Jaunais basketbolists Francis Lācis marta trakumā tiek līdz "saldajiem 16"; par dēla panākumiem lepojas visa ģimene

Naktī uz pirmdienu pēc Latvijas laika "Oral Roberts" komanda sagādāja jau trešo sensāciju pēc kārtas, šoreiz ar 81:78 pārspējot Floridas “Gators” un sasniedza “Sweet 16” kārtu. Lācis, kā ierasts, bija savas komandas sākuma sastāvā un nospēlētājā 21 minūtē guva divus punktus – precīzs bija viņa vienīgais divpunktu metiens, bet grozam secen lidoja visi četri tālmetieni. Vēl rīdzinieka rēķinā pa trīs atlēkušajām bumbām, rezultatīvām piespēlēm un pārtvertām bumbām.

"Oral Roberts" arī šajā spēlē burtiski izglābās no zaudējuma. Nepilnas desmit minūtes līdz spēles beigām Talsas komanda zaudēja ar 11 punktu starpību, tomēr prata spēli līdzsvarot un pēdējās divās minūtēs Floridas “Gators” vispār neguva nevienu punktu. Arī pēdējie trīs izmisuma tālmetieni Amerikas saulainākā štata komandas izpildījumā bija nesekmīgi un ar septīto numuru izliktā komanda var doties mājup.

Jauns.lv jau rakstīja par “Oral Roberts” sensacionālo uzvaru “marta trakuma” (tā tiek dēvēts NCAA izslēgšanas spēļu turnīrs) pirmajā kārtā pār ar otro numuru izlikto Ohaio Štata universitāti. Tā Lāča pārstāvētajai komandai bija pirmā uzvara izslēgšanas spēlēs kopš 1974. gada. Tagad izdevies tikt vēl tālāk un nonākt visas Amerikas rekorda priekšvakarā – ja trešajā kārtā izdosies pārspēt ar trešo numuru izlikto Ārkanzas Universitāti, tad “Oral Roberts” kļūs par pirmo ar 15. numuru izlikto komandu, kas iekļuvusi starp valsts astoņām labākajām studentu vienībām. Nenoliedzami, “Oral Roberts” atkal nebūs favorītu statusā, taču Amerikas apskatnieki jau atgādina, ka abas komandas tikās decembrī un toreiz pēc pirmā puslaika Lāča komanda bija vadībā ar 40:30. Tiesa, spēli ar 87:76 uzvarēja Ārkanzasa.
“Zelta ērgļi” ("Golden eagle"), kāds Lāča pārstāvētās komandas nosaukums, tikai otro reizi augstskolas vēsturē sasniegusi NCAA izslēgšanas spēļu trešo kārtu, bet izslēgšanas spēļu turnīrā spēlē pirmo reizi kopš 2008. gada.

Uz finālu privātā lidmašīnā

Lācis ir vienīgais no Amerikā studējošajiem un basketbolu spēlējošajiem latviešiem, kas šajā pavasarī aizkļuva līdz “marta trakumam” vīriešu konkurencē (meitenēm tādas ir pat četras - Dignas Strautmanes Sirakjūsas Universitāte, Māras Motes Arizonas Universitāte, Aleksas Gulbes Indiānas Universitāte un Annas Rēzijas Dreimanes Teksasas Mehāniskā un lauksaimniecības universitāte). “Oral Roberts” komanda turpina savu Pelnrušķītes stāstu, ko kāri tver visi teju ASV mediji. NCAA pirmajā divīzijā ir pavisam 32 dažādas konferences, “Summit Conference” rangu tabulās ir starp pēdējām trīs līgām. Tādēļ šāds lēciens ir vēl lielākas apbrīnas vērts.  Lāča komanda nebija favorīte ne savas “Summit Conference” līgas finālturnīrā (regulāro sezonu “Oral Roberts” noslēdza kā ceturtie), ne izslēgšanas spēļu kārtā pret “Ohio State” komandu. Nav šaubu, ka šo pavasari, jo īpaši konferences fināla pēdējā sekundē nobloķēto pretinieka metienu, Lācis atcerēsies visu dzīvi.

Pēc uzvaras konferences finālā komanda tika ierauta lielajā marta trakumā, kāpa privātā lidmašīnā un devās uz Indianapolisu, kur šīs sezonas labākie tiek noskadroti “burbuļa” apstākļos. Marta izskaņa ir laiks, kad NCAA basketbols reitingu ziņā malā pabīda pat NBA regulārās sezonas izspēli.

