Seko latviešu startiem olimpiskajās spēlēs Tet+

Pirmās nedēļas laikā lielāko prieku Latvijai sagādāja 3x3 basketbola izlase, kura ar Nauri Miezi, Edgaru Krūmiņu, Kārli Lasmani un Agni Čavaru kļuva par olimpisko čempioni. Finālā latvieši pārspēja pārsteigumu sagādājušo Krievijas Olimpiskās komitejas komandu ar 21:18. Līdz šim panākumam Latvijas kontā bija 19 vasaras olimpisko spēļu godalgas, no kurām trīs zelta. Pēdējo reizi kāds no sportistiem triumfēja 2012. gadā Londonā, kad par divkārtējo olimpisko čempionu BMX kļuva Māris Štrombergs. Tikmēr neveiksmju joslu olimpiskajās spēlēs nespēj pārvarēt latviešu tenisisti. Šoreiz Latvija Tokijā tika pārstāvēta dāmu konkurencē, kur piedalījās spēcīgākās tenisistes - Aļona Ostapenko un Anastasija Sevastova. Abas zaudēja gan vienspēļu, gan dubultspēļu pirmajā kārtā, lai arī bija iespēja spēles novest līdz pozitīvam rezultātam.

31. jūlijā dalību Tokijas olimpiskajās spēlēs turpinās pludmales volejbolistes Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka, kurām paredzēta noslēdzošā grupu turnīra spēle ar Kenijas pludmales volejbolistēm. Pirmajās divās cīņās uzvaras un zaudējumi dalīti uz pusēm - vispirms piedzīvota neveiksme trijos setos pret ASV duetu Kelliju Kleizu un Sāru Sponsilu, bet naktī uz trešdienu pirmo reizi karjerā latvietes bija pārākas pār spēcīgo Brazīlijas duetu Anu Patrīsiju un Rebeku. Graudiņai ar Kravčenoku šīs ir pirmās olimpiskās spēles, līdz šim talantīgo volejbolistu augstvērtīgākais sasniegums ir Eiropas čempionu tituls 2019. gadā. Turnīru turpinās arī kungi - Mārtiņš Pļaviņš un Edgars Točs, kuriem pirmais mačs nemaz nebija jāizspēlē, jo to vienam no Čehijas dueta sportistiem, ierodoties olimpiskajā ciematā, tika konstatētas pozitīvas Covid-19 analīzes. Pļaviņam šīs ir trešās olimpiskās spēles karjerā, 2012. gadā Londonā kļūstot par bronzas medaļnieku kopā ar Jāni Šmēdiņu, kamēr Edgars Točs ir debitants. Gan dāmu, gan vīriešu konkurencē automātiski astotdaļfinālam kvalificēsies grupu divas labākās komandas, divas veiksmīgākās trešo vietu īpašnieces, bet atlikušās divas vietas tiks noteiktas ‘’laimīgo zaudētāju’’ zarā starp pārējām četrām trešo vietu ieguvējām.

Debiju piedzīvos arī svarcēlājs Rihards Suharevs, kurš 31. jūlijā piedalīsies svarcelšanas sacensībās kategorijā līdz 81 kilogramam. Latvietis savas karjeras laikā šajā kategorijā ir izcīnījis divas bronzas medaļas Eiropas čempionātos (2019., 2021. gadā), savukārt vienu reizi (2019. gadā) kļuvis par pasaules junioru čempionu. 3. augustā jāseko līdz citam svarcēlājam Artūram Plēsniekam, kurš piedalīsies jau savās trešajās olimpiskajās spēlēs. 2012. gadā latvietis noslēdza sacensības septītajā vietā, bet pirms pieciem gadiem, esot vienai no cerībām uz medaļām, nespēja uzrādīt augstvērtīgāko rezultātu savainojuma dēļ. Karjeras laikā Plēsnieks 2016. gadā kļuva par Eiropas čempionu, bet 2017. gadā par pasaules vicečempionu. Abos forumos svarcēlājs izcīnījis arī bronzas medaļas.

