Kā pareizi krist no velosipēda? Talantīgais velobraucējs Armands Bēcis dod padomus iesācējiem

Lai pievērstos velobraukšanai, visupirms, domājams, nepieciešams gana izturīgs braucamrīks ar visu nepieciešamo drošības ekipējumu.

Taču arī tad, kad viss iepriekšminētais ir sarūpēts, lai nodotos treniņiem, ir svarīgi apzināt savas fiziskās spējas. Papildus sagatavošanās, īpaši koncentrējoties uz prasmi adekvāti noreaģēt riskantās situācijās, nepieciešama arī gadījumā, ja tuvākā nākotnē esat nolēmis startēt kādās sacensībās, plecu pie pleca ar citiem braucējiem.

Ar padomiem, kā ikvienam pakāpeniski, nekaitējot veselībai, attīstīt izturību un iemaņas uz velosipēda dalās riteņbraucējs spēcīgās Latvijas kontinentālās komandas “Rietumu Delfin” pārstāvis Armands Bēcis.

Jāapzinās savas spējas un prasmes

“Ja proti braukt ar riteni un vēlies uzsākt velo treniņus, tad vislabākais risinājums būtu uzmeklēt riteņbraucēju, kurš ar to nodarbojas vairākus gadus, un lūgt pēc padoma. Ja tas nav risinājums, tad ieteiktu iesākt ar garāku braucienu (salīdzinājumā pret iepriekš veiktajiem). Tas pārbaudīs gan komfortu uz velosipēda, gan fizisko sagatavotību,” pamāca sportists.

Armands skaidro, ka pēc viena vai vairākiem šāda veida testa braucieniem, katrs pats būs spējīgs novērtēt, kas nepieciešams, lai spētu droši turpināt nodarboties ar riteņbraukšanu. 

”Nespēja ilgstoši nosēdēt sēdeklī, notirpušas pēdas un plaukstas, sviedru radīta aukstuma sajūta vēja ietekmē – šādas izjūtas norāda, ka jāpadomā par speciāla velobraukšanas apģērba iegādi. Tirpšana liecina, ka visticamāk izvēlēta nepiemērota ķermeņa pozīciju uz velosipēda. Savukārt muguras, ceļgalu sāpes, sirds pārdabiski ātra sišanās, vai sāpes krūškurvī, vēdera dobumā, ir signāls, ka nepieciešams pārbaudīties pie speciālista,” skaidro velobraucējs.

Vispārējs nogurums dienā pēc brauciena un sāpoši kāju muskuļi ir pazīme, ka brauciens bijis treniņš, jo organisms ar grūtībām spējis panest braucienu, apgalvo Armands.

Telefons, bankas karte un 5 eiro

Speciālists pauž, ka savu pirmo treniņu vislabāk ir aizvadīt kopā ar pieredzējušu riteņbraucēju: “Riteņbraukšanas braukšanas prieks ir tuvs daudziem. Esmu pārliecināts, ka katram no mums ir vismaz daži draugi vai paziņas, kuri ar to nodarbojas un labprāt palīdzēs ar padomu.”

Ja tomēr pirmais treniņš ir jāuzsāk vienatnē, Armands iesaka obligāti padomāt par šādiem aspektiem: 

Velosipēdam jābūt braukšanas kārtībā – jāpārbauda bremzes, gaisa spiediens riepās, ķēde nedrīkst būs aprūsējusi vai sausa.

Maršrutam jāved pa ceļiem ar iespējami mazāku satiksmi, apļa veidā no izbraukšanas vietas, lai nepieciešamības gadījumā būtu ātri iespējams atgriezties.

Slodzei jābūt komfortablai – jāspēj sarunāties ar sevi, vienmērīgi elpot brauciena laikā. 

Vēlams sekot līdzi laika ziņām. Plēves jaka var izglābt no salīšanas un pārsalšanas. 

“Jānodrošinās pret citām ķibelēm, kuras var gadīties brauciena laikā. Telefons, bankas karte un 5 eiro spēs palīdzēt praktiski visās situācijās,” piebilst Armands.

