Dainis Dukurs par olimpisko motivāciju un skeletona krīzi

Lai arī skeletons ir viens no panākumiem bagātākajiem un līdzjutēju iecienītākajiem sporta veidiem valstī, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija jauno sezonu uzsākusi ar 158,9 tūkstošu eiro lielu deficītu. Piedevām iepriekš šogad arī tika piedzīvota vilšanās, neiegūstot tiesības kopā ar Stokholmu rīkot 2026. gada ziemas olimpisko spēļu sacensības Siguldas trasē. Kurš gan labāk zina, kādu iespaidu tas viss atstājis, nekā Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktors Dainis Dukurs, kurš intervijā atklāj, ka negrasās padoties.

Par naudas trūkumu, sākot sezonu

“Šobrīd vairāk strādāju ar pieaugušo komandu, un mums tur arī bija radies zināms deficīts. Arī pēc izmaiņām likumā par ziedojumiem tagad ir krietni grūtāk piesaistīt finansējumu no malas. Kas attiecas uz tiem spēles noteikumiem, kādi mums ir zināmi, ja izdodas tos izpildīt, tad izskatās, ka finanšu deficīta lielākā daļa ir nosegta. Esam pratuši šo to piesaistīt no saviem atbalstītājiem, un teikt, ka viss ir ļoti slikti, nevarētu. Mums ir unikāla iespēja gatavoties sezonai Siguldā – gan mākslīgā ledus trasē, gan trasē, kurā jau braucam, tāpat arī Siguldai ir fantastisks sporta centrs, kur var trenēties, tā ka bāze ir. Un šis sagatavošanās process patiesībā nav tik dārgs, ja mēs trenējamies un gatavojamies sezonai savā valstī.

Dārdzība sākas tad, kad ir jāceļo pa pasauli. Jo īpaši šī dārdzība krietni pieaug, kad jāceļo pāri okeānam uz Ziemeļameriku, kas saistāms ar loģistikas izdevumiem. Ja runājam par junioru sportu un jaunatni, tad tur ir diezgan liels iztrūkums. Un arī treneru atalgojums šobrīd nav tas lielākais, ko varētu vēlēties. Īpaši mūsu sporta veidā, kur mums nav treneru likmes. Treneri šo to var saņemt Latvijas sporta federāciju padomē, un ir arī nopelnītā nauda, ko caur Uļjanas Semjonovas fondu saņemam pabalstos. Jā – gribētos, lai situācija būtu labāka…”

Pārmaiņas treneru korpusā

Latvijas skeletona komandas treneru sastāvam šogad pievienojies arī Matiass Gugenbergers no Austrijas, par kura piesaistīšanu Dainis Dukurs neslēpj gandarījumu. “Šis ir principā trešais piegājiens, kad mēs noslēdzam līgumu ar konkurentu federāciju. Konkurentu federācija mums maksā par to, ka mēs trenējam savus konkurentus. Dīvaini skan, bet tas arī ir ceļš, kā var nopelnīt finanses savai komandai un kā var cīnīties par augstiem rezultātiem.

Protams, trenera Matiasa Gugenbergera piesaiste ir ļoti liels ieguvums, jo viņš pats bijis ļoti augsta līmeņa sportists un tikai nesen beidzis karjeru, kas nozīmē, ka braucis visās aktuālajās pasaules trasēs un, kā izrādās, ir ļoti tehnisks un zinošs. Dzīvodams Rietumeiropā, viņš ir ļoti tuvu visiem informācijas avotiem – gan kas notiek starptautiskajā federācijā, gan tiem avotiem, kas ir tehniskās lietās. Mums tas ir nenormāls ieguvums, un mēs esam par to priecīgi. Piedevām vēl tas līgums, ka mēs gūstam finansiālu labumu no Austrijas federācijas, strādājot ar viņu komandas sportistiem. Jā, liekas, ka šis treneru sastāvs ir ļoti spēcīgs. Ņemot vērā mūsu rīcībā esošās finanses, esam sapratuši, ka būs vietas, kur nebrauksim ar visiem treneriem, lai mazliet ietaupītu līdzekļus. Tā būs Ziemeļamerika, kur mēs aizbrauksim, lai saglabātu starta grupu, lai Eiropā nebūtu jāstartē no trešās grupas. Situācija ir tāda, kāda ir. Bet mēs to esam pieņēmuši, un nav jau kam aiziet un paraudāt uz pleca.”

