iespējams, ka kāda tiks realizēta arī Rīgā – abi ir hokeja fanātiķi un nemitīgā šā sporta veida izziņas procesā.

Rīgu iepazina jau bērnībā

Ir vairāki stāsti par Zubova un Latvijas hokeja attiecībām, un nu tiem tiks rakstīta jauna sērija. “Rīga palikusi atmiņā kopš bērnības – pati pilsēta un hokeja spēles. Mums te vienmēr bija īstas kaujas ar dažādiem iznākumiem. Īpaši palikuši prātā tādi spēlētāji kā Sergejs Boldaveško un Māris Drelings, kuram, man šķiet, jau pusaudžu gados bija tāda normāla bārdiņa,” jauniešu hokejā piedzīvoto atceras Zubovs. Ar abiem pieminētajiem uzbrucējiem Zubovs bija vienā komandā arī PSRS U-18 izlasē. Tolaik pirmo reizi bija iespēja izbaudīt arī Rīgas līdzjutēju atbalstu, taču tā pa īstam "Dinamo" par sevi Zubovam atgādināja 2010. gadā.

Zubovs savu NHL spēlētāja karjeru pabeidza 2009. gadā, kopumā aizvadot vairāk par 1000 spēlēm, vidēji mačā guva 0,72 rezultativitātes punktus (izcils rādītājs aizsargam!), divas reizes izcīnīja Stenlija kausu. Tās gan vēl nebija karjeras beigas – nākamā sezona tika aizvadīta Sanktpēterburgas SKA rindās un zīmīgi, ka savu spēlētāja karjeru Zubovs noslēdza tieši Rīgā.

Tā bija Gagarina kausa izcīņas pirmās kārtas ceturtā spēle, kurā līdz griestiem piebāztās "Arēna Rīga" nokaitētajā atmosfērā Sanktpēterburgas bagātnieki mēģināja izglābties pret rīdziniekiem. Ritēja spēles pēdējā minūte, viesi sešatā šturmēja "Dinamo" vārtus, klupdams krizdams pa to priekšu rāvās Sandis Ozoliņš, bet ripa līdz uz zilās līnijas dežurējošajam Zubovam tā arī nenonāca. Pie tās tika Mārtiņš Karsums, kuram ar atsitienu pret laukuma apmali izdevās to raidīt tukšajos SKA vārtos. Zubovs niknumā pret vārtiem salauza nūju, bet dinamieši svinēja laikam jau spožāko uzvaru komandas jaunāko laiku vēsturē.

“Tā bija fantastiska atmosfēra, kādu centīsimies atgriezt tribīnēs šajā sezonā. Šķiet, tas bija olimpiskais gads, "Dinamo" bija lieliska komanda, viņi lidoja pa laukumu un mūs vienkārši sarāva gabalos. Tur bija viss – entuziasms, meistarība. Ļoti ceru, ka līdzīgu komandu izveidosim arī šajā sezonā un ka skatītāji atkal būs tribīnēs,” Zubovs redz mērķi, uz ko tiekties. Ar tās spēles varoni Mārtiņu Karsumu un vēl vairākiem mača dalībniekiem, kas šosezon būs Zubova komandā, tos notikumus vēl neesot sanācis pārrunāt. Vai Zubovs to ir piedevis? “To redzēsim treniņos, iespēja atcerēties būs,” nosmej treneris.

Ar Ozoliņu bija lieliska sāncensība

Gan tolaik "Dinamo" un SKA pretstāvē, gan desmitgadi iepriekš NHL laukumos viens no Zubova galvenajiem oponentiem bija Sandis Ozoliņš. Abi teju vienaudži, abi nākuši no PSRS hokeja, abi izcili uzbrūkošā stila aizsargi. Abi saskrējās pretējās laukuma pusēs 1999. un 2000. gada Stenlija kausa Rietumu konferences finālā. Abas reizes Dalasas "Stars" septiņu maču cīņā pārspēja Kolorādo "Avalanche", kam tolaik līdzi juta visa Latvija.

“Ar Sandi bijām ne tikai pretinieki, arī draugi. Tā sanācis, ka visu laiku esam pretinieki, un tā būs arī tagad – es esmu Rīgā, viņš Ņižņijnovgorodā. Vai pirms lēmuma strādāt ar "Dinamo" vaicāju padomu Sandim? Nepaspēju. Tik vien, ka biju blakus komandas dakterim viņa sarunas laikā ar Ozo un viens otram nodevām sveicienus. Ja atgriežamies pie NHL laikiem, tad bija jau pieejama video tehnika un iespēja analizēt spēles. Daudz skatījos, ko un kā laukumā dara citi izcili aizsargi – Lidstrēms, Līčs, Makiness. Ozoliņš bija viens no viņiem. Tā bija lieliska sāncensība,” atceras Zubovs.

Ozoliņš trenera maizes rūgtajā garozā iekoda uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām. Iespējams, Sandim pietrūka pārejas laika, lai no spēlētāja pārkāptu trenera uzvalkā – viņa vadībā "Dinamo" nokļuva uz zaudējumu sēkļa, un Sandis atkāpās. Zubovam trenera karjera virzījās pretēji – vispirms pieci gadi trenera palīga amatā.

“Arī pēc tās Rīgā zaudētās spēles es vēl nenojautu, ka būšu treneris. Nākamo sezonu nosēdēju laukuma malā, gaidot, kas būs ar veselību. Nekas labs nesanāca, slidas bija jākar uz nagliņas. Tobrīd SKA piedāvāja turpināt sadarbību jau kā treneru korpusa dalībniekam. Var teikt, ka tas notika nejauši, taču padomāju – laikam jau tieši tas ir mans dzīves turpinājums hokejā.” Salauzt sevī spēlētāju un kļūt par treneri – tas spožu karjeru aizvadījušam sportistam ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. “To nevar tā vienkārši izslēgt kā slēdzi. Tas ir ilgs un, iespējams, pat nebeidzams process. Atmiņas un pieredze paliks, un ir brīži, kad atgriezies atpakaļ pagātnē, kaut ko salīdzini un analizē. Nenoliedzami, pieci gadi trenera asistenta darbā šo pārejas procesu padarīja daudz vieglāku,” neslēpj Zubovs.