Palīgā nāk gudras tehnoloģijas

Mūsdienās velosipēdistu vidū ļoti populāri ir tā dēvētie velo-datori – nelielas elektroniskas ierīces, kuras ļauj plānot treniņus un piefiksēt progresu.

Latvijā vislielāko atzinību iemantojuši ASV firmas “Garmin” ražotie velo-datori. Tie ļauj sekot līdzi fizioloģiskiem mērījumiem, ātrumam, distancei, kā arī piedāvā izveidot virtuālos partnerus treniņu procesā. “Garmin” modeļi piedāvā arī iespēju virtuālā vidē sacensties ar citiem velobraucējiem, kuri brauciena laikā atrodas pilnīgi citās vietās, vai pat mājās, uz velo trenažiera.

Populārākie modeļi velobraucēju vidū ir “Edge 20”, “Edge 25”, “Edge 520” un “Edge 820”:

Edge 20

"Garmin Edge 20" velodators. Tas seko distancei, ātrumam, laikam un ļauj plānot braucienus. IPX7 klases ūdens izturīga, robusta ierīce.

Edge 25

"Garmin Edge 25" ļauj sekot līdzi distancei, ātrumam, pulsam un laikam. Līdzīgi kā "Edge 20", ļauj plānot, lejupielādēt un sekot līdzi jauniem braucieniem, kā arī saglabāt un dalīties savās aktivitātēs iekš "Garmin Connect". "Garmin Edge 25" piedāvā savienojuma iespējas tūlītējai datu augšupielādei un "LiveTrack" funkcijai.

Edge 520

Papildus jau iepriekš pieminēto "Edge" modeļu funkcijām, "Edge 520" piedāvā plašas savienojuma iespējas: automātiskas augšupielādes, viedie ziņojumi, kursu sūtīšana/saņemšana, dalīšanās sociālajos tīklos, informācija par laika apstākļiem un citas lietas.

Tas aprīkots ar krāsainu 2,3 collu augstas izšķirtspējas ekrānu, kas ļauj pārskatāmāk izmantot ierīci treniņu laikā.

Edge 820

Arī “Garmin Edge 820” velo-dators aprīkots ar 2,3 collu augstas izšķirtspējas, kapacitīvo, skārienjūtīgo ekrānu, kas darbojas arī mitrumā un uztver pieskārienus cimdos. “GroupTrack” funkcija uzrāda visus braucējus jūsu grupā. Ierīce arī piedāvā negadījumu noteikšanas funkciju un lērumu citu lietu. Viens no salīdzinoši dārgākajiem “Garmin” velo-datoriem.

“Garmin” produkciju lielāko daļu no savas sportista karjeras lieto arī pats Armands. Viņa komanda - "Rietumu Delfin" - lieto "Garmin" sērijas "Edge 500" un "Edge 800" velo-datorus.

“Esmu izmēģinājis arī citu ražotāju produktus, pēc kā secināju, ka “Garmin” tomēr ir izteikti šīs sfēras līderi. Pats lietoju “Garmin Edge 520” kombinācijā ar “Garmin Vector 2” jaudas mērītāju pedāļiem. Uzskatu, ka šī kombinācija ir vislabākā, ko velobraucējs var vēlēties,” pieredzē dalās braucējs.

Armands pauž, ka “Garmin” ir izdevies savos produktos apvienot visdažādāko līmeņu sportistiem nepieciešamās funkcijas: “Jebkuram ir iespēja izvēlēties, kuras no ierīces funkcijām tiek rādītas uz displeja treniņa laikā. “Garmin” spēj būt vienkāršs spidometrs ar pulksteni, vai komplicēts velodators, kas fiksē jaudu, pulsu, vidējo jaudu konkrēta intervāla laikā un daudzus citus parametrus. Šobrīd nespēju iztēloties treniņu procesu bez šīs iekārtas, it īpaši, esot ārzemju treniņnometnēs, kur lieti noder karte, kas neļauj apmaldīties.”