Sākušās arī vieglatlētikas sacensības, kurās Latviju pārstāv astoņi sportisti - Līga Velvere, Laura Igaune, Līna Mūze, Madara Palameika, Anete Kociņa, Gatis Čakšs, Arnis Rumbenieks un Ruslans Smolonskis. Lielākās gaidas no vieglatlētiem saistītas ar šķēpmetēju Gati Čakšu, kurš šajā vasarā vairākkārtīgi šķēpu metis ļoti tālu. Olimpisko spēļu debitants Čakšs olimpisko normatīvu izpildīja šī gada 9. jūnijā, kad sacensībās Austrijā šķēpu raidīja 87.57 metrus tālu. Šis ir otrs visu laiku tālākais šķēpmešanas rezultāts starp latviešu sportistiem. Čakšs atpaliek tikai no Vadima Vasiļevska, kurš metis 90.73 metrus tālu. Pieredzējušākie vieglatlēti ir šķēpmetēja Palameika un soļotājs Rumbenieks, kuri devušies uz savām trešajām vasaras olimpiskajām spēlēm. Pēdējo reizi kāds no vieglatlētiem medaļu ieguva 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā, kad sudrabu izcīnīja šķēpmetējs Ainārs Kovals.

Par vēl vienu cerību uz olimpisko medaļu tiek uzskatīta brīvo cīņu cīkstone Anastasija Grigorjeva, kurai starts paredzēts 3. augusta agrā rītā no plkst. 5:00 pēc Latvijas laika. Daugavpiliete karjeras laikā četras reizes kļuvusi par Eiropas čempioni (2010., 2013., 2014., 2016.), bet pasaules čempionātos divas reizes izcīnījusi bronzu (2014., 2017.). Olimpiskajās spēlēs Grigorjevai līdz šim nav veicies - 2012. gadā Londonā latviete izstājās otrajā kārtā un sacensības noslēdza 9. vietā, bet 2016. gadā Riodežaneiro Grigorjeva zaudēja bronzas pusfinālā un ierindojās 8. pozīcijā.

Debijas olimpiskajās spēlēs piedzīvos Kristaps Neretnieks jāšanas sportā, Roberts Akmens smaiļošanā, Kalvis Kalniņš karatē un Pāvels Švecovs modernajā pieccīņā. Neretnieks ir pirmais neatkarīgās Latvijas un Baltijas konkūrists, kuram izdevies kvalificēties olimpiskajām spēlēm. Sacensības Neretniekam paredzētas 3. augustā no plkst. 13:50. Smaiļotājs Akmens piedalīsies K1 200 metru distancē naktī uz 4. augustu 3:30 pēc Latvijas laika. Kā atzinis pats sportists, viņa mērķis ir dalība vismaz trijās olimpiskajās spēlēs. Tāpat ar pamatotām cerībām uz augstvērtīgu vietu uz Tokiju devies karatists Kalvis Kalniņš, kurš uz starta dosies 5. augustā. Sacensības paredzētas no plkst. 6:05 pēc Latvijas laika. Šī ir pirmā reize, kad olimpisko spēļu programmā iekļauts karatē, taču, iespējams, arī pēdējā, jo 2024. gada Parīzes vasaras olimpisko spēļu programmā šis sporta veids nav atrodams. Lielākie Kalniņa sasniegumi bijuši Eiropas čempionātā, kurā vienu reizi viņš kļuvis par čempionu un divas reizes izcīnījis sudraba un bronzas medaļas. Savukārt modernajā pieccīņā no 5. līdz 7. augustam piedalīsies Pāvels Švecovs. Šajā disciplīnā izcīnīta viena olimpisko spēļu medaļa - 2004. gadā Atēnās Jeļena Rubļevska ieguva sudraba godalgu.

Skaties olimpisko spēļu tiešraides un visu latviešu sportistu startus izklaides platformā Tet+. Slēdz iekšā dažādus olimpisko spēļu kanālus kaut uz 5 ierīcēm vienlaicīgi un atbalsti savējos, lai kur Tu būtu!