Vai žurnāla "Sports" dienas ir skaitītas? Tērē lielu valsts naudu, bet auditorija niecīga

Janvāra nogalē Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē tika apstiprināts valsts budžeta līdzekļu sadalījums 2021. gadam programmā “Sports” par kopējo summu 33 827 923 eiro. Dažas dienas iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaldēja 90 tūkstošus eiro, kas bija paredzēti apakšprogrammā "Sporta federācijas un sporta pasākumi" par sporta nozares aktualitāšu un norišu atspoguļošanu, kā arī sporta aktivitāšu popularizēšanu sabiedrībā. Līdz šim līdzekļi programmā bija faktiski iezīmēti žurnāla “Sports” izdošanai.

Žurnāla izdevējs ir biedrība "Sporta apgāda fonds", izdošanas licence pieder Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP). Saskaņā ar portālā "Firmas.lv" pieejamo informāciju nodibinājums "Sporta apgāda fonds" dibināts 2006. gadā, un tā amatpersonas ir žurnāla redaktors Dainis Caune, LSFP prezidents Einars Fogelis, Latvijas Augstskolu sporta savienības vadītāja Agita Ābele, LSFP loceklis Raimonds Emuliņš, SIA "Nordside" valdes loceklis Juris Titovs, Latvijas Modernās pieccīņas federācijas loceklis Andris Kalniņš un bijušais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Severu neapmierina sasniegtā auditorija

“Valsts sporta budžets ir samazināts par vairāk nekā 350 000 eiro, un IZM rūpīgi izskata visu esošo programmu lietderību. Līdz šim žurnālam un tā platformai tērēti apjomīgi līdzekļi – 105 000 eiro. Esam pieprasījuši atskaiti par to, kādu auditoriju šī platforma sasniedz. Neizslēdzu iespēju, ka šis atbalsts tiks turpināts arī šajā gadā, bet LSFP būs jāiesniedz konkrēts plāns. Tie rādītāji, ko redzam mēs, – ir maz abonementu, ir maz sociālo tīklu sekotāju. Esam skatījuši Kultūras ministrijas pieredzi, kura ar būtiski mazākiem līdzekļiem, pat 5-6 reizes mazāku budžetu, īsteno savas aktivitātes. Tur nav viena organizācija, kurai ir nosacīti monopola stāvoklis uz šīs informācijas nodrošināšanu,” IZM sporta departamenta direktors Edgars Severs sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka līdz šim valsts dotētais produkts sasniedzis salīdzinoši nelielu auditoriju.

Severs paudis, ka LSFP paliks sporta informatīvās programmas īstenotājs arī 2021. gadā, bet par 2022. gadu jau paredzēts nopietns izvērtējums, kā lietderīgāk tērēt valsts budžeta finanses. Lēmums par šī gada turpmāko sadarbību, veidiem un finansiālo pusi tikšot pieņemts nākamā mēneša laikā.

Finansējums tiks orientēts vairākos virzienos

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK)  prezidents Žoržs Tikmers sarunā ar Jauns.lv norādīja, ka brīdi, kad ir samazināts kopējais sporta jomas finansējums, likumsakarīgi ir pārskatīt visas pozīcijas. “Negribu vērtēt izdevuma redakcionālo darbu, par iesaistīto profesionalitāti man nav šaubu. Tomēr ar drukāto izdevumu vien diez vai izdodas sasniegt pietiekami plašu auditoriju. Domāju, ka nav ideāls neviens modelis, kas ilgstoši bez izvērtējuma darbojas pietiekamos finansējuma apstākļos. Teiksim tā – publicitātei paredzētais finansējums tiks orientēts dažādos virzienos, ne tikai drukātā veidā. Kā tas tiks veikts, būs jāizvērtē IZM un LSFP, taču arī mēs esam gatavi paust savu viedokli, lai nonāktu pie labākā risinājuma” norādīja Tikmers.

LOK prezidents uzsvēra, ka būtiski ir samazināts augstu sasnieguma sporta finansējums un  galvenais mērķis pašlaik ir nodrošināt Latvijas komandu veiksmīgu startu Tokijas un Pekinas olimpiskajās spēlēs. LOK nācies slēgt divas jauno sportistu atbalstam vērstas programmas, vairs neesot iespēju sniegt nepieciešamo atbalstu olimpiskajiem sporta centriem, būtiski sarucis vairāku federāciju finansējums. “Tas liek uzdot jautājumus, un šādā kontekstā arī tiek analizēts sporta publicitātei veltītais finansējums,” norādīja Tikmers.

