Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Teodoram Bļugeram šajā pasaules čempionātā tiks atvēlēta milzīga loma, īpaši pēc komandas kapteiņa Kaspara Daugaviņa izkrišanas no sastāva. Tedijs spēlē Latvijas hokejam pēdējos gados tik sāpīgajā centra uzbrucēja pozīcijā. (Foto: Vida Press)

Hokejists, no kura Slovākijā gaidām ļoti daudz: “Pingvīns” ar gaišu galvu - Teodors Bļugers 3

Hokejs
9. maijā 13:40 2019. gada 9. maijā 13:40
Jānis Matulis | 9vīri
Teodors Bļugers ir viens no tiem jaunās paaudzes latviešu hokejistiem, kas tā pa īstam uzmirdzējis pēdējos pāris gados. Publikas uzmanību pievērsa pērnajā pasaules čempionātā, bet šogad ar 28 spēlēm pierakstījās NHL. Diemžēl debija Stenlija kausā Teodoram īsti laba neizdevās, jo viņa Pitsburgas "Penguins" izstājās jau pirmajā kārtā, toties Latvijas hokeja faniem ir izredzes viņu šopavasar atkal redzēt valstsvienības sastāvā.

“Pingvīns” ar gaišu galvuTeodora Bļugera gājums uz profesionālā hokeja meku NHL nav bijis rozēm kaisīts. Kaut arī 2012. gadā viņu pēc ASV vidusskolas beigšanas jau otrajā kārtā draftēja Pistburgas Penguins, pie spēlēšanas NHL viņu tik viegli nelaida. Trīs sezonas ar astīti fārmklubā, kur Tedijs bijis viens no līderiem, bet tikai šogad janvārī gandrīz 25 gadu vecumā Bļugers tika spēlēt NHL. Un tāpat kā pirms viņa Zemgus Girgensons un Rūdolfs Balcers jau ar pirmo metienu guva savus pirmos vārtus. Ar plaukstas metienu no kreisā iemetiena punkta pārspējot Otavas "Senators" zviedru vārtsargu Andersu Nilsonu. Kuram akurāt tādu pašu ripu bija iemetis 2018. gada pasaules čempionāta ceturtdaļfināla spēlē Kopenhāgenā. No spēlēt sākšanas Šetukas Sv. Marijas skolā, kur Teodors no Rīgas kluba BHS-94 ieradās 15 gadu vecumā, bija pagājuši... desmit gadi.

Vispirms es gribētu tevi apsveikt ar pirmās NHL sezonas beigām. Vai janvāra beigās biji gaidījis, ka lielajos pingvīnos nospēlēsi 28 spēles – vairāk nekā trešo daļu regulārās sezonas?

Viena, trīs vai 28 spēles – tā jau ir statistika, bet es kopš pirmās dienas hokejā vienmēr esmu gribējis spēlēt NHL. Tas bija mans mērķis un sapnis vienlaikus. Visu savu dzīvi esmu gājis uz to, lai spēlētu NHL. Vai tagad esmu laimīgs? Jā, es esmu laimīgs. Kā jebkurš cilvēks, kuram izdevies piepildīt savu sapni.

Rudenī mums bija tikai viens NHL hokejists. Tagad Latvijā katru dienu medijos ņirb Bļugers, Balcers, Girgensons, Bļugers, Balcers, Girgensons... Vai Latvija atkal ir hokeja lielvalsts?

Nezinu, vai gluži lielvalsts, bet Latvijā vienmēr ir bijuši labi hokejisti. Jā, četrus vai piecus gadus NHL bija Zemgus viens pats, bet tagad mums pievienojies arī Elvis Merzļikins, un nākotnē vēl būs NHL spēlētāji. To mēs redzējām jau pērn pasaules čempionātā, kur Latvijas izlase nospēlēja ļoti labi. Mums labi spēlētāji ir ne tikai NHL, bet arī KHL un citur Eiropā. Šveice un Slovākija jau ir parādījušas, ka nevajag nemaz būt lielai valstij, lai sasniegtu lielas lietas. Es domāju, ka mēs arī varam būt kā Šveice un Slovākija.