Šķiet, ka viņš nav treneris diktators un prot ieklausīties spēlētājos, tomēr vajadzības gadījumā var būt ass. Jau pirms intervijas Zubovs pabrīdina, ka divas tēmas sarunās ar medijiem viņam ir tabu – Krievijas izlase un politika. Kas attiecas uz pirmo, tad NVS komandas sastāvā Zubovs 1992. gadā kļuva par olimpisko čempionu, taču vēlāk radās dažādas nesaskaņas ar kaimiņvalsts hokeja dzīves vadītājiem un netrūka arī skaļu sarunu. Zubovs situācijas eskalācijas brīžos mēdza runāt tieši un asi. Visticamāk, šādas rakstura īpašības ir pārmantotas arī trenera arodā.

Vēl viena tikšanās ar Latvijas hokeju Zubovam sanāca jau kā Soču komandas trenerim, un visās savstarpējās spēlēs viņam izdevās pārspēt Rīgas "Dinamo". Treneris likumsakarības neredz: “Paveicās! Kādā spēlē iemetām pirmie, kādā bija veiksme mūsu pusē, taču nebija tā, ka pret Rīgu strādātu kāda speciāla taktika.”

Finansiālās iespējas nemulsina

Zubovs ir trenējis SKA un Soču komandas, tagad strādās Rīgā, un viņam ir labi zināma ikdienas realitāte jeb milzīgās atšķirības klubu finansiālajās iespējās. Protams, nauda pati par sevi vēl uzvaras negarantē, taču ir to liels priekšnoteikums. “Mani nemulsina fakts, ka Rīgā ir viens no mazākajiem budžetiem līgā. Pirmais, kas šeit ir jāpaveic, – jāizveido īsta komanda. Lai nebūtu savāktu spēlētāju bars, bet patiešām komanda, kurā katrs gatavs strādāt tās labā. Grūtāk ir tas, ka Rīgā tas jādara teju no nulles. Jūs jau zināt KHL realitāti, reti kur treneri ilgi strādā vienā vietā. Lai izveidotu kaujiniecisku komandu, vajadzīgi pāris gadi. Lai ir kodols, kuram pievelkas klāt pārējie. Tagad KHL ir minimālie un maksimālie algas griesti, tas palīdz izlīdzināt līmeni. KHL tam vajadzētu pievērst vēl lielāku uzmanību. Tā tam vajadzētu būt, citā pasaules līgā tas ir pierādīts jau sen. Nezinu, cik drīz klubu iespējas izlīdzināsies, taču tas ir pareizais ceļš hokeja attīstībai. Ne tikai Krievijā, arī citās valstīs, kas ir pārstāvētas KHL. Pašlaik ir bēdīgi apzināties, ka hokejs citā līgā (Domāts NHL. – Aut.) izskatās labāk nekā mūsējais. Tā ir, to nevar noslēpt. Iemesli ir jāmeklē dziļāk, un tie ir spēlētāju līmenī, tas ir zemāks. Tā ir jaunatnes hokeja problēma, kur bērniem jādod spēlēt, jārada spēles prieks, nevis jādzen kaut kādos rāmjos,” spriež treneris.

"Dinamo" malā nestāvēs

Rīgas "Dinamo" apcirkņos līdz šim izdarīts gana daudz, lai iekļūšana izslēgšanas spēlēs šķistu patiešām reāls mērķis. Komandas ģenerālmenedžeris Edgars Buncis izteicies, ka mērķis ir savākt labā nozīmē bandu, kas cīnās par kopīgu mērķi. Tā realizācijai palīgos pašu vīriem, tostarp daudziem Latvijas izlases spēlētājiem, talkā aicināti 13 ārzemnieki.

Zubovs neslēpj, ka salikt šo puzli vienā bildē būs grūtāk nekā to šķiet izdarīt uz papīra: “Vēl ir vajadzīgs laiks, lai saprastu spēlētāju iespējas. Tāpēc es vēl nevaru pateikt, kurš ar kuru spēlēs kopā un kāds vispār būs mūsu hokejs. Uz papīra jau viss šķiet vienkārši – ārzemniekus tur, tos tur. Taču tas ir ļoti sarežģīts process, tāpat vairākums, mazākums. Svarīgs faktors, ka daudzi spēlētāji pārstāv Latvijas izlasi un arī KHL pārstāv savas valsts klubu. Sastāva komplektācijas laikā vērsām uzmanību, lai mums būtu universāli spēlētāji, ar dažādu nūjas tvērienu. Ir domas, kā tas kopā varētu izskatīties, taču pagaidīsim pārbaudes spēles.”

Trenera un komandas mērķi ir zināmi – vispirms izslēgšanas spēles, pēc tam... “Nav svarīgi, esi treneris vai spēlētājs, ejot laukumā, tu neko citu kā uzvaru negribi iedomāties. Tā arī iesim un katrā spēlē centīsimies sasniegt šo mērķi. Tomēr ne mazāk svarīgs ir kopīgais ceļš, kādā pēc šīm uzvarām iet. Es ceru, ka mēs no šā ceļa gūsim baudu un sagādāsim to arī komandas līdzjutējiem,” treneris Zubovs sev un skatītājiem jaunajā sezonā novēl daudz uzvaru.