Siguldas trases rekonstrukcija

Pretendējot uz ziemas olimpisko spēļu rīkošanas tiesībām, aktualizējās arī jautājums par Siguldas bobsleja un kamaniņu trases rekonstrukciju. Izrādās, ka šī iecere joprojām ir aktuāla. “Kad bija Zviedrijas piedāvājums būt partneriem, izveidojās ļoti laba un spēcīga komanda, kurā bija iespējas strādāt mums, trases cilvēkiem. Darba grupā bija gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Latvijas Olimpiskās komitejas, gan Siguldas novada domes pārstāvji, kā arī es no trases puses. Tā bija tā reize, kad es gribētu pateikt, ka šī bija spēcīga komanda ar ļoti lielu jaudu un vilkmi. Pēc balsojuma bija ļoti žēl, ka mēs zaudējām. Bet arī tajā brīdī, kad gājām gan pie Māra Kučinska valdības, gan pie Krišjāņa Kariņa vadītās valdības, lai saņemtu valsts galvojumus, es paturēju prātā domu, ka mēs varam zaudēt šajā sacensībā ar Milānu. Mēs zaudējām.

Ministrijā mums ir bijušas vairākas tikšanās, ar domu, ka mums ir jāturpina šis ceļš uz trases rekonstrukciju, jo, ja arī mēs esam zaudējuši šajā sacensībā par ziemas olimpisko spēļu rīkošanu kā Stokholmas partneris, tad rekonstrukcijai ir jānotiek tik un tā. Varbūt ne tādos apjomos, varbūt ne tādos tempos, varbūt posmu pēc posma. Šī sezona ir tāda, ka Siguldas trasē notiks trīs starptautiskas sacensības – Pasaules kausa posms kamaniņu sportā, Pasaules kausa posms bobslejā un skeletonā, arī Eiropas čempionāts un Eiropas kausa posms bobslejā un skeletonā, kas nozīmē, ka mēs neko nedrīkstam apturēt. Šobrīd, uzsākot sezonu, ir arī ļoti liela slodze, daudz komandu iekšā, un mēs cītīgi strādājam.

Projekta izstrāde turpinās. Un mēs – trases puse – strādājam, lai pieaicinātu partnerus, lai izstrādātu nolikumu iepirkumam par projekta izstrādi, jo likumdošana to prasa. Tajā brīdī, kad mēs gājām uz šo kandidēšanu, uzrunājām kompāniju, kas bija projektējusi trasi, un viņi sniedza pirmo informāciju un gatavoja dokumentus, lai mēs varētu būt cienīgi Stokholmas partneri. To mēs izturējām, tur mēs bijām līmenī. Un mūsu sagatavotie dokumenti komisiju apmierināja, tur nebija pretenziju, bet manā skatījumā šobrīd nedrīkst būt pārrāvums, ir jāturpinās darbam pie projekta izstrādes. Un tas arī no mūsu puses notiek.

Protams, šobrīd ir mazliet grūtāk, jo mums jārūpējas par to, kas notiek trasē – treniņi, siltais laiks, kad oktobrī ir +18 grādi, vējš, lietus, bet mēs joprojām strādājam un strādāsim. Un mēs piedāvājam savu ledu vairāk nekā desmit valstīm un visiem trim sporta veidiem. Varbūt šobrīd nav iespēju tik daudz mums pašiem koncentrēties šim projektam, bet katrā ziņā apstājušies neesam.