Tavas 28 spēles bijušas ļoti raibas – esi bijis trešā zvaigzne, pirmā zvaigzne, Ņujorkas "Rangers" vārtos iemeti divas ripas. No tavas nūjas ripa ielidojusi arī "Penguins" vārtos, tava noraidījuma laikā vārtus guvuši pretinieki, tu esi arī mazākumā piespēlējis uzvaras vārtu gūšanā un pats guvis uzvaras vārtus. Vai laukumā ir jāprot pilnīgi viss?

Tāds ir hokejs! Ir labi momenti, un ir sliktie momenti. Tāda ir hokejista dzīve. Ir sezonā veiksmīgas spēles, bet ir arī neveiksmīgas. Skaidrs, ka es gribētu katrā spēlē iemest divas ripas, bet ir sanācis tā, kā ir sanācis.

Šī intervija un daudz kas cits interesants žurnāla "Deviņvīri" maija numurā. (Foto: no izdevniecības "Rīgas Viļņi" arhīva)

Ja esi atzīts par pirmo zvaigzni vai "Rangers" vārtos iemetis divas ripas – nu kur vairs tālāk?

(Smejas.). Vēl varēja būt "hat-trick", bet tam, vai esi nosaukts par mača pirmo vai trešo zvaigzni, gan nekādas lielas nozīmes nav.

Kura no šīm 28 spēlēm tev bijusi nozīmīgākā? Pati pirmā, otrā, kad ar pirmo metienu NHL iemeti zviedram Nilsonam, vai kāda cita?

Ļoti emocionāla bija pati pirmā spēle. Tāpat pirmie gūtie vārti NHL, un pašam patika arī spēle ar Rangers, to ļoti labi atceros. Spēlējot vienā maiņā ar Jevgeņiju Malkinu un Filu Keselu, vārtu momenti rodas it kā paši no sevis. Bet tā tas nav! Viņi ir supermeistari. Ar nūju un ripu darbojas kā Gidons Krēmers, spēlējot vijoli.

Tu pirmajās spēlēs biji uzņēmis baigo tempu: pirmais metiens pret Senators – vārti, otrais metiens pret "Maple Leafs" – atkal vārti. Vai Sidnijs Krosbijs vai kāds cits grands nenāca klāt, prasot, lai tu, jauniņais, mazliet piebremzē?

(Smejas.) Nē, nē, to viņi gan nedarīja. Mums visiem kopā vajadzēja uzvarēt, lai tiktu play off. Visi darām vienu darbu, un, ja partnerim izdodas, tad visi par to priecājas.

Pirms sarunas vēlreiz noskatījos visus tavus sešus vārtus. Tie ir tik dažādi. Pirmais – patāls plaukstas metiens, otrais pret Toronto diezgan līdzīgs – no kreisā iemetiena punkta, trešais pret Edmontonu – no petaka, ceturtais pret Filadelfiju – iznirstot pie tukšā vārtu stūra, pret Rangers – no kreisā vārtu stūra ar nūjas neērto pusi, pēc tam jau otro ripu ņujorkiešu vārtos ietriecot ar spēku. Liela daudzveidība...

Tā ir sanācis. NHL vispār diezgan daudz ripu tiek iemests no petaka. Var jau būt, ka man mazliet arī paveicās – pret Filadelfiju jau bija tukši vārti. Tāpat paveicās otrajos vārtos pret Rangers. Es pat neesmu pārliecināts, ka tos iesitu ar nūju, varbūt ripa vārtos vispār iespurdza no manas kājas. Ja tu spēlē lien uz vārtiem un esi petakā, tad šādas izdevības var būt, arī man tā sanāca. Kas ir mans spēcīgākais metiens? Laikam jau labākais ir tad, ja man ir drusku laiks paskatīties, kur var iemest, bet principā tas ir plaukstas metiens.

