Florbola federācijas prezidents Pētersons skaidro, kāpēc profesionāli līgumi nepasargā sportistus no Covi-19
Florbola klubiem šobrīd izskatot iespējas noslēgt līgumus ar spēlētājiem par atlīdzību un sezonas turpināšanu, līgumu būtība slēpjas sportistu izolēšanā ar iespēju neinficēt citam citu, sarunā ar ziņu aģentūru LETA trešdien teica Latvijas Florbola savienības (LFS) prezidents Ilvis Pētersons.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skaidrojuma, ko īsti nozīmē profesionāli līgumi sportistiem Latvijā, Latvijas florbola virslīgu klubi vīriešiem un sievietēm šobrīd izvērtē iespējas un resursus, lai ar spēlētājiem būtu noslēgti līgumi par atlīdzību un varētu turpināt sezonu.
Klubiem ar LFS ir bijušas jau vairākas tikšanās tiešsaistē.
"Katrs virslīgas klubs līdz nedēļas beigām izskatīs savu saimniecību, saprotot, cik viņu līgumi ar spēlētājiem atbilst IZM skaidrojumiem," sarunā ar LETA teica Pētersons, piebilstot, ka piektdien "Zoom" platformā klubi kopā ar federāciju pulcēsies vēlreiz, turpinot risināt jautājumus par sezonas turpināšanu.
Tomēr LFS prezidents uzsver, ka ne jau ķeksīša pēc ir nepieciešami līgumi ar spēlētājiem. Tādi pēc būtības nozīmētu to, ka spēlētājs nekur citur nav nodarbināts un uzturas pārsvarā mājās, kā arī apmeklē komandas treniņus un spēles.
"Tāpēc, ja ir 20 dažādu profesiju pārstāvji, kuri vakaros sapulcējas kopā treniņos, zūd spēja ierobežot Covid-19 komandā. Šī prasība pēc līgumiem pēc būtības neattiecas uz līgumiem, atalgojumu un, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu, bet tiešu uz spēju cīnīties ar koronavīrusa izplatību," skaidro Pētersons.
Viņš min piemēru basketbolā, kur studentu komandas šobrīd slimības ierobežošanas apstākļos ir pat profesionālākas par pusprofesionāliem klubiem, jo attālināti mācās mājās un trenējas, atrodoties nosacītā "burbulī" - mājās un komandas treniņos - ar minimālu risku aplipināties ar Covid-19 kur citur.
Līdz pirmdienai klubiem jāpaziņo atbilde uz LFS trešdien klubiem nosūtīto vēstuli, kurā izskaidrota IZM pozīcija līgumu jautājumos un pieprasīta atbilde par klubu spēju šādos apstākļos vienoties ar spēlētājiem šajā jomā.
Visās zemākajās līgās un jauniešu sacensībās spēļu norise jau ir pātraukta līdz 6.decembrim, taču Pētersons saka, ka florbola sabiedrība ir gatava gaidīt, cik būs nepieciešams, lai pabeigtu sezonu, tai skaitā līdz vasarai. Šādā gadījumā nākamā sezona varētu sākties vēlāk, piemēram, oktobrī ierastā septembra vietā.
Ja nepieciešams, tiks mainīta šīs sezonas izspēles sistēma, taču "visi 3,5 tūkstoši florbolistu grib spēlēt", uzsver LFS prezidents.
Vīriešu virslīgā šosezon spēlē 12 komandas, kuras aizvadījušas no piecām līdz deviņām spēlēm, bet sieviešu virslīgā ir astoņi klubi, kuri izspēlējuši no trim līdz astoņiem mačiem.
