Hokeja pasaules čempionātam pagaidām tikai izdevumi

Buncis sarunā ar Jauns.lv atzina, ka pašlaik turnīra rīkotāju lielākais izaicinājums nav kādi tehniski vai cilvēku resursi, bet gan sacensība ar laiku – tā līdz pirmajai spēlei 21. maijā ir palicis pavisam maz.

Kā vienu no svarīgākajiem priekšnoteikumiem visu darbu pilnvērtīgai sākšanai čempionāta rīkotāji minēja jauna līguma parakstīšanu ar Starptautisko hokeja federāciju (IIHF). Vienošanās kopumā ir panākta, vēl notiekot darbs pie pēdējām līguma detaļām. “Faktiski šis līgums nepieciešamas tikai viena apsvēruma dēļ – lai saprastu, kā notiks naudas plūsmas nodrošināšana un par ko katra puse ir atbildīga čempionāta sagatavošanas posmā. Iepriekš bija trīsspusējs līgums starp Latvijas Hokeja federāciju, Baltkrievijas Hokeja federāciju un IIHF, mums bija vēl atsevišķs līgums ar Minsku. Īsā laikā bija jāpanāk jauni kopsaucēji, ” pašreizējo situāciju skaidroja Buncis.

Neraugoties uz būtiskiem ceļošanas un klātienes tikšanās iespēju ierobežojumiem, jau pāris nedēļu Rīgā strādā dažādi IIHF cilvēki, kuriem līdzi sekojuši arī pirmie finanšu līdzekļi no pasaules čempionātam paredzētājiem 12 miljoniem eiro. Vēl 3,7 miljonus apsolījusi Latvijas valsts, no tiem trīs miljonus – Olimpiskā centra pielāgošanai pasaules čempionāta vajadzībām. “Šādas summas ir ierakstītas budžetā, bet, kā zināms, reālā dzīve un budžets nereti var atšķirties. Faktiski tas ir tāds kompromisa budžets, lai šo projektu varētu virzīt uz priekšu. Skaidrs ir tas, ka no valsts puses vairāk nebūs, kādas izmaiņas var notikt tikai IIHF pusē. Ar to rēķināmies gan mēs, gan IIHF,” pauž Buncis.

Par biznesa projektu jāaizmirst

Kad Latvijas hokeja federācija pieteicās pasaules čempionāta rīkošanai, uz papīra tika rakstīti biznesa plāni un zem gala svītras bija paredzēta vairāku miljonu peļņa. 90 procentus ienākumu vajadzēja veidot ienākumiem no biļešu tirdzniecības, atlikušos desmit - sponsoru pienesums. Pēdējā gada laikā pasaulē notiekošo procesu dēļ viss sagriezies kājām gaisā un maz ticams, ka pēc nepilniem trim mēnešiem spēles Rīgā varēs notikt kaut ar nelielu skatītāju skaitu. “Šim pasaules čempionātam pagaidām ir tikai izdevumi un nav nekādu ienākumu. Latvijas Hokeja federācija kā čempionāta rīkotāja to vairs neuztver kā biznesa projektu,” atklāj Buncis. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka šis turnīrs Latvijai būtu neizdevīgs – no IIHF plānotajiem 12 miljoniem Latvijā paliks ap 70 procentu.

Pasaules čempionāta orgkomitejas vadītājs stāsta, ka līdzīga prakse bijusi arī iepriekšējos čempionātos, kur lauvas tiesu ienākumu veidojusi biļešu tirdzniecība. “Precīzus skaitļus mēs nezinām, jo pēdējo čempionātu rīkotāji Dānija un Slovākija nav publiskojuši datus par savu peļņu. Tāda noteikti bija, bet kopējā izdevumu tāme būtiski nav mainījusies arī tagad.”

2020. gadā pavasarī pasaules čempionātam bija jānotiek Šveicē, taču Covid-19 uzliesmojuma dēļ to atcēla. Beigu beigās izrādījās, ka rīkotājiem nenotikušais turnīrs bija ar peļņu, kādu pasaules čempionātā līdz šim bija guvuši tikai somi tālajā 2003. gadā. IIHF no apdrošinātājiem par nenotikušo turnīru saņēma 12,5 miljonus eiro, pusi no tiem atvēlot Šveices federācijai.

“Tagad situācija pasaulē ir citādāka nekā pirms gada, kad strauji tika aizvērtas visas izklaides iespējas. Mēs redzam, ka notiek sporta sacensības, ka vairākos sporta veidos veiksmīgi tiek īstenoti “burbuļu” principi. Divi gadi bez pasaules čempionāta būtu milzīgs trieciens visam sporta veidam. Biznesa partneri ir rēķinājušies ar kaut kādu atdevi. Ja tās nav, biznesa puse meklēs un atradīs citas nišas savu brendu virzīšanai. IIHF nevarēja atļauties atcelt vēl vienu čempionātu. Protams, arī no hokeja popularitātes viedokļa divi nenotikuši turnīri būtu liels zaudējums,” Buncis atklāj, ka šoreiz nebija nekāda pamata iepriekšējā gada scenārijam, kas varētu atnest brangus līdzekļus pat bez turnīra sarīkošanas.  

