Pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis iesaldējis savu spermu - jo sapņo par kuplu ģimeni

Kārlis ir apņēmies paša spēkiem – tikai ar kājām, braucot ar velosipēdu, airējot – apceļot apkārt pasaulei. Viņš jau pārairējis Atlantijas okeānam, ar velo šķērsojis Dienvidameriku, ir pirmais cilvēks pasaulē, kurš viens pats, bez motora, bez pavadošā kuģa, pārairējis Klusajam okeānam no Dienvidamerikas līdz Āzijai, bet nu atpūšas mājās Latvijā un kaļ nākotnes plānus. Viens no tiem jau ir īstenots – Kārlis Bardelis specializētā reproduktīvās veselības klīnikā iesaldējis savu spermu! Kas viņu pamudināja uz tādu soli? Jo tā tomēr ir diezgan netipiska rīcība jaunam, fiziski veselam, spēcīgam vīrietim! Kārlis žurnālam "Kas Jauns" atzīstas, ka sen jau bija par to aizdomājies.

Sapņo par kuplu ģimeni

“Airējot laivā, ir daudz laika domāt un nedomāt. No Peru līdz Malaizijai man sanāca vairāk nekā 26 tūkstoši kilometru, 493 dienas pavadīju laivā, bet 222 dienas – uz salām. Krietni varēju apdomāt savu dzīvi līdz šim, esošajā brīdī un arī kaut ko par nākotni. Lai arī dzīvoju šeit un tagad, tomēr domāju arī par to, kur vēlētos virzīt tālāk savu dzīves kuģi. Man, klātienē satiekot lielas ģimenes, patīk to atmosfēra. Šādās ģimenēs ir jaunāki un vecāki bērni, vecākie var mācīties, kā rūpēties par jaunākajiem, un otrādi. Tāda laba komanda!” iesāk stāstīt Kārlis un pamato savu vēlmi pēc kuplas ģimenes.

“Savās nākotnes vīzijās esmu iedomājies, ka varētu ar ģimeni ceļot – burāt apkārt pasaulei. Piestājot ostās, tur, protams, ir daudz bērnu un sabiedrība, bet, manuprāt, ir labāk, ka, arī esot jūrā, ģimene ir kupla. Jo tas bērniem varētu būt noderīgi, lai saprastu, ka viņi vieni nav pasaules naba. Tieši šo socializēšanās aspektu esmu pārrunājis ar citām burātāju, ceļotāju ģimenēm, un manas aizdomas apstiprinājās. Bērnam, esot vienatnē ilgu laiku jūrā, uz sauszemes lēnāk veidojas attiecības ar citiem bērniem. Tāpēc man vajag tādu paprāvāku bariņu!” – paskaidro Kārlis.

Jaunāks nekļūst

Kāpēc tad jāiesaldē sperma? Vai nav vienkāršāk pie bērniem tikt dabiskā ceļā? “Jaunas dzīvības radīšana ir konkrēts lēmums, un šis lēmums nav tikai par to radīšanas mirkli, bet arī par turpmākajiem gadiem. Šobrīd es tikai tuvojos tam brīdim, bet, lai kaut ko nepalaistu garām, iesaldēju iespējas,” atbild Kārlis un paskaidro savu domu gājienu: “Šobrīd manos tuvākajos dzīves plānos ir turpināt ekspedīcijas, kuras negrasās kļūt mazāk riskantas. Man ir 35 gadi, un es neesmu romantiskās attiecībās. Kad vēlēšos dibināt ģimeni, precīzi nezinu, bet zinu, ka mans ģenētiskais materiāls jaunāks nekļūs. Ceļojumā pāri okeānam klausoties audiogrāmatas, kādā no tām dzirdēju par šādu piemēru, bet tur iesaldēšanu veica sieviete. Tad arī man ienāca prātā, ka varbūt to vajadzētu darīt arī man. Tā teikt – tāda kā nākotnes apdrošināšanas polise.”

Kārlis gan piebilst, ka viņam nav ne jausmas, vai kādreiz šo “nākotnes apdrošināšanu” nāksies izmantot: “Neesmu speciālists, bet, cik esmu sapratis, ģenētiskā materiāla kvalitāte, gadiem ejot, labāka nekļūst, tā tikai pasliktinās. Turklāt manos piedzīvojumos ir daudz riskantu lietu, kas to kvalitāti var ietekmēt, piemēram, lielas temperatūras atšķirības – milzīgs karstums uz ekvatora un stindzinoši apstākļi aiz Polārā loka.”

