Ar milzīgu balsu pārsvaru Indriksonam atkal uztic Futbola federācijas vadību

Indriksonu atklātā balsojumā ievēlēja 84 no 96 delegātiem.

"Pacentīšos izdarīt, lai līdz termiņa beigām varu skatīties jums acīs un teikt - apsolīto esmu izdarījis," pēc ievēlēšanas teica Indriksons.

Pašlaik 60 gadus vecais Indriksons ir LFF prezidents kopš 1996.gada, bet līdz 2011.gadam viņš bija arī Latvijas titulētākā futbola kluba Rīgas "Skonto" prezidents.

Pirms ievēlēšanas Indriksons, atbildot uz delegātu jautājumiem, uzsvēra, ka gatavs iet prom tikai tādā gadījumā, ja atnāks cilvēks, kurš spēj izdarīt vairākas lietas.

"Jaunajam prezidentam jābūt spējīgam strukturizēt LFF budžetu, lai visi, kas gatavo jaunos spēlētājus, varētu iesaistīt bērnus. Šādas iespējas šobrīd visiem nav dotas. Ir jāatrod līdzekļi laukumu izveidošanai. Ja gribam, lai izlase palīdz kādreiz kļūt par sporta veidu numur viens Latvijā, mums ir jānodrošina tādi treniņapstākļi, lai varētu trenēties visu cauru gadu. Jārisina futbola haļļu jautājumi. UEFA un FIFA neatļaus LFF prezidentam necīnīties pret sarunātām spēlēm. Pieļauju domu, ka daži uzrunātie pretendenti no tā atteicās, jo tā ir bīstama lieta. Jaunajam prezidentam ir jāuzbūvē jauns futbola stadions. Nav citu variantu - par savu, pašvaldības vai valsts naudu. Stadionam jābūt atbilstošam tām prasībām, ko diktē televīzija. Jaunajam prezidentam ir jāapzinās, ka jāattīsta futbola māja," savu redzējumu klāstīja Indriksons.

Indriksons kā potenciālos LFF prezidenta amata kandidātus uzrunājis Latvijas izlases kapteini Kasparu Gorkšu un bijušo valstsvienības spēlētāju Juri Laizānu, taču viņi nav bijuši ar mieru.

"Ar Gorkšu esmu sarunās pavadījis 12 stundas, lai gan pirms tam viņu īsti nepazinu. Viņš ir viens no tiem, kas nākotnē var ieņemt LFF prezidenta amatu. Ja viņš nonāks šajā amatā, Māris Verpakovskis arī ir gatavs iesaistīties," teica Indriksons.

Tāpat Indriksons aicināja meklēt no pārējo biedru vidus alternatīvus kandidātus.

Sajūtot asu konkurenci, Indriksons pirmsvēlēšanu laikā aktīvi tikās ar balsstiesīgajiem biedriem, bet nenoliedza, ka pēc viena vai diviem gadiem gatavojas amatu pamest, jo atradis cienīgu aizstājēju.

Pēc ievēlēšanas Indriksons izvirzīja divus viceprezidenta amata kandidātus Māri Verpakovski un Žoržu Tikmeru, kuri ar 90 delegātu balsīm tika apstiprināti amatā.

Uz prezidenta amatu pretendēja arī Krišjānis Kļaviņš, kurš pirms aptuveni desmit gadiem neilgu laiku bija LFF preses sekretārs, bet kopš tā laika viņš regulāri ticis saistīts ar spēļu rezultātu sarunāšanu. Pašlaik viņš ir sporta kluba "Cēsis" prezidents.

LFF biedri atklātā balsojumā ievēlēja arī valdes locekļus. Tiesnešu attīstības virzienā strādās Vadims Direktorenko (55 balsis par), ar jaunatnes futbola attīstības jautājumiem strādās Artūrs Zakreševskis (60 par). Tautas futbola attīstības labā strādās Dainis Gudermanis (70 par), ar treneru attīstību nodarbosies Aleksandrs Starkovs (57 par), sieviešu futbola attīstība būs Žorža Tikmera pārziņā (84 par), bet par infrastruktūras un reģionālo attīstību atbildēs Vladimirs Žuks (62 par).

Izglītības segments būs Jura Keiša rokās (52 par), par klubu sacensību attīstību atbildēs Aleksandrs Isakovs (86 par), kamēr elites futbola attīstība būs Māra Verpakovska pārziņā (91 par). Savukārt futbola biznesa attīstības segmentā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu.

Piektdien tika ievēlētas arī LFF komisijas. Disciplinārlietu komisijas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Pavlovskis, bet komisijā darbosies arī Valērijs Barkovs un Juris Liepiņš. Par Spēlētāju statusa un pāreju komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Matīss Šķiņķis, kuram palīdzēs komisijas locekļi Māris Logins un Sergejs Usačovs.

Klubu licencēšanas komisijas priekšsēdētāja amatā iebalsots Āris Kakstāns, kuram palīdzēs Larisa Pramneka, Artjoms Kalacs, Ieva Otomere un Pāvels Tjuševs. Savukārt Apelāciju komisiju vadīs Aivars Bergers, bet komisijas locekļu amatus ieņems Reinis Papulis un Aleksandrs Birnsons.

LFF kongresā ieradušies 96 no 105 biedriem, kā arī 78 dalībnieki to apmeklē viesu sastāvā.