Es esmu runājis ar ļoti daudziem hokejistiem, un viens otrs sacījis, ka uz vārtiem met uz dullo. Vai tu uz vārtiem met, zinot, kur gribi iemest?

Teodoram Bļugeram šajā pasaules čempionātā tiks atvēlēta milzīga loma, īpaši pēc komandas kapteiņa Kaspara Daugaviņa izkrišanas no sastāva. Tedijs spēlē Latvijas hokejam pēdējos gados tik sāpīgajā centra uzbrucēja pozīcijā. (Foto: Del Mecum/CSM/REX)

Visu laiku jau tā nesanāk, jo spēle ir ātra un kāds no pretiniekiem cenšas traucēt, tāpēc ir momenti, ka vienkārši met uz vārtiem. Bet, ja iespējams, es paskatos, kur metīšu un tur arī cenšos trāpīt. Principā es varu trāpīt tur, kur gribu. Pa vārtiem daudz metu treniņos, lai tikai būtu precīzāks metiens.

Tu mums Latvijā tiec uzskatīts par inteliģentu spēlētāju, bet NHL – tikai sestā spēle, bet jau kautiņš ar Adamu Ernu no Tampas. Ko jūs nesadalījāt?

Pat neatceros, kas tur bija; tā vienkārši bija ļoti emocionāla spēle, Tampa bija pirmajā vietā tabulā, viņi iemeta, tad atkal mēs. Laikam jau bija grūstīšanās pie vārtiem. Tā sanāca, ka abi nometām cimdus, bet tāda nopietna kaušanās mums nemaz nesanāca. Bet principā es varu arī izkauties. Ja vajag.

"Penguins" ģērbtuvē tu esi redzēts ar bruņinieka ķiveri, kas pienākas labākajam komandas spēlētājam, bet vai pa ausīm arī esi dabūjis, ja neesi kādā momentā pareizi nospēlējis?

(Nopūšas.) Var teikt, ka esmu dabūjis arī pa ausīm. Nav jau treneris Salivans nekāds Ziemassvētku vecītis! Varbūt ne gluži dabūju pa ausīm, bet, ja neesi izdarījis kaut ko, kā vajag, nākamajā spēlē vienkārši vairs neesi sastāvā. Ar mani arī tā jau ir bijis.

Vai tu jau jūties kā NHL spēlētājs, vai arī reibst galva, ieraugot, ka blakus maiņā spēlē Fils Kesels un Jevgeņijs Malkins?

Nu jau viņi man blakus vairs nespēlē, bet jūtos varbūt ne tik pārliecināti, kā gribētos. Kas tad man ir? Tikai 28 spēles. Bet komandā es jūtos labi – ar visiem sarunājos un ģērbtuvē jūtos labi.

Vai pēc Malkina 1000. punkta NHL komandā bija arī kādas svinības? Spēlējāt taču vienā maiņā...

Vienā maiņā gan, bet tas bija vairākums, un es laukumā nebiju, kad Malkins dabūja tūkstošo punktu.

Tavu pirmo spēli noskatījos pilnībā, bet nu jau man sajucis – tu esi centra uzbrucējs vai joprojām spēlē kreisajā malā?

Gan centrs, gan kreisā mala. Principā man ir vienalga, kur spēlēt, labi jūtos abās pozīcijās. Ja vajag, varu nospēlēt arī labajā malā.

Tā ir bijusi otrā, trešā un ceturtā maiņa. Kad tu spēlēsi "Penguins" pirmajā uzbrucēju trijniekā?

Es ceru, ka tāda iespēja man būs. Kad tas notiks? Tas jāprasa ne man, bet Salivanam.

Teodoram Bļugeram šajā pasaules čempionātā tiks atvēlēta milzīga loma, īpaši pēc komandas kapteiņa Kaspara Daugaviņa izkrišanas no sastāva. Tedijs spēlē Latvijas hokejam pēdējos gados tik sāpīgajā centra uzbrucēja pozīcijā. (Foto: Charles LeClaire-USA TODAY Sport)

Mēs te tā frivoli runājam par otrajiem un trešajiem Pitsburgas trijniekiem, bet tev pirms 31. janvāra droši vien bija pilnīgi vienalga – kaut vai vārtos, bet NHL...

