Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Stadiona celtniecībā strādājošie Dohā. (Foto: EPA/Scanpix)

Futbols uz mirušo kauliem: gatavojoties Pasaules kausam Katarā, pēkšņi miruši tūkstošiem strādnieku

Futbols
25. februārī 04:36 2021. gada 25. februārī 04:36
  Jauns.lv
2010. gada nogalē nelielā Tuvo Austrumu valsts Katara, kas ievērojamo dabasgāzes un naftas resursu dēļ ir viena no bagātākajām pasaulē, tika pie negaidītas iespējas rīkot 2022. gada Pasaules kausa futbolā. Par to, cik tas viss bija likumīgi un godīgi, tas cits stāsts. Valstī, kas ir gandrīz sešas reizes mazāka par Latviju, protams, nav atbilstošas infrastruktūras, lai sarīkotu grandiozāko sporta forumu ar 32 valstsvienību un to līdzjutēju dalību, tāpēc gandrīz nekavējoties bija jāsāk ievērojami celtniecības darbi.

Pasaules kausa vajadzībām bija jāuzceļ ne vien septiņi jauni stadioni, bet lērums jaunu autoceļu, lidosta, jārada sabiedriskā transporta sistēma, vairākas viesnīcas un pat jauna pilsēta, kurā norisināsies sacensību izšķirošās spēles.

Valstī ar 2,8 miljoniem iedzīvotāju un ļoti augstu algu līmeni nav viegli sameklēt un apmaksāt iespaidīgu strādnieku armiju, tāpēc tika nolemts darbu uzticēt viesstrādniekiem, kuru gvarde (lielākoties no Dienvidāzijas valstīm) aptuveni divu miljonu kopskaitā jau ar 2011. gadu piepludināja Kataru.

Vairums strādnieku ir migranti no Indijas, Pakistānas, Bangladešas, Šrilankas un Nepālas, bet netrūkst arī darboņu no Filipīnām, Kenijas un citām valstīm, vēsta britu izdevums “The Guardian”. Pēc laikraksta apkopotās informācijas, kas gūta no oficiālajām iestādēm, prāvs skaits no piecām iepriekš minētajām Dienvidāzijas valstīm (Indijas, Pakistānas, Bangladešas, Šrilankas un Nepālas) ieceļojušo migrantu jau ir miruši. Kā norāda Kataras un pārējo valstu oficiālo institūcija sniegtā informācija, laika posmā no 2011. gada līdz 2020. gada nogalei Katarā miruši 2711 Indijas pilsoņu, 1641 Nepālas pilsonis, 1018 Bangladešas pilsoņu, 824 Pakistānas pilsoņi un 557 Šrilankas valstspiederīgo – kopumā 6751 cilvēks.

Kopējais mirušo skaits noteikti ir vēl lielāks, jo Katarā netrūkst strādnieku arī no iepriekš minētajām Filipīnām, Kenijas un daudzām citām valstīm, bet par viņiem publiski pieejamas precīzas informācijas nav.

Precīzs nāves gadījumu skaits, kas saistīts par futbola Pasaules kausa sagatavošanas darbiem, netiek izšķirts. Tomēr vismaz 37 nāves gadījumi bijuši tiešā veidā saistīti ar stadionu celtniecību, tomēr organizatoru komiteju 34 no šiem gadījumiem klasificējusi kā “ar darba pienākumiem nesaistītu nāvi”. Šī statistika radījusi daudz jautājumu, jo daži ar darba pienākumiem nesaistītie nāves gadījumi bijuši, cilvēkiem nokrītot no liela augstuma.

“The Guardian” secina, ka Katara nav spējusi pienācīgi parūpēties par vairāk nekā divu miljonu lielā migrantu darbaspēku, ko apliecina fakts, ka vairums nāves gadījumu bijuši jauniem cilvēkiem.

Netrūkst cilvēku stāstu, kad ģimenes palikušas bez galvenajiem iztikas nodrošinātājiem. Vislielākos jautājumus rada milzīgais jaunu cilvēku pēkšņu nāves gadījumu skaits, kad par nāves cēloni tiek minēti “dabiski iemesli”. Tomēr pēc statistikas, ir fiksēti arī pašnāvību, satiksmes negadījumu, slimību un pat slepkavību gadījumi.

Laikraksts norāda, ka nereti šie nāves cēloņi tiek noskaidroti bez sekcijas palīdzības un netiek medicīniski izskaidroti.
Vēl viens papildu faktors daudzajiem nāves gadījumiem ir augstā gaisa temperatūra un zemais mitruma līmenis, kas daudziem iedzīvotājiem rada problēmas ar sirdi, elpceļiem un citas veselības likstas.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā secināts, ka vismaz četrus mēnešus gadā ārpus telpām strādājošie cilvēki ir pakļauti karstuma radītam augstam apdraudējumam.

Galvenais kritikas vilnis Kataras virzienā tomēr tiek izteikts saistībā ar neskaidrajiem upuru nāves cēloņiem. Valsts pārvaldei pietuvināti juristi 2014. gadā ieteica veikt zinātniskus pētījumus ar neizskaidrotajiem daudzajiem nāves gadījumiem, tomēr kopš tā laika nekas īsti nav pavirzījies. Kataras valdība lielo neizskaidroto nāves gadījumu skaitu noveļ uz milzīgajiem strādājošo imigrantu apjomiem, neuzskatot to par nopietnu problēmu, kuras risināšanai pat tika izteikts pieņēmums, ka vajadzētu iesaistīt ārvalstu speciālistus, uz ko Katara atbildējusi, ka valstī ikvienam ir pieejama augstākās kvalitātes medicīniskā palīdzībā, vēsta “The Guardian”.

Cilvēktiesību organizācijas “Human Rights Watch” izmeklētāja Hiba Zajadina publiski paziņojusi, ka Katarai nepieciešams ieviest likumu, kas ļautu ekshumēt mirušos, lai noteiktu viņu pēkšņās nāves patiesos cēloņus. Tikai tas ļautu tikt skaidrībā valstī patiesībā notiekošo.

Saistītās ziņas

FIFA prezidents taisnojas par Kataras šeiha attieksmi pret sievietēm. Skaidrojums ne līdz galam attaisno rīcību
Vācu pludmales volejbolistes atsakās no dalības turnīrā, jo nedrīkst vilkt bikini
Kā dzīvo sievietes Katarā, ar kuras pilsoni saderinājusies islāmā pārgājusī Koha 7

Katara ir viens no pasaules veiksmes stāstiem Covid-19 pandēmijas laikā, jo šajā valstī kopējais mirušo skaits vien nedaudz pārsniedz 250 gadījumus, tiesa, redzot neskaidrības ar nāves cēloņu noteikšanu citās situācijās, zūd ticība, cik šis skaitlis varētu būt patiess. Tāpat nav izslēgta arī apzināta, politisku interešu vadīta statistikas slēpšana, jo Katara šobrīd kļuvusi par vienu no aktīvākajām sporta sacensību rīkotājām visā pasaulē.

Citi šobrīd lasa

Ko darīt, ja kopīpašnieki neļauj sirmgalvei atbrīvoties no vairs nevajadzīga īpašuma 2
"Bēdz, bēdz!" - virāls kļūst video, kurā vīrs izglābj sievu no lūša, aizmetot to pāri zālājam 4
Saeimas deputāts Bergmanis cīnās ar Covid -19 13
Pievienot komentāru

"Я долго была невидимкой, а теперь меня увидели": Муцениеце счастлива, что развелась с Прилучным

"Теперь я буду такая, прям лопни глаз!": 56-летняя Апина решилась на пластику ради тонкой талии