Joprojām turpinās darbs ar sponsoriem, ko būtiski ietekmēja ilgstošā neskaidrība par pasaules čempionāta norises vietu un Covid-19 vīrusa uzliesmojums. Buncis neslēpj, ka vairāki biznesa partneri apsvēruši iespēju pārtraukt sadarbību, ja pasaules čempionāta viena no rīkotājvalstīm būtu Baltkrievija.

Cīņa par katru dienu

Līdz pasaules čempionāta sākumam ir atlikuši nepilni trīs mēneši, jau maija sākumā visās arēnās jābūt uzlietam ledum. “Pašlaik ir tā, ka darbs norit 16-18 stundu režīmā visos virzienos. Mums noteikti būtu noderējis viens papildu mēnesis, kas atvieglotu vēlo vakaru darbus un citus stresus. Faktiski tās ir četras nedēļas, kuras mēģinām kaut kā saraut un pašlaik cīņa iet pa dienām. IIHF vilcināšanās ar lēmumu par čempionāta norises vietām mums nebija labvēlīga. Laika trūkums var ietekmēt kaut kādus procesus, tomēr pašlaik gribas teikt, ka sarkanā lampiņa vēl nedeg,” rīkotāju pārstāvji cer, ka līdz čempionāta sākumam izdosies paveikt visus iecerētos darbus.

Pašlaik paredzēts, ka 6. maijā ledum jābūt uzlietam gan Olimpiskajā centrā, gan “Arēna Rīga” laukumā. “Vismaz divas nedēļas ir vajadzīgas, lai novērstu kādas sīkas problēmas, ja tādas radīsies. Ja nebūs ledus, nebūs hokeja,” tieši tik vienkārši primāro uzdevumu skaidro Buncis.  

Līdzjutējiem cerības līdz pēdējam

Valdības piešķirtie trīs miljoni eiro paredzēti Olimpiskā centra pielāgošanai pasaules čempionāta vajadzībām. Pēc IIHF lēmuma Rīgai uzticēt visa pasaules čempionāta rīkošanu tas nozīmē papildus astoņu komandu uzņemšanu un izšķirošo spēļu rīkošanu.

“Sīkāku izmaksu sadalījumu pagaidām nevēlamies atklāt. Esam cenu aptaujas procesā un negribam publiskot skaitļus, ar kuriem varētu manipulēt pretendenti. Mēs zinām aptuvenās cenas un tuvākās nedēļas laikā tiksim skaidrībā par vairākiem piedāvājumiem un pozīcijām. Zināms ir tas, ka visas iekārtas tiks īrētas. Ja būtu jāpērk, nepieciešamais budžets būtu vismaz piecas reizes lielāks. Hokeja čempionāts salīdzinoši būs kā rokkoncerts, uz kuru zvaigznes atbrauc ar savu skatuvi, gaismām un nākamajā dienā jau ir prom. Tas attiecas faktiski uz visu – ledus saldēšanas iekārtām, tribīnēm, apgaismojumu, ventilāciju. Lielākā daļa izmaksu būs Olimpiskā sporta centra īre uz diviem mēnešiem, tur darbu sāksim aprīļa sākumā. Otra būtiskākā izmaksu daļa būs tā, kas saistīta ar ledu – saldēšanas iekārtas un kompresori, ledus mašīnas. Arī cilvēki, kas to var paveikt,” atklāj Buncis.

Pirms 15 gadiem Rīgā notikušajā pasaules čempionātā daudzas tehniskas lietas atrādas “Skonto” hallē, tagad tam tiks pielāgots Olimpiskais centrs. Basketbola laukumā atradīsies mediju centrs, turpat blakus IT atbalsta centrs un TV centrs, olimpiskajā centrā būs telpas tiesnešiem un veļas mazgātuve, tur būs čempionāta ģenerālsponsora “Škoda” ofiss. Faktiski neizmantots paliks tikai peldbaseins.

“Maija beigās temperatūra reizēm ir sasniegusi 28 grādus, tāds karstums var ietekmēt ledus kvalitāti, tādēļ rūpīgi strādājam arī šajā virzienā. “Arēna Rīga” ir uzlabojusi savu aukstuma jaudu, bet Olimpiskā centra ledus iekārtu piegādātājiem prasības par ledus kvalitātes nodrošināšanu tādos laika apstākļos ir iekļautas iepirkuma prasībās,” atklāj Buncis.

“Daugavas” stadionā paredzētie divi treniņu laukumi diez vai tiks pabeigti līdz sākotnēji iecerētājam termiņam 17. martā, taču lielu aizavēšanos nav un atklāšana varētu notikt aprīļa vidū. Buncis atklāj, ka maija sākumā gan visam jābūt gatavam.

Vismazāk problēmu ir ar “Arēna Rīga”, taču arī tur netrūkst sīku darbu. Piemēram, ģērbtuvju pārveide vai komandu soliņu pielāgošana prasībām. Lielākās problēmas sagādā ofisu trūkums, kas tiks risināts ar papildus konteineru īri. Piemēram, dopinga kontroles darbam.

Olimpiskajā centrā tiks uzstādītas tribīnes ar vairāk nekā 6000 skatītāju vietām, tomēr pagaidām ir visai mazas cerības, ka tajās būs līdzjutēji. “Vienošanas ar IIHF paredz iespēju, ka skatītāji tomēr varēs būt tribīnēs. Vismaz mēs tam būsim gatavi pat tad, ja pozitīvs lēmums par līdzjutējiem tribīnēs tiks pieņemts īsu brīdi pirms turnīra sākuma,” saka Buncis.