Pēc treniņa jāļauj organismam atjaunoties

Pēc tam, kad aizvadīts pirmais treniņš, pēc iespējas ātrāk nepieciešams nomazgāties. Tas palīdzēšot ne tikai atbrīvot ādu no sāļiem, kuri nereti sakrājas uz ādas svīšanas rezultātā, bet arī ļaus rūpīgi apskatīt visu ķermeni un konstatēt noberzumu vietas.
“Gan papēžos, gan sēžas paugura rajonā nereti veidojas noberzumi, kurus laicīgi neapstrādājot, var izveidoties iekaisums. Jāatjauno šķidruma līmenis organismā un tas jānomierina. Nereti arī pēc treniņa noslēguma sirds turpina sisties paātrināti un arī svīšana turpinās, tāpēc ir būtiski iet dušā, uzņemt šķidrumus un veikt vieglu pamata staipīšanās vingrinājumu kompleksu. Tas palīdzēs organismam atgriezties miera stāvoklī un atjaunoties,” skaidro eksperts.

Jābūt gataviem! Trasē valda sāncensība

Kad pienāk diena, kurā esat gana pārliecināts par sevi, lai pieteiktos savām pirmajām sacensībām, ir svarīgi godīgi izvērtēt savus spēkus attiecīgi izraudzīties distanci.

“Ja treniņā ir izdevies nobraukt konkrēto sacensību distanci, tad problēmām ar sacensību aizvadīšanu nevajadzētu būt. Tomēr jāņem vērā, ka, lai arī bieži vien sacensību maršruts ved tikai pa asfalta segumu, var gadīties, ka nākas mīties arī pa diezgan grūti izbraucamām meža takām. Tāpēc, papildus distances garumam, vienmēr jānoskaidro arī sacensību trases segums un sarežģītības pakāpe,” skaidro “Rietumu Delfin” menedžeris.

Pieteikties sacensībām visgudrāk esot internetā, Nereti tas izrādās finansiāli daudz izdevīgāk un ļauj ietaupīt laiku, tā vietā, lai starta dienā pildītu pieteikuma anketas.

“Jābūt gataviem uz ātru – ļoti ātru startu. Parastais ieteikums ir braukt savā tempā, taču realitātē praktiski vienmēr sāncensība ņem virsroku. Ja pēc ātra iesākuma, pēkšņi izbeidzas spēks un strauji krītas braukšanas temps, tad nepieciešams mazliet atelpoties un turpināt. Dažas minūtes mierīgā tempā var dot otro, trešo un dažkārt pat ceturto elpu. Tāpēc vienmēr ir jāturpina braukt. Sacensības ir galā tikai un vienīgi pēc finiša līnijas šķērsošanas,” pabrīdina Armands.

Kā trenēties pirms sacensībām?

Ja treniņi bijuši regulāri, vismaz piecas līdz sešas reizes nedēļā, tad labāku rezultātu varētu sasniegt, samazinot treniņu apjomu, pamāca speciālists.

“Viena papildus brīvdiena, saīsināti treniņi, saglabājot intensitāti, to paveiks. Būtiski būtu sekot līdz uzturam un miegam, lai startā justos patiešām labi. Iepriekš izbraukta trase arī ir priekšrocība, īpaši, ja sacensību trase ir paredzēta MTB (Mountain Bike) tipa velosipēdiem ar daudz tehniskām, salīdzinoši grūti izbraucamām vietām. Ja treniņi bijuši divas vai trīs reizes nedēļā, tad ieteiktu saglabāt treniņu apjomu, bet samazināt intensitāti, ja iepriekš pēc treniņiem bijis pilnīgs spēku izsīkums,” pamāca Armands.

Kā uzvesties trasē?

Pie starta situācijas jāpierod. Sākumā būs grūti saglabāt vēsu prātu brīdī, kad no abām pusēm spiežas virsū braucēji, skaidro Armands: “Šajā momentā ir būtiski nenospiest asi bremzes – tas radīs kritienu, jo aizmugurē esošais braucējs nepaspēs noreaģēt un ietrieksies tevī. Rokas jātur maksimāli stūres galos, lai būtu vieglāk manevrēt un varētu apjaust savas stūres reālo platumu. Viegla saskaršanās ar pleciem, rokām startā ir pilnīgi normāla, tāpēc nevajag baidīties no šī kontakta.”

