Latvijas futbola virslīgā būs izmaiņas leģionāru kvotā
foto: Zane Bitere/LETA
"Tuvāko mēnešu laikā par to lemsim un analizēsim. Pašmāju klubiem, protams, ir jāzina, kam gatavoties nākamās sezonas kontekstā, tāpēc laiku lieki netērēsim," paziņoja Gorkšs.
Futbols

Latvijas futbola virslīgā būs izmaiņas leģionāru kvotā

LETA

Latvijas futbola virslīgā tiks ieviestas leģionāru skaita izmaiņas, apstiprināja Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs.

Latvijas futbola virslīgā būs izmaiņas leģionāru k...

Šomēnes Tallinā, tiekoties triju Baltijas valstu futbola federāciju vadības pārstāvjiem, kas kopīgi izveidojuši Baltijas reģiona futbola stratēģiskās attīstības paneli, tika lemts par futbola līgu attīstību un to nākotnes plāniem.

"Latvijas, Igaunijas un Lietuvas futbola federāciju apvienošanās šādā stratēģiskās attīstības panelī ir loģisks mūsu reģiona futbola attīstības turpinājums, jo mums arvien nopietnāk ir jāskatās uz Baltijas futbolu no visu trīs valstu vienota skatupunkta," LFF ziņojumā citēts Gorkšs. "Līdzīgi kā tas ir starp Ziemeļvalstīm, arī pie Latvijā futbolam ir jāattīstās, ņemot vērā apkārtējā reģiona specifiku, vajadzības un izpratni."

Baltijas valstu pārstāvji runājuši par līgu attīstību, cīņu pret negodīgu spēļu rezultātu ietekmēšanu un Baltijas kausa izcīņas nākotni nacionālajām izlasēm. "Centrālu lomu ieņēma tieši līgu attīstības jautājums, kuru arī savas valsts iekšienē esam virzījuši kā vienu no prioritātēm, jo vēlamies nodrošināt gan virslīgas, gan zemāko līgu un jaunatnes sacensību izaugsmi un atbilstību starptautiskajai praksei," pauda Gorkšs.

"Līgu attīstība, protams, ir ļoti komplekss jautājums, un tieši tā mēs to arī uzlūkojam," noteica organizācijas prezidents. "Izmaiņas nevēlamies ieviest izmaiņu pēc, bet tā vietā veikt skrupulozu analīzi, kam seko pārdomāta rīcība ar Latvijas futbola attīstības interesēm pašā centrā. Šeit pārējo Baltijas valstu pieredze un skatījums kalpo kā lielisks plašāka redzējuma un izpratnes ieguves avots."

Tāpat Gorkšs uzskata, ka Latvijas kontekstā svarīga ir virslīgas čempionāta izaugsme. "Virslīgā jau ilgu laiku ir sasāpējis jautājums par leģionāru un komandu skaitu. To vēlreiz akcentējām šomēnes notikušajā LFF valdes sēdē, kad lēmām par īpašas darba grupas izveidošanu ar mērķi veikt virslīgas organizatoriskā modeļa analīzi, izvērtēt sacensību sistēmu un modeli nākamo četru gadu posmā, tostarp izvērtējot un nostiprinot arī noteikumus, kas attiecas uz vietējo spēlētāju un leģionāru skaitu laukumā."

Par komandu skaitu virslīgā, tā saistību ar dublieru čempionātu vai jaunatnes sacensībām, kā arī par citiem iespējamajiem uzlabojumiem, kas skar spēlētāju pieteikšanas ierobežojumus, vēl tiks diskutēts. "Jau tagad iezīmējas gaidāmās izmaiņas tajā, kā virslīgā tiek noteikts leģionāra statuss. Izveidotā darba grupa ir secinājusi, ka pašreizējais regulējums ir pretrunā ar Eiropas Savienības normām, kā arī ir pilnveidojams no Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) vadlīniju redzespunkta. Apzināmies, ka šobrīd šajā jautājumā ir nepilnības, kuras tuvākajā laikā tiks labotas," sacīja Gorkšs.

Latvijas spēcīgākās līgas turnīrā pašlaik ir noteikts, ka katram klubam ir tiesības pieteikt neierobežotu skaitu citu valstu futbolistu, bet vienlaicīgi laukumā ir jābūt vismaz sešiem spēlētājiem, kuriem ir Latvijas pilsonība.

"Mums kā organizācijai, kas nosaka lietu kārtību Latvijas futbolā, ir jāseko starptautiskajai praksei un jātur godā Eiropas Savienības prasības, tāpēc ar pārliecību varu teikt, ka pašreizējos viesspēlētāju ierobežojumos būs izmaiņas," pauda Gorkšs. "Tuvāko mēnešu laikā par to lemsim un analizēsim. Pašmāju klubiem, protams, ir jāzina, kam gatavoties nākamās sezonas kontekstā, tāpēc laiku lieki netērēsim."

Gorkšs arī atklāja, ka kopā ar pārējiem Baltijas futbola savienību pārstāvjiem darīs visu, lai ierobežotu negodīgu spēli.

"Diemžēl jāatzīst, ka ir izaugusi paaudze, kas uzskata, ka ir normāli neievērot godīgas spēles principus, krāpties un neizrādīt futbolam to cieņu, ko tas ir pelnījis," noteica Gorkšs. "Tieši tāpēc mums visiem kopā ir jāstrādā pie futbola vides stiprināšanas, lai tā būtu tāda, kurā jaunieši grib atrasties, vecāki vēlas uzturēties un partneri ir kāri iesaistīties. Vēlamies mūsu reģionā attīstīt efektīvu futbola labās slavas iesakņošanu, tā milzīgās pievienotās vērtības izcelšanu, kā arī tautsaimniecībai un valstij kopumā tik parocīgā sporta veida popularizēšanu."

Gorkšs arī sacīja, ka šobrīd ir daudzsološas idejas, kā popularizēt Baltijas kausu gan skatītājiem, gan spēlētājiem, gan televīzijai, taču šobrīd konkrētu informāciju neatklāja.

Nākamā Baltijas reģiona futbola stratēģiskās attīstības paneļa tikšanās, kurā padziļināto tiks diskutēts par spēļu rezultātu ietekmēšanas apkarošanu futbolā, tiek plānota oktobra beigās Rīgā.