Un izrādās, ka Kārļa rīcība – šādi apdrošināt savu nākotni – bijusi pareiza. “No sākuma taisa analīzes, lai saprastu, vai vispār ir vērts saldēt. Te nu man ir aicinājums – ja šo lasa čaļi ar ilgstošu sēdošu darbu vai, piemēram, velobraucēji, kuri stundām pavada ciešos velošortos, tad, neceļot paniku, vienkārši aizejiet pārbaudīties. Jo daudzi faktori var ietekmēt materiāla kvalitāti. Tā ka, ja bērnu vēl nav, bet gribētu, labāk aizejiet pārbaudīties. Neko daudz nekomentēšu, bet manas analīzes bija vērts saldēt,” atklāts ir pasaules apceļotājs.

Kā jaunas dzīvības radīšana

Vai iesaldētā materiāla pietiks, lai Kārlis tiktu pie savas burātāju komandas? Vaicāts, ar kādiem nosacījumiem viņa sperma tiek uzglabāta un vai to varēs izmantot pēc viņa nāves, Kārlis paskaidro, ka viss šis process ir smalki regulēts – tiek noslēgts speciāls līgums.

“Manā gadījumā klīnika, kura apņēmās glabāt sasaldēto materiālu – tas glabājas speciālās tvertnēs mīnus 195 grādos –, nedrīkst izmantot to bez manas piekrišanas.  Pat ja es esmu “sadalījies reizinātājos”. Manas nāves gadījumā materiāls tiktu iznīcināts, bet to var regulēt ar speciālu līguma pielikumu, kurā paredz materiāla izmantošanas tiesības piešķirt kādai citai personai. Kad būšu attiecībās, tad, iespējams, vajadzētu tādu pielikumu izveidot,” domā dēkainis un uz jautājumu, kāds vispār bijis pats šis ģenētiskā materiāla nodošanas process, delikāti pasmaida: “Kā jaunas dzīvības radīšana. Tā arī par to domāju un izturējos. Ļoti atbildīgi!”

Un ko par šādu Kārļa rīcību domā viņa draugi? “Gints Barkovskis, ar kuru pārairējām Atlantijas okeānu, teica, ka viņš ir no citas paaudzes, ka viņam tas šķiet pārāk neierasti, mežonīgi. Bet viņš jau ir divu bērnu tēvs. No citiem čomiem esmu dzirdējis, protams, bezgalīgus jokus par šo tematu, procesu, savukārt sievietes, ar kurām esmu šo pārrunājis, visas izsakās atzinīgi. Teic, ka, lai arī savās nodarbēs un ekspedīcijās esmu tik brīvs, tajā pašā laikā tomēr arī ļoti tālredzīgs,” atbild Kārlis.

Izbauda Latviju

Kārlis Bardelis savu iepriekšējo ceļojumu uzsāka 2017. gada decembrī, bet mājās atgriezās tikai šovasar, 18. jūlijā. Jautāts, kā pagājuši šie mēneši, pasaules apceļotājs teic, ka galvenokārt tie pavadīti, daloties ar saviem piedzīvojumu stāstiem – gan korporatīvajos pasākumos, gan uzņēmumu apmācības semināros, gan konferencēs un skolēnu iedvesmas lekcijās.

“Mans darbs starp ekspedīcijām ir stāstīt par šiem ceļojumiem, savu pieredzi un ko vērtīgu cilvēki var no tā izmantot ikdienas dzīvē, kad airēšana pāri okeānam ir metaforas līmenī,” paskaidro Kārlis, piebilstot: “Paralēli tam izbaudu satikšanos ar tuviem cilvēkiem klātienē, ēst gatavošanu, kad lietot varu visādus virtuves pričendāļus, kādi man nebija pieejami uz laivas. Baudu rudenīgo Latvijas skaistumu. Piedalījos arī vienās burāšanas sacensībās, kas bija ļoti interesants piedzīvojums, jo laiva iet ar vēju, nevis airējot. Tas bija ļoti ātri!”