Kā pareizi nokrist?

Lai arī prasme izvairīties no sadursmēm ir būtiska, Armands piebilst, ka kritieni riteņbraukšanā tik un tā nav retums. Tie izpaužas gan vieglākā, gan smagākā veidā. 

“Ja kritiens ir bijis viegls – bez nobrāzumiem un sasitumiem, tad parasti braucējs apskatās sev apkārt – pārbauda, vai nav nokritis velo-dators, vai nav izkritušas dzērienu pudeles, un turpina braucienu. Ja kritiens ir bijis smagāks – ar nobrāzumiem, sasitumiem, galvas smadzeņu satricinājumu vai pat kaulu lūzumiem, tad jau sacensību laikā tiek sniegta pirmā medicīniskā palīdzība. To dara vai nu komandas apkalpe, vai nopietnākos gadījumos neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde. Tās klātesamība ir obligāta prasība jebkurās sacensībās,” informē Armands.

Braucējiem krišanas gadījumā ir jāmēģina amortizēt gaidāmais trieciens izmantojot rokas, taču vēl būtiskāk ir laicīgi darīt visu, lai tomēr izvairītos no kritiena.

“Ja tas neizdodas, vēlams kritienu novirzīt prom no citiem, lai neuzkristu virsū. Pēc kritiena nedrīkst atslābt – ja braukšana notiek grupā, aizmugurē esošajiem sportistiem nav iespējams laikus apstāties, un var notikt vēl viens kritiens. No tā maksimāli jāmēģina izvairīties,” skaidro Armands.

Smagi kritieni mēdz notikt pie zema ātruma

Braucējs izstāsta, ka bieži vien ļoti smagi kritieni notiek tieši pie zema ātruma, kad sportists apgāžas uz sāna un ātruma trūkuma dēļ neizslīd, kā rezultātā kritiens netiek amortizēts. Šādos kritienos bieži tiek traumēts atslēgas kauls, jo ķermenis instinktīvi saraujas, nostājoties aizsargpozīcijā.

“Pēc kritiena primāri jānovērtē situācija. Jāsaprot, vai nav asu sāpju, vai iespējams distanci turpināt, un, ja tas nav iespējams, jāizdomā, kā saņemt palīdzību. Sliktākos gadījumos palīdzību sniedz mediķi, bet vienkāršākos kritienos, kuru galvenās traumas ir nelieli sasitumi un nobrāzumi paša spēkiem ir jāveic primārā apstrāde ar dezinficējošiem līdzekļiem – brūces ir jānotīra, lai neveidotos infekcija. Sasitumu gadījumā primāri ir ierobežot kustības un meklēt iespējas, kā ar ledu atdzesēt sasisto vietu,” skaidro pieredzējušais braucējs.

Vai vēlme uzvarēt attaisno pārgalvību?

Komentējot to, cik attaisnojamas ir pārgalvības sāncensības dēļ, Armands piebilst, ka katrs braucējs veic darbības, balstoties uz savu subjektīvo viedokli, kurš, atkarībā no dažādiem apstākļiem, var novest pie pareiza-loģiska lēmuma vai arī pie negatīva iznākuma.

“Riskantas apdzīšanas starp kokiem, nobraucot no takas, var būt pārgalvīga rīcība iesācējiem, taču tehniskam un pieredzējušam braucējam tas nebūtu nekas neparasts. Tāpēc katram pašam jāizvērtē savas spējas. Cīnīties par uzvaru drīkst ar visiem atļautajiem paņēmieniem. Ja esi pārliecināts par savu rīcību un drošs, ka tās negatīvās sekas neietekmēs citus braucējus – mēģini. Taču vienmēr mācies no savām kļūdām!” pamāca braucējs.

Papildus info par "Rietumu Delfin" braucēja Armanda Bēča lietotajiem "Garmin" aksesuāriem un ekipējumu: https://garmin.lv/lv/produkti/sportam/ritenbrauksanai/