(Smejas.) Vismaz pamēģinātu! Bet man nepatīk būt pie saviem vārtiem. Arī bloķēt metienus man nepatīk.

Pirms tevi "Deviņvīros" aicināju uz interviju, nosūtīju meilu un nākamajā rītā jutos, it kā būtu tevi noskaudis. Tas bija pirmais mačs pret "Red Wings", ko sāki otrajā trijniekā ar Keselu un Makkenu, tava noraidījuma laikā "Penguins" zaudēja vārtus, un tu maču pabeidzi ceturtajā uzbrucēju trijniekā. Vai tu arī esi māņticīgs?

Tikai drusciņ, bet cenšos tāds nebūt. Ja esi labi nospēlējis, nākamreiz cenšos visu darīt tāpat, bet, ja padomā, tad ne jau tāpēc nospēlēju labi, ka pirms spēles apēdu to pašu, ko vakar, vai pēdējo ciet šņorēju kreiso slidzābaku. Ja galva ir svaiga, labi jūties un lasi spēli, tad tas ir vairāk vajadzīgs nekā kaut kādi ieradumi vai māņticība.

Pēc pirmajām spēlēm tu tā kā sūdzējies, ka galvenais treneris Maiks Salivans tev neko nesakot. Esat jau sākuši runāties, vai arī viņš joprojām ar tevi nerunā? Kas principā nemaz nebūtu slikti – tātad ar tavu spēli ir apmierināts...

Bija vairākas reizes, kad viņš kaut ko pateica, bet principā viņš ar mani individuāli nerunā. Viņš vairāk runā ar visu komandu. Ar līderiem viņš runā vairāk. Dažreiz pat spēles laikā, ja viņš grib kaut ko pateikt, pats to nedara, bet liek asistentam nākt pie mums.

Vai tev šo divu mēnešu laikā, kopš esi Pitsburgā, ir iznācis arī aprunāties ar Penguins ģenerālmenedžeri Džimu Raterfordu? Vai tev kāds ir pateicis, kāpēc tevi tikai janvārī pacēla uz NHL? Pirms tam divarpus gadus marinējot fārmklubā...

Nē, to man neviens nav teicis. Ģenerālmenedžerim nekas man jāskaidro nav, ar viņu es runāju tikai pirmajā dienā, kad atbraucu, un pēc tam vienu vai divas reizes viņš mani paslavēja par labu spēli.

Teodoram Bļugeram šajā pasaules čempionātā tiks atvēlēta milzīga loma, īpaši pēc komandas kapteiņa Kaspara Daugaviņa izkrišanas no sastāva. Tedijs spēlē Latvijas hokejam pēdējos gados tik sāpīgajā centra uzbrucēja pozīcijā. (Foto: Del Mecum/CSM/REX)

Kāpēc 53. numurs? Lai kopā būtu astoņi – centra uzbrucēju numurs?

Nē, nē! Man vienkārši tādu numuru iedeva. Tāds tas man treniņnometnēs jau trīs vai četrus gadus ir bijis. Jaunajiem spēlētājiem mēdz dot lielos numurus. Lai netiktu aizņemts kāda cita numurs.

Lai gan Pitsburga ilgu laiku tevi neievēroja, nekur netiku dzirdējis tavu nepatiku vai pārspriedumus, ka tad jau būs jāmeklē cits klubs. Vai šādu stoicismu tev ieaudzināja Mankato universitātē, vai arī tas nāk no ģimenes?

Spēlētājs daudz lieku runāt nedrīkst. Kaut ko tādā garā, ka man šis klubs būtu ideālais vai tas nu gan galīgi neder. Ir jāmeklē vieta un iespējas tajā klubā, kurā esi. Ir jātiek sastāvā tur. Ja kaut kas nesanāk, nedrīkst uzreiz celt spuras gaisā.

