Zvejniekam 35. vieta milzu slalomā; par divkārtēju olimpisko čempionu pārliecinoši kļūst Hiršers

Hiršers divu braucienu summā finišēja pēc divām minūtēm un 18,04 sekundēm, svinot ļoti pārliecinošu uzvaru, jo sudraba medaļu ieguvušais norvēģis Henriks Kristofešens atpalika par 1,27 sekundēm. Jāpiebilst, ka Kristofešens pēc pirmā brauciena bija vien desmitais, bet otrajā startā uzrādīja labāko laiku.

Tikmēr bronza tika francūzim Aleksim Pinturo, kurš pēc pirmā brauciena bija otrais, bet beigās 0,04 sekundes zaudēja Kristofešenam. Pinturo šī bija otrā medaļa šajā olimpiādē, jo Alpu kombinācijā viņš tika pie sudraba.

Hiršers pārliecinoši ātrākais bija jau pirmajā braucienā, tobrīd par 0,63 sekundēm apsteidzot Pinturo, kamēr trešais bija norvēģis Leifs Kristians Nestvolds-Haugens, kurš atpalika vēl par trīs sekundes simtdaļām.

Tikmēr Zvejnieks pēc pirmā brauciena bija 41.vietā, tobrīd Hiršeram zaudējot 5,54 sekundes, savukārt otrajā braucienā, pieļaujot kļūdas trases augšdaļā, viņš uzrādīja 38.laiku, jo vairāki konkurenti nefinišēja, summā pakāpjoties uz 35.pozīciju, no uzvarētāja atpaliekot 10,23 sekundes.

Zvejnieks bija labākais Baltijas valstu pārstāvju konkurencē, jo 40.vietu ieņēma igaunis Tormis Laine, kurš Zvejniekam zaudēja vairāk kā divas sekundes, bet 59.vietā ierindojās lietuvietis Andrejs Drukarovs.

Abus braucienus veica 75 no 109 uz starta izgājušajiem kalnu slēpotājiem.

Jau ziņots, ka Hiršers otrdien triumfēja Alpu kombinācijā, izcīnot pirmo zelta medaļu karjerā.

Pēdējo sešu gadu Pasaules kausa ieguvējs Hiršers, līdz startam Phjončhanā bija guvis vien vienu olimpisko medaļu, pirms četriem gadiem Sočos gūstot otro vietu slalomā, savukārt milzu slalomā viņš Sočos, kā arī 2010.gadā Vankūverā bija palicis uzreiz aiz goda pjedestāla.

Pirmo braucienu aizvadīja 109 dalībnieki, bet finišu sasniedza 85., Zvejniekam startējot ar 55.numuru.

Pirms došanās uz Phjončhanu Zvejnieks bija plānojis piedalīties visās piecās individuālajās distancēs, tomēr pirmajās olimpisko spēļu dienās programmu ievērojami ietekmēja laikapstākļi. Vīriem jau pagājušajā svētdienā bija plānots veikt nobraucienu un Zvejnieks to būtu izmantojis kā treniņu pirms otrdienas Alpu kombinācijas, kur sportisti sacentās nobraucienā un latvieša kroņa distancē slalomā. Tomēr svētdienas sacensības nenotika, bet otrdien gan sportisti devās trasē un Zvejnieks guva 26.vietu.

Pēc tam Zvejnieks izlēma atteikties no starta nobraucienā un supergigantā, tāpēc trasē atgriezies ar milzu slalomu, bet nākamajā nedēļā spēkosies arī slalomā.

Zvejnieks otrdien sasniedza otro visu laiku augstāko Latvijas rezultātu kalnu slēpošanā olimpiskajās spēlēs - 2002.gadā Soltleiksitijā 25.vietu slalomā izcīnīja Ivars Ciaguns.

Savukārt pirms četriem gadiem Sočos 27.vietu slalomā izcīnīja Mārtiņš Onskulis.

Šīs Zvejniekam ir trešās olimpiskās spēles. Viņa līdzšinējais rekords bija 37.vieta Vankūveras olimpisko spēļu slalomā. Tāpat Vankūverā tika gūta 62.vieta milzu slalomā, bet Sočos latvietis rezultātu milzu slalomā uzlaboja līdz 43.vietai, kamēr slalomā nefinišēja.

Jau vēstīts, ka Phjončhanā startēja arī Latvijas kalnu slēpotāja Lelde Gasūna, kura slalomā ieņēma 37., bet milzu slalomā 43.vietu.

Phjončhanas olimpiskās spēlēs tiks sadalīti 102 medaļu komplekti 15 dažādos sporta veidos. Kopumā šajā Olimpiādē piedalīsies 92 valstis, bet uz starta dosies teju 3000 sportisti.