Amerikas sapnis kopš bērnudārza

“Francim bija tikai četri gadi, kad viņš paziņoja, ka būs basketbolists un spēlēs Amerikā,” joprojām ar izbrīnu dēla nosprausto mērķi atceras Franča mamma, sabiedrisko attiecību speciāliste Vinete Vilistere-Lāce. Arī no tēta puses -  pazīstamā pianista un komponista Kārļa Lāča - basketbola ievirzes nebija. Vecāki laprāt nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, skrien  “Magnēta” orientēšanās seriālā un rogainingā, taču tas viss ir tālu no sporta spēlēm. Tie bija laiki, kad NBA apcirkņos savus pirmos spoļus spēra Andris Biedriņš un, iespējams, tieši ziņas par viņa sasniegumiem iedvesmoja mazo Franci. To tagad nezina neviens, taču vēlme spēlēt basketbolu bija tik liela, ka puika jau sešu gadu vecumā tika aizvests uz pirmo treniņu basektbola skolā “Rīga”.

Mūzikas skola caur asarām

“Ir trīs obligātas lietas, ko es kā mamma savos bērnos vēlējos ielikt kopš dzimšanas. Tās ir valodas, sports un mūzika. Puikām jābūt sportiskiem - vienalga, vai ar meitenēm aizbrauc uz pludmali vai vienaudžiem aizej spēlēt futbolu. Mūzika tādēļ, ka tētis ir slavens komponists un bērniem būtu labāka sapratne par vecāku darbiem. Atzīšos, ka mūzikas skola Francim riebās līdz sirds dziļumiem, kādā trešajā klasē raudājām mēs visi. Šajā ziņā es biju ļoti stingra mamma, Francis izvēlējās apgūt bungas un mūzikas skolu pabeidza. Var teikt, ka vecāki piespieda, taču vairāk ar šo lietu uzbāzušies neesam un pilnībā atbalstījām viņa basketbola ceļu,” par dēla audzināšanu stāsta mamma.

“Pirmā trenerīte bija skeptiska, jo Francim bija tikai seši gadi. Tomēr viss iznāca forši,” atceras mamma. Otrajā klasē loģistikas dēļ – tuvāk mājām un skolai – notika pārcelšanās uz “Rīdzenes” basketbola skolu, kur par Lāča treneri kļuva Aigars Brigmanis. Uzsākot vidusskolas gaitas, Lāci uzaicināja uz “VEF skolu”, tagad jau trīs gadi Amerikā.

“Arī mums tagad mājās ir marta trakums, naktīs skatāmies spēles, ir savi rituāli. Tas vispār ir tāds WOW! Ka mūsu mērķtiecīgais puisēns ir piepildījis savu sapni par spēlēšanu Amerikā un ticis tik tālu. Ir milzīgs lepnums! Pats ar savu darbu Francis šo iespēju ir nopelnījis. Kad viņi uzvarēja konferences finālā, Francis turpat no laukuma malas zvanīja mums uz mājām. Viņš bija pārlaimīgs! Vispār jau mums arī no prieka trīcēja rokas it kā paši tur būtu piedalījušies. Tās viņam ir līdz šim lielākās uzvaras karjerā,” neslēpj Vineta Vilistere-Lāce.

Gribēja pirmo divīziju

Pirmā interese par Lāci no dažādām NCAA komandām parādījusies pēc Eiropas U16 čempionāta Kauņā, kur Latvijas izlase trenera Gunta Endzela vadībā izcīnīja 11. vietu. Vienaudžu vidū populārāka izvēle bija savu basketbolista karjeru virzīt Eiropas, īpaši Spānijas un Itālijas, virzienā. Lācim reāli piedāvājumi nemaz neesot bijuši un visu laiku primārais mērķis palika NCAA čempionāts. Pēc vidusskolas pabeigšanas galdā bijuši vismaz četri piedāvājumi un spēlētājam atlicis vien izvēlēties labāko. Kā galvenie priekšnoteikumi bijuši divi - komanda no NCAA pirmās divīzijas un iespēja tikt pie solīda spēles laika jau pirmajā sezonā. Šādi apstākļi sakrita “Oral Roberts” universitātē. Komandas treneris savu solījumu pildīja un latvietis tika pie laba spēles laika jau pirmajā sezonā. Arī tagad, aizvadot savu trešo studentu basketbola sezonu, Lācis nav starp komandas labākajiem punktu guvējiem, taču ir stabila vērtība sākumsastāvā ar savu spēli aizsarzībā un nesavtīgo darbu komandas labā.

