Latvija 3x3 basketbolā izcīna vēsturisku zelta medaļu: iepazīstam mūsu olimpiskos varoņus

Latvija olimpiskajās spēlēs basketbolā iepriekš pārstāvēta vien divas reizes – vispirms 1936. gadā Berlīnē piedalījās mūsu vīriešu basketbola izlase. Riharda Dekšenieka vadītā valstsvienība dalību noslēdza dalītā 15. vietā. 2008. gadā Pekinā sacentās mūsu Ainara Zvirgzdiņa vadītā sieviešu basketbola izlase, kas palika devītajā pozīcijā. Visbeidzot Raimonda Feldmaņa trenēta Latvijas vīriešu 3x3 basketbola izlase uz Tokiju devās kā viena no turnīra favorītēm, ko spēja apliecināt arī laukumā, un tika pie vēsturiska panākuma.

Latvijas sportā brīvvalsts laikos mums bijuši vien daži olimpiskie čempioni, divkārtējais BMX riteņbraukšanas olimpisko sacensību uzvarētājs Māris Štrombergs, vingrotājs Igors Vihrovs un bobsleja četrinieks Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste, Jānis Strenga. Tagad vieņiem pieskaitāms arī 3x3 basketbola kvartets.

Elitē pēdējos gadus

Latvijas vīriešu 3x3 basketbola izlases sasniegtais nav pavisam negaidīts un pārsteidzošs veikums, jo kopš 2017. gada, kad viņi sensacionāli triumfēja Eiropas kausā (Eiropas čempionātā), viņi bijuši viens no veiksmīgākajiem kvartetiem šī sporta veida vēsturē. Pērn mūsu vīri triumfēja Pasaules tūres (prestižākais klubu turnīrs 3x3 basketbolā) finālposmā un vēl divos Pasaules tūres posmos. 2019. gadā Pasaules kausa (pasaules čempionāta) sudrabam klāt nāca uzvaras trīs Pasaules tūres posmos. Savukārt 2018. gadā Eiropas kausa sudrabs, Pasaules tūres finālposma sudrabs un četras godalgotās vietas Pasaules tūres posmos. Jau 2017. gadā pēc triumfa Eiropas kausā pirmās divas reizes izdevās iekļūt labāko trijniekā arī Pasaules tūres posmos. Riga 3x3 komanda jau ilgāku laiku stabili turas Pasaules tūres labāko komandu trijniekā. Turklāt arī individuāli mūsu kvartets uz Tokiju devās kā 3x3 basketbola elites pārstāvji – Miezis ranga līderis, Krūmiņš – 6. vieta, Lasmanis – 7. vieta (savulaik arī bijis pasaules ranga līderis), Čavars – 11. vieta. Rangu nosaka komandas panākumi, kas tiek summēti ar katra spēlētāja individuālo veikumu dažādos statistikas rādītājos.

Olimpiskais ceļš

Neraugoties uz to, ka Riga 3x3 vārds 3x3 basketbolā ir kvalitātes zīme, ceļš uz olimpiskajām spēlēm un cīņa par augstākajām vietām tajās nebūt nebija viegla, likumsakarīga un rozēm kaisīta. Pirmais būtiskais arguments, ka olimpiskajās spēlēs piedalās tikai pa astoņām abu dzimumu valstsvienībām, turklāt pirmās četras nosaka pēc pasaules ranga (vienu kontinentu drīkst pārstāvēt ne vairāk kā divas), kur valstij ar vienu starptautiskā mērogā pazīstamu komandu nav īsti variantu spēkoties ar nācijām, kur vairākas regulāri spēlē Pasaules tūres posmos, kur iespējams saņemt vislielākos reitinga punktus. Arī dalībnieku masveidība uz, piemēram, Krievijas vai Ķīnas fona ir visai smags jautājums. Vīriešu gadījumā niecīgo varbūtību vēl vairāk samazināja fakts, ka olimpisko spēļu mājinieki savu kvotu (vienu garantētu dalību sacensībās) izmantos vīriešu konkurencē, apzinoties, ka sievietes pašas varētu reāli kvalificēties (to arī paveica). Vīriešu konkurencē no ranga uz Tokiju tika Serbija, Krievija (Krievijas olimpiskā komanda) un Ķīna. Tad nu palika vairs tikai četras ceļazīmes, kas tiek noteiktas divos olimpiskās kvalifikācijas turnīros.