Vai tu vēl neesi tik labs hokejists kā Panarins?

Nē, vēl neesmu gan. Man tas viss vēl priekšā!

No AHL nonākot NHL, daudzi hokejisti ir teikuši, ka NHL spēlēt ir daudz vieglāk nekā AHL. Kādas bija tavas sajūtas? Cits hokejs vai tomēr augstākā klase, kur viss jādara ātrāk un precīzāk?

Jā, NHL viss notiek ātrāk, un arī partneri ir precīzāki. Varbūt ir drusku pat vieglāk spēlēt nekā AHL. AHL hokejs tomēr ir drusku primitīvāks.

Kādreiz padomju laikos bija tāds termins darbaudzinātājs, tagad laikam teiktu – mentors. Kurš no spēlētājiem komandā pieskata tevi un ieved komandas dzīvē?

Laikam jau jāsaka, ka tas ir Krosbijs. Viņš ir ļoti vienkāršs cilvēks un ģērbtuvē komunicē ar visiem. Kad es ienācu komandā, viņš bija tas, kurš ar mani visvairāk runāja. Pārsvarā par pavisam ikdienišķām lietām. Kur Pitsburgā labākie restorāni, kas interesants televīzijā redzēts. Tu jūti, ka esi viens no viņiem visiem, ja ar tevi tā runā. Uz ledus varbūt man visvairāk padomus deva Mets Kalens, mēs ar viņu kopā sākām spēlēt, un uz ledus viņš man daudz stāstīja, ko darīt tajā konkrētajā epizodē un ko varbūt nevajadzētu darīt. Pieredze Metam ir milzīga – 21 sezona NHL, vairāk nekā 1500 spēļu. Jādomā, ka es biju pietiekami centīgs skolnieks.

Vai tev kluba vadība jau ir ieteikusi, ka vajadzētu iegādāties māju Pitsburgā, vai arī dzīvo viesnīcā?

Nē. Pagaidām es vēl dzīvoju viesnīcā. Cik zvaigžņu? Sākumā biju tādā, kur ir tikai gulta un televizors, bet tagad esmu viesnīcā, kur man ir tādi ka mazi apartmenti – ar virtuvi, viesistabu un guļamistabu. Šobrīd mēs esam trīs spēlētāji, kas dzīvo viesnīcā.

Teodoram Bļugeram šajā pasaules čempionātā tiks atvēlēta milzīga loma, īpaši pēc komandas kapteiņa Kaspara Daugaviņa izkrišanas no sastāva. Tedijs spēlē Latvijas hokejam pēdējos gados tik sāpīgajā centra uzbrucēja pozīcijā. (Foto: Charles LeClaire-USA TODAY Sport)

Skaidrs, ka paši lielākie nopelni tam, ka esi NHL, pienākas tev pašam, tad tēvam Valentīnam. Kuri vēl ir tie cilvēki, kas sekmējuši tavu izaugsmi?

Tie ir mani komandas biedri un treneri vispirms jau "Baldera Hokeja skolā 94", Aleksandrs Klinšovs, Anatolijs Jemeļjaņenko, Jānis Astratovs. Viņi mani trenēja no paša sākuma līdz aizbraukšanai uz Ameriku. Pēc tam Šatukas skolas treneri, Mankato treneri, visi komandas biedri un draugi no AHL komandas. Es esmu pateicīgs ļoti, ļoti daudziem cilvēkiem. Vispirms jau tēvam un mammai, brālim Robertam, draugiem.

Vai brālis uz tevi jau raugās kā uz NHL zvaigzni?

Es domāju, ka nē. Bet mēs šajos pēdējos mēnešos neesam tikušies. Pitsburgai nebija spēļu tajā pusē, kur brālis spēlē.