“Aizsardzība ir tā, kas man ļauj atrasties laukumā. Pie šī elementa esmu strādājis vasarā un visas sezonas laikā. Metieni var neiekrist, bet treneris man uzticas aizsardzībā un zina, ka savu darbu padarīšu,” nesen intervijā portālam Sportacents.com teica Lācis.

Tukšie jaunatnes izlašu gadi

No Latvijas basketbola ierindas līdzjutēju puses 1999. gadā dzimušo puišu izlase biežāk tika lamāta par neveiksmīgajiem rezultātiem un kāda spēlētāja individuālais veikums palika īsti nepmanīts. Šī komanda bez lieliem variantiem izkrita no A divīzijas gan junioru vecumā pie trenera Uvja Helmaņa, gan U-20 vecumā ar treneri Kristapu Zeidu. Pēdējā gadījumā sagrāve sekoja sagrāvei, mazākais zaudējums tika piedzīvots ar 12 punktu starpību un tādēļ reti kurš pamanīja kāda spēlētāja individuālo sniegumu. Lācis togad bija Latvijas izlases trešais rezultatīvākais spēlētājs (vidēji 8,2 punkti) un labākais cīņā zem groziem.

Vienīgais pozitīvais turnīrs jauniešu izlasēs Lācim bija 2018. gadā, kad kopā ar gadu vecākiem spēlētājiem trenera Agra Galvanovska vadībā tika izcīnīta trešā vieta Eiropas čempionāta B divīzijā. Tiesa, toreiz līderi bija gadu vecākie Artūrs Strautiņš un Kristers Zoriks, bet basketbola publika jau locīja gadu jaunāko talantu Artūra Žagara un Artūra Kuruca vārdus.

“Toreiz vairāki spēlētāji guva savainojumus, Lācis faktiski nosedza trīs pozīcijas no uzbrucēja līdz pat centram un kļuva par vienu no atslēgas spēlētājiem. Taktikas lietās ar gaišu galvu, komandas intereses vienmēr stādīja augstāk par dzīšanos pēc individuāliem punktiem. Šķiet, ka tā ir lieta, kas ļāvusi izkarot savu vietu arī NCAA basketbolā. Tobrīd fiziski varbūt nebija pats spēcīgākais spēlētājs, taču bija plastika, ne velti viņš ir uzvarējis jaunatnes līgas “slam dunk” konkursā. Interesanti būs pavērot, kā viņš būs progresējis Amerikas basketbolā un kādā pozīcijā tiks virzīts. Ar viņa 2,00 metru augumu Eiropas basketbolā vairāk tomēr būtu jāskatās uz trešā numura jeb uzbrucēja pozīciju,”  sarunā ar Jauns.lv spēlētāju vērtē Galvanovskis.

Tikmēr Lācis turpināja strādāt un tuvoties savam mērķim. Jau 14 gadu vecumā viņš tika pie vērtīgākā spēlētāja titula Eiropas jaunatnes basketbola līgas posmā Lietuvā, piedalījās NBA rīkotajā “Basketbols bez robežām” jauno talantu nometnē un nokļuva “VEF skolas” paspārnē.  “Lācis ir atlētisks jaunais spēlētājs, kuram  ir dotības un parametri basketbola spēlēšanai. Francis mūsu redzeslokā bija jau iepriekš, viņš ir izveidojies par vienu no labākajiem spēlētājiem savā vecuma grupā,” šo notikumu toreiz komentēja “VEF skolas” direktors Gatis Jahovičs.

Galvanovskis gan atgādina, ka atgriešanās Eiropas basketbolā daudziem spēlētājiem, atšķirībā no vairākiem veiksmīgiem piemēriem sieviešu basketbolā, sagadā grūtības. Caur NCAA čempionātu nav izaudzis neviens no mūsu pašreizējiem NBA un Eirolīgas spēlētājiem. Faktiski pašu augstāko basketbola līmeni caur studentu basketbolu aizsniedza tikai Raimonds Miglinieks un Kaspars Kambala, taču tie ir diezgan seni piemēri.

Katrs gadījums ir atsevišķs un Galvanovskis ar cerībām tver pēdējās ziņas par jaunā spēlētāja panākumiem: “Ja arī pēc augstkolas diploma iegūšanas ļoti perspektīvā specialitātē Lācim basketbols paliks kā prioritāte, tad tur noteikti ir potenciāls, lai varētu runāt par Latvijas izlases līmeņa spēlētāju.”