Pirmais solis, kas jāsper, ir nolikuma iepirkumam sagatavošana par pašas trases braucamās daļas projekta izstrādi, kam sekos arī inženiertehniskie būvprojekti, amonjaka saimniecības, dzesēšanas saimniecības projekti. Un mēs esam veikuši aprēķinus par šo projektu aptuvenajām izmaksām. Izglītības un zinātnes ministrija būs tie, kas ies pie valdības un runās par finansējuma saņemšanu nākamgad, lai varētu jau strādāt pie projekta izstrādes, izsludināt iepirkumu rekonstrukcijas projektam.

Nedrīkst aizmirst arī par veselu rindu ikdienišķu darbu, kas jāveic un ko mēs veicam katru gadu. Trase būvēta un nodota ekspluatācijā 1986. gadā, kas nozīmē, ka ir vēl daudz kas jādara un jāuzlabo. Pamatdoma ir, ka trasei nevajadzētu apstāties un visi darbi, kas veicami, būtu gudri jāsaplāno, lai trase nepazaudē nevienu sezonu.

Varētu būt tā, ka sezona sākas vēlāk, varētu būt, ka sezona beidzas agrāk, bet galvenais neapturēt trases darbību. Lai, pirmkārt, mūsu pašu sportisti varētu trenēties un strādāt Siguldā. Un, otrkārt, lai mēs atrastos starptautiskā apritē un būtu interesanti arī tām valstīm, kas brauc šeit trenēties. Un, visbeidzot, lai mēs neizlidotu no aprites, kas saistīta ar Pasaules kausa organizēšanu.

Skeletona nākotne

Es domāju, ka mēs esam diezgan smagā situācijā – jau pašā sākumā teicu par finansējuma deficītu un darba algām treneriem. Jo īpaši algām tiem, kas varētu strādāt ar jaunatni. Jo jaunieši, kas gribētu strādāt, būtu. Mums nevajadzētu pazaudēt visas tās iestrādes, jo mūsu zināšanas ir ļoti lielas, ņemot vērā tos rezultātus, kādus mums izdevies sasniegt. Tie treneri, kuri ir pastrādājuši pie mums komandā, ir interesanti citām komandām, tiek aicināti tajās strādāt. Šobrīd treneris, kurš bijis kopā ar mums, strādā ar britiem, vēl cits strādā Šveicē, bet vēl viens – pie ukraiņiem.

Mums būtu vajadzīga ļoti liela valsts palīdzība. Es lieliski saprotu, ka federācijai, kurai ir divi sporta veidi – bobslejs un skeletons, ir ļoti grūti divus sporta veidus noturēt augstā līmenī. Un viņu izvēle šobrīd ir vairāk orientēta uz bobsleju. No mūsu puses tur nav nekādu pārmetumu, un tas ir saprotami un skaidrs, bet mums būs grūti noturēt to līmeni, kādā ir izdevies būt iepriekšējās sezonās. Gan šīs Pasaules kausa medaļas, gan pasaules un Eiropas čempiontituli. Būs ļoti grūti. Un, ja kāds to sapratīs, sadzirdēs, tad varbūt mums izdosies situāciju uzlabot un arī turpmāk startēt cienījamā līmenī.”

Uz jautājumu, vai skeletonam nenāktu par labu, ja tam federācija nebūtu jādala ar bobsleju, vai arī tiktu piedzīvotas pārmaiņas citās organizācijās, kuras skar šo sporta veidu, Dukurs atbild noliedzoši: “Nē, to nevajadzētu darīt!