Latvijas hokeja fani, kuriem līdzi jušanas apogejs ir pasaules čempionāts, gaida Teodoru Bļugeru Bratislavā. Pērn Herningā un Kopenhāgenā tu mums lieti noderēji. Es jau zinu tavu atbildi Stenlija kausa neveiksmīgas iekarošanas gadījumā – ar pirmo lidmašīnu palīgos Latvijai.

Tieši tā. Tāpat kā pērn un aizpērn.

Pierakstīšanās NHL

Tas notika 1. februārī Pitsburgas "Penguins" un Otavas "Senators" spēlē. Ritēja mača 4. minūte, kad pingvīnu ceturtās maiņas kreisās malas uzbrucējs Teodors Bļugers ar neatvairāmu plaukstas metienu no kreisā iemetiena apļa uzmeta pa otaviešu vārtu tālo devītnieku. Tāpat kā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Kopenhāgenā gandrīz divus metrus garais zviedru vārtsargs Anders Nilsons bija bezspēcīgs. Kā tad notika šī pierakstīšanās NHL? Tedis pats pie zilās līnijas bija izcīnījis ripu, iemeta to dziļāk uzbrukuma zonas stūrī, kur to dabūja Mets Kalens. Bļugers kā viesulis metās uz vārtu pusi, saņemot ļoti savlaicīgu piespēli no Kalena, un, kaut viņam no trim dažādām pusēm virsū nesās trīs “senatori”, izskatījās, ka viņš ir gatavs “nonest” jebkuru, kurš stāsies ceļā. To pat nebija vajadzības darīt – mūsu puika uzmeta tik fiksi un precīzi, ka reaģēt nespēja ne kāds no trim “senatoriem”, ne Nilsons Otavas vārtos.

Teodoram Bļugeram šajā pasaules čempionātā tiks atvēlēta milzīga loma, īpaši pēc komandas kapteiņa Kaspara Daugaviņa izkrišanas no sastāva. Tedijs spēlē Latvijas hokejam pēdējos gados tik sāpīgajā centra uzbrucēja pozīcijā. (Foto: Brad Penner-USA TODAY Sports/Sip)

Trenera vārdi

“Ļoti strādīgs, kārtīgs dzīvē, bet ass nazis hokeja laukumā – tāds ir Teodors,” jauno NHL spēlētāju raksturo viņa pirmais treneris Aleksandrs Klinšovs. “Viņš sev izvirīja mērķi un uz šo mērķi pacietīgi gāja. Vajadzēja tikai laiku, lai viņš pilnībā nobriestu NHL. Es ticēju, ka Tedijs tiks NHL. Pa šiem gadiem, kopš viņš trenējās BHS, labi iepazinu viņa mammu Janu un tēvu Valentīnu. Ļoti laba audzināšana, ļoti inteliģenta ģimene. Bet man vienalga nācās Janu mierināt, ka tas notiks, lai gan vecāki šad tad ir nepacietīgi, jo tas taču ir mans dēls! Gribas ātrāk... Teodors uz savu mērķi gāja maziem soļiem, bet stabili. Darba rūķis, bet ar ļoti gaišu galvu. Viņš spēlē intelektuālu hokeju. Iekšējais potenciāls ļoti liels. Un nu ir pienācis arī īstais hokeja vecums – 24 gadi. Es tiešām esmu ļoti priecīgs. Šādi mirkļi ir treneru darba dzīves jēga.”

Uz Ameriku!

Kāds bija 14 gadus vecais Teodors Bļugers, spēlējot BHS? Atveram 2008. gada "Sporta Avīzes" izdevumu "Hokejs". Teodors tad spēlējis gan BHS-94, gan BHS-93 komandās. Abās būdams rezultatīvākais uzbrucējs – pie vecākajiem puikām ar 101 punktu (44 vārti + 57 piespēles), pie sava vecuma ar 110 punktiem (48 + 62). Vidēji trīs punkti spēlē! Tādam putnam vajag citu plašumu. Maskavas CSKA un "Dinamo" nederēja, toties ģimenei iepatikās Šetukas skola ASV. Kur bija mācījies arī tagadējais "Penguins" kapteinis Sidnijs Krosbijs.