Nedrīkst iedot vienam spēlētājam monopolu

Saeimas sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš, kuru žurnāla izdevēji vaino līdzekļu iesaldēšanā un mēdz piesaukt politisko atriebību, sarunā ar Jauns.lv uzsvēra, ka primāri ir jāizrevidē sava saimniecība. “Publiskās informācijas projekts kā tāds noteikti ir vajadzīgs. Kādam ir jāstāsta par lietām, ko ikdienā mazāk apraksta lielie mediji – bērnu un jauniešu sports, cilvēki un notikumi reģionos. Par to nav runa. Pašlaik svarīgākais ir jautājums – vai iztērētie līdzekļi ir atbilstoši gala produktam,” Riekstiņš norāda, ka līdz šim tērēta sešciparu summa ik gadu nav maza nauda šāda žanra žurnālam un saražotā informācija nesasniedz iedomāto auditoriju.

“Līdzšinējā prakse faktiski ir vēsturisks mantojums. Atvainojiet, es neesmu radis būs lišķīgs un būšu skarbs – tie kungi tur intervē viens otru un priecājas paši par sevi. Lai patiesā labuma guvēji paši pieiet pie spoguļa un atbild, ar ko viņi tur nodarbojas. Nē, vīri, tā vairs nebūs. Lūk, ir summa X, ir konkurss. Ir jādefinē, ko mēs publicitātes jomā gribam sasniegt – tik procentu informāciju televīzijā, tik radio, vēl tik internetā un drukātājos medijos. Tās summas, kas tika tērētas līdz šim – tur pieklājīgs cipars sanāks katrai pozīcijai. Lai nāk pretendenti ar savu redzējumu un darbojas. Mērķis ir dabūt labāko piedāvājumu un, iespējams, par lētāku naudu. Iespējams, ka tas pats izdevums “Sports” ar savu pieredzi arī būs labākais piedāvājums, taču tam jānotiek atklāti. Es nāku no biznesa vides, un jebkurā biznesā ik pa brīdim ir jātaisa cenu aptauja. Nevar valsts iedot vienam spēlētājam monopolu uz 20 gadiem un nepaskatīties, kas notiek apkārt. Tā nedrīkst būt. Tieši tik vienkārši,” Riekstiņš norāda uz nepilnībām līdzšinējā lietu kārtībā.

Politiķis norāda, ka vajadzētu izvērtēt Kultūras ministrijas pieredzi, kur tika veikts iepirkums uz vairākiem gadiem un iecerēto programmu paveic vairāki mediji.

Par ko līdz šim tērēti līdzekļi?

Latvijas sporta publisko tēlu līdz šim nodrošināja žurnāls “Sports”, kuru LSFP valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis dēvē par izglītojoša rakstura izdevumu. Tā drukātās versijas ikmēneša tirāža ir 2100 eksemplāru, no kuriem 1077 nonāca Latvijas skolās, 242 – dažādos sporta klubos, 187 bija tiešie abonementi, 400 – tirdzniecības vietās, bet pārējie bija paredzēti redakcijas vajadzībām un bezmaksas izdalīšanai. Kopējā lasītāju auditorija nav skaidra – žurnāla izdevēji to kopā ar žurnāla tīmekļa vietni Sporto.lv vērtē kā 66 tūkstošus lielu, tomēr šie dati netiek mērīti pēc mediju tirgū pieņemtiem vienotiem standartiem. Mediju speciālisti lēš, ka, netieši izsecinot auditorijas lielumu, drukas versijai tie ir pāris tūkstošu, interneta versiju dienā apmeklē daži desmiti nejaušu apmeklētāju bez pastāvīgas un noturīgas auditorijas.

Vēl viens “Sporta fonda” produkts ir Facebook platformā veidotais raidījums “Sporta mikrofons”, kuram ir nedaudz vairāk par 6200 tiešajiem sekotājiem, bet mēneša kopējā auditorija sasniedzot 90 tūkstošus. Faktiski tas pašlaik ir veiksmīgākais no valsts dotētajiem sporta publicitātes produktiem.

Zem šiem skaitļiem slēpjas valsts dotācija 125 000 eiro apmērā, kopā ar LSFP piešprici kopējais ziedojumu apmērs 2018. un 2019. gadā sasniedza vairāk nekā 187 un 173 tūkstošus eiro, bet par 2020. gada darbību finansiālie dati vēl nav pieejami.

Žurnāla “Sports” galvenais redaktors Dainis Caune sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka šāda veida informācijas piegādātājs ir jāsaglabā: “Ar tādu auditoriju, kāda ir Latvijā, bez dotācijām līdzīgi izdevumi nevar pastāvēt. Pat lielākajai ikdienas presei ar to ir grūtības. Var runāt par galvenā redaktora koncepciju, var rīkot konkursu vai atrast jaunākus cilvēkus, taču nekādā gadījumā nevajadzētu pazaudēt esošo produktu.”

Arī Latvijas sporta vadošās amatpersonas ir vienisprātis, ka sabiedrība jānodrošina ar informējošu un izglītojošu produktu par sporta dzīves aktivitātēm, taču tam nākotnē jānotiek atklātākā veidā, nekā tas bijis līdz šim.