Mūsu vīriem nokļūšana uz Tokiju nebija viegla, jo no 20 komandu turnīra Vīnē biļetes uz Tokiju nopelnīja trīs, kas nozīmē, ka sacensībās jātiek finālā vai jāuzvar bronzas mačā. Sāpīga neveiksme pusfinālā pret pēdējā laikā ļoti neparocīgo Poliju, kas kopā ar Nīderlandi iekļuva finālā. Tomēr bronzas mačā pārspēta Francija un nopelnīta ceļazīme uz Tokiju. Turklāt vēl viena iespēja bija palikusi – īpašais kvalifikācijas turnīrs sešām nāciju rangā augstāk esošajām valstīm, kas pēdējās divās olimpiskajās spēlēs nav piedalījušās klasiskajā basketbolā (ne vīriešu, ne sieviešu konkurencē). Arī šeit būtu iespēja piedalīties mūsu vīriem, tomēr tas nebija nepieciešams, un šeit savu olimpisko iespēju nopelnīja mūsu pusfināla pretinieki beļģi.

Gaidīt nezināmo

Gan vēl pirms Covid-19 pandēmijas, gan pandēmijas laikā nepameta neskaidrība, kā rīkosies daudzas nācijas, apzinoties olimpisko spēļu tuvumu un saredzot iespēju nokļūt četrgades lielākajā sporta forumā. Vai valstis nesāks pārkvalificēt savus labākos klasiskā basketbola pārstāvjus par 3x3 basketbolistiem tikai šo vienu sacensību dēļ vai vismaz ar kādu ļoti meistarīgu spēlētāju papildināt savas izlases. Masveidīgi šādas tendences īsti nebija novērojamas. Par spīti Riga 3x3 panākumiem un ierasti augstajai pozīcijai komandu rangā, tas īsti nav objektīvs rādītājs spēku samēra noteikšanā pret citiem mūsu konkurentiem, jo lielākā daļa pretinieku gan Tokijā, gan iepriekš kvalifikācijā savas izlases veido no divu vai vairāk komandu spēlētājiem. Līdz ar to izlases varējumu pielīdzināt kādas komandas panākumiem vai iepriekš iespētajam nav pārāk objektīvi. Šis fakts, ka Latvijas izlase un Riga 3x3 ir vienādā sastāvā, vienlaikus ir mūsu 3x3 basketbolistu gan trumpis (saspēlētības ziņā), gan vājums, jo ikviens sāncensis zina, ko katrs spēlētājs šajā virknējumā spēj un ko nespēj.

Mieža atšķirīgā bērnība

Šā brīža 3x3 basketbola pasaules ranga vadošo spēlētāju ķekavieti Nauri Miezi skolas laikā komandas biedri sauca par kenijiešu skrējēju – viņš bija ātrs un izturīgs… Kalsns un ass, kā adata precīzs un mērķtiecīgs – viņš varētu būt arī Gepards, ātrākais uz zemes. Nauris pasmejas – tāda iesauka viņam patiktu gan... Viņš uzauga bez šūpuļdziesmām, jo vecāki un arī vecvecāki bija kurlmēmi. Brīnumainā kārtā Nauris gan dzird, gan runā, bet viņa pirmā valoda bija zīmju. To aizmirst neesot iespējams, jo, tiekoties ar savējiem, tā joprojām tiek lietota. Reizēm nākas apsmieties, jo kurlmēmie, savā starpā sarunājoties, nezina, ka Nauris saprot. Savukārt komandas biedri lūdz, lai viņiem iemāca kādus rupjus vārdus ar zīmēm parādīt… Tāda puišu pasaule. Arī skarba un traumatiska. Septiņu gadu vecumā Purvciemā, ejot ar vecmammu uz tirgu, Nauri notrieca automašīna. Traumu dēļ viņš pirmajā klasē gāja divreiz.