Starptautiskajā federācijā ir abi sporta veidi, un tāda ir pasaules prakse. Mēs nekļūsim stiprāki no tā. Mēs šobrīd strādājam, un nevar teikt, ka federācija traucē mūsu darbu. Gan federācijas birojs, gan ģenerālsekretārs problēmu saprot un ir kopā ar mums, bet tās iespējas kādas ir, tādas ir. Un pārmest, ka kāds sporta veids ir mīļāks, bet kāds ne tik, es domāju, nav vajadzības, un mēs to nedarīsim. Ar sakostiem zobiem iesim tālāk un mēģināsim joprojām startēt līmenī. Mēs tāpat neapstāsimies. Noteikti katram sportistam ir kaut kādi iekrājumi, un ja mēs esam šajā lietā… Mēs sākām no nulles, un mums nav sveša lieta, kad ir jāpievelk josta, un mēs vienalga darīsim savu darbu! Rezultātu veido, pirmkārt, sportisti un, otrkārt, treneri. Rezultāts jāprasa no mums. Un man nav pamata šobrīd teikt, ka Latvijas Olimpiskā komiteja vai Olimpiskā vienība, kas ir saistīta ar LOK, strādātu slikti.

Es esmu viens no tiem, kurš kritizē, ja man ir ko teikt, un es saku, ko es domāju. Un šobrīd varu pateikt, ka, ja mēs tiekam galā ar saviem uzdevumiem, mēs zinām spēles noteikumus, kādi mums ir zināmi pēc kritērijiem, tad mēs paši strādājam un paši ar savu rezultātu spējam piesaistīt finanses. Tas ir ļoti motivējošs līmenis, un es esmu ļoti apmierināts. Man spēles noteikumi ir skaidri, un es esmu gatavs strādāt.

Ne vienmēr kaut kādas maiņas, nezināmas lietas un nepamatoti pārmetumi vai argumenti var novest pie labāka rezultāta. Nevajadzētu spļaut akā vai aizbērt to aku, ja neesam uzbūvējuši kaut ko jaunu un esam pārliecinājušies, ka šajā jaunizraktajā akā ir daudz ūdens un tas ir dzidrs, tīrs un labs.

Nē, par rezultātu atbildam mēs – treneri un sportisti. Mēs tiekam aizvesti uz sacensībām, un, atceroties pēdējo olimpiādi, tas, ka konkrēti mani audzēkņi neizcīnīja medaļu, tā ir tīri mūsu treneru un mūsu audzēkņu atbildība, jo mums bija viss – gan gatavojoties, gan arī bija tehniskās programmas. Bet acīmredzot ir jābūt gana stipram, lai uzņemtos atbildību. Un dažreiz arī vajag paskatīties uz sevi no malas, ko pats esi izdarījis. Tāpēc mums ir pašiem jāstrādā, un arī šis pēdējais solis –  jautājuma par finanšu trūkumu aktualizēšana – nāca no LOK, tā ka virzība ir pareiza.”

Daiņa Dukura plāni

Taujāts, vai viņš nākotnē apsvērtu iespēju aktīvāk pievērsties kam citam, piemēram, politikai [Dainis Dukurs ir arī Siguldas novada domes deputāts – aut.], Siguldas trases direktors atbild skaidri: “Nē, noteikti ne. Es ļoti daudz laiku pavadu darbnīcā un ļoti daudz strādāju komandā ar tehnisko pusi, nodrošinot gan ar slidām, gan ar braucamajiem. Un tā ir joma, kura nedrīkst apstāties, kur jāiet uz priekšu un kurā varbūt dažreiz visi tie jaunatklājumi un jaunieviesumi nav tie labākie.

Ir jāpakāpjas atpakaļ, bet uz vietas stāvēt nedrīkst, jo pasaulē neviens nestāv uz vietas. Un man nav ne mazākās domas darīt kaut ko citu. Es drīzāk apsveru kaut ko darīt mazāk, jo ir zināms daudzums gadu, tā ka… Gribu pabeigt vismaz līdz olimpiskajām spēlēm Pekinā. Es gribu vēl ļoti daudz darbu izdarīt tieši sporta veidā, ar kuru es esmu sācis. Un es joprojām domāju par olimpiskajām medaļām.”