Ļoti augsts NHL drafts – 2. kārta, Nr. 52, bet izvēle cita – augstskola. Minesotas (Mankato) universitātē, studējot starptautisko biznesu, paiet četras sezonas. Kļūstot par divkārtēju WCHA čempionu. Tad divarpus sezonas AHL, bet uz lielajiem pingvīniem Bļugeru izmisīgi neņēma. Tāpat kā 2017. gadā pirms pasaules čempionāta Ķelnē viņš mums Latvijā nebija starp drošajiem kandidātiem. Nebija taču nekad spēlējis Latvijas izlasē... Nu bīda tēvs viņu, bīda... Jā, jā – arī tāds viedoklis pirms diviem gadiem bija Latvijas hokeja ķēķī. Tēvs – Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis vēl Lipmana laikos, pats spēlējis hokeju, 1982. gadā Ķekavas komandā kļūstot arī par Latvijas čempionu, puikas talantu un spējas zināja labāk par citiem.

 

Teodors Bļugers

  • Dzimis 1994. gada 15. augustā Rīgā.
  • 1,83 m garš un 84 kg smags.
  • Pitsburgas Penguins un Latvijas izlases hokejists.
  • NHL drafts: 2012. gada 2. kārta, Nr. 52 Pitsburgas "Penguins".
  • Spēlējis: BHS-94, St. Mary (Šetuka), Minesotas (Mankato) universitātes komandā, Vilksberijas Skrentonas "Penguins" (AHL) un Pitsburgas "Penguins".
  • Piedalījies divos U-18 un divos U-20 pasaules čempionātos un divos pasaules čempionātos (2017, 2018).
  • Bijis kapteiņa palīgs gan universitātes, gan Vilksberijas Skrentonas "Penguins" komandās.
  • No 2012. līdz 2016. gada spēlējis Minesotas štata (Mankato) universitātes komandā NCAA, 155 spēlēs guvis 31 vārtus (13 uzvaras vārti) un izdarījis 77 piespēles.
  • 2014. gada WCHA čempions (40 spēlēs 4 + 22).
  • 2015. gada WCHA čempions (37 spēlēs 10 + 18).
  • 2016. gadā iebalsots NCAA (WCHA) pirmajā zvaigžņu komandā.
  • 2016. gada 22. martā parakstījis divu gadu līgumu ar Pitsburgas Penguins un pēc dažām dienām debitējis fārmklubā.
  • AHL aizvadījis 179 spēles (49 + 66, +58 lietderība, 83 soda minūtes) un 18 mačus Kaldera kausā (1 + 3, -2, 10).
  • 2019. gada 30. janvārī debitējis NHL, "Penguins" rindās aizvadot 28 spēles (6 + 4, +7, 15) un vienu spēli Stenlija kausā.
  • Latvijas izlasē aizvadījis 12 spēles, visas – tikai pasaules čempionātos, debitējis 2017. gada 6. maijā pret Dāniju, divi vārti un divas piespēles, sešas soda minūtes.
  • Tēvs Valentīns Bļugers ilgus gadus ir Latvijas Hokeja federācijas valdes loceklis.
  • Brālis Roberts (1998) arī spēlē hokeju ASV.

Citi šobrīd lasa

Latviju noraka tiesneši? Lūk, kā tas notika 2006. gadā, kad zaudējām Kanādai ar 0:11! 25
Pieslēgts pie dzīvību uzturošajām iekārtām 10 gadus – tiesa tomēr neļauj nomirt veģetatīvā stāvoklī esošam vīrietim 16
Pasaulei pirmo reizi parāda Polijā piedzimušo sešīšu fotogrāfijas 13
Skatīt visus komentārus

Королевский биограф: принц Уильям обращался c будущей женой, как со служанкой

Страшные подробности из зала суда: в "Зимней вишне" заперли входы и отключили сигнализацию