Karognesēja noslēpums

To, kurš Tokijā nesīs Latvijas karogu, sabiedrība uzzināja jūlija sākumā Latvijas olimpiskās komandas prezentācijas pasākumā. Pats ķekavietis Agnis Čavars tajā gan nepiedalījās, jo kopā ar 3x3 komandas biedriem cītīgi trenējās treniņnometnē Spānijā. Agņa grūtākais uzdevums bija nevienam neatklāt, ka izvēlēts par Latvijas olimpiskās komandas karognesēju. “Šo faktu uzzināju trīs nedēļas pirms prezentācijas, tāpēc visu šo laiku nācās izlikties, ka neko nezinu. Kad tika nofilmēts sižets, kurā Valsts prezidents man pasniedz Latvijas karogu, man tika cieši piekodināts, ka par to līdz prezentācijas brīdim neviens nedrīkst zināt. Atklāju to tikai sievai un trenerim,” stāsta Agnis Čavars, sakot, ka puiši no komandas gan nojauta, ka kāds no viņiem varētu būt karognesējs. 3x3 basketbolisti ik pa laikam jokojuši par karognesēja tēmu, un Agnis pat nonācis kuriozās situācijās. “Viņi šad tad paķēra mani uz zoba, sakot, ka es būšot tas, kas nesīs karogu. Bet visamizantākais bija, ka vienā no treniņiem mums bija vingrojums, kurā svara stienis jācilā tā, it kā vicinātu karogu. Puiši to bija nofilmējuši un ielikuši sociālajos tīklos ar joku, ka “Čavars trenējas karoga nešanai”. Un tad nu trenerim nācās palūgt, lai šo video izdzēstu, citādi vēl padomātu, ka esmu izpļāpājies, nevis ka tas ir komandas biedru joks,” smejas Agnis.

Vēl pirms vairākiem gadiem bija izvēles priekšā, ko turpmāk dzīvē darīt – turpināt spēlēt basketbolu vai strādāt ar basketbolu nesaistītā nozarē. Viņš jau tad bija apguvis programmētāja specialitāti, atradis labu darbu, un Agnim vajadzēja izšķirties.

No atlētu ģimenes

Ventspilnieks Kārlis Pauls Lasmanis ir no apbrīnojami sportiskas ģimenes. Viņa tēvs Uģis Lasmanis ne vien savulaik sekmīgi spēlējis Latvijas Basketbola līgā, bijis ļoti daudzpusīgs vieglatlētikā, bet arī divreiz piedalījies olimpiskajās spēlēs kā airētājs, abas reizes izcīnījis prestižo devīto vietu un šajā sporta veidā kļuvis arī par PSRS čempionu. Kārļa māsa Rūta Kate Lasmane jau 20 gadu vecumā ir Latvijas rekordiste trīssoļlēkšanā telpās un nebija tālu no kvalificēšanās Tokijas olimpiskajām spēlēm. Par to pat iepriekš īsti nebija aizdomājusies, jo ASV studējošajai sportistei cerības par olimpisko debiju noliktas uz 2024. gadu Parīzē. Mamma Dace Lasmane savulaik bija sporta ārste un joprojām regulāri spēlē tenisu. Ar to gan Lasmaņu dinastijas sportiskums nebeidzas – Uģa tēvs bija prasmīgs volejbolists, bet vecākā māsa Baiba bija ne vien prasmīga augstlēcēja, bet vēlāk apprecējās arī ar pazīstamo vieglatlētikas treneri Māri Grīvu, un viņu ģimenē aug četri lieliski vieglatlēti – tāllēcējas Māra un Lauma (pirms dažām nedēļām lika punktu sportistes karjerai), kā arī šķēpmetēji Gundega un Jānis Svens. Visai apbrīnojami gēni.

Vienu mašīnu?

Jelgavnieks Edgars Krūmiņš noteikti ir 3x3 basketbola izlases spēlētājs ar vislielāko pieredzi šādā basketbola formātā. Tālmetienu speciālists jau no bērna kājas piedalījās visos pēc kārtas strītbola turnīros, turklāt darīja to ar ļoti labiem panākumiem. Tāpēc nav liels brīnums, ka viņš kādā karjeras posmā izšķīries tieši par šo basketbola paveidu. Daudz netrūka, lai Edgars basketbola bumbu pastumtu malā no savas ikdienas un ar pilnu sparu lēktu iekšā lietotu automašīnu tirdzniecībā. Tomēr sniegums ielu basketbola turnīros Latvijā deva iespēju 3x3 basketbolā, ko ar spozmi arī spējis izmantot. Krūmiņš paguva izmēģināt laimi arī politikā, kandidējot pašvaldību vēlēšanās, taču šis metiens gan bija pagalam neprecīzs.