Olimpisko spēļu jocīgāko sporta veidu Top 10
Citi sporta veidi
2009. gada 12. jūnijs, 19:09

Olimpisko spēļu jocīgāko sporta veidu Top 10

Jauns.lv

Pašlaik notiek aktīva cīņa starp vairākiem interesantiem sporta veidiem par iespēju tikt iekļautiem 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kuras norisināsies Tokijā, Čikāgā, Madridē vai Riodežaneiro.

Golfs, skvošs, beisbols, softbols, regbijs „septiņi”, karate un skrituļslidošana ir tikai daži no tiem, kuri pretendē uz divām vietām par iekļūšanu olimpiskajās spēlēs. Apskatīsim, kādi interesanti un (ne)atbilstoši sporta veidi kādreiz ir bijuši olimpiskajās spēlēs vai spēļu laikā tikuši iekļauti kā paraugdemonstrējumi. Nedaudz aiz top 10 palika tādi interesanti olimpisko spēļu sporta veidi kā gaisa balonu laišana, māla trušu un baložu šaušana, planēšana, ūdens motorsacīkstes, virves vilkšana, svarcelšana ar hantelēm, hokejs ar skrituļslidām.

Kasjauns.lv TOP 10:

10. „Korfball” (groza bumba)

Tas ir nīderlandiešu sporta veids, kuru 1902. gadā izgudroja Zviedrijā strādājošs holandiešu skolotājs. Tas ir izplatīts vairāk nekā 50 valstīs, īpaši populārs Nīderlandē un Beļģijā. Katrā komandā ir četri vīrieši un četras sievietes. Bumba, ar kuru spēlē groza bumbu, ir līdzīga futbola bumbai, groza augstums ir 350 centimetri.

Starptautiskā groza bumbas federācija ir dibināta 1933. gadā. Sporta veids bija olimpisko spēļu paraugprogrammā 1920. un 1928. gada olimpiskajās spēlēs, kuras notika attiecīgi Antverpenē un Amsterdamā. Šajā sporta veidā ir notikuši astoņi pasaules čempionāti, kuros septiņas reizes ir uzvarējuši holandieši, bet vienu reizi Beļģijas valstsvienība.

9. „Australian rules football” (Austrālijas futbols)

Austrāliešu sporta veids, kuru reizēm sauc arī par futbolu, fūtiju. Šo futbola variantu laukumā spēlē 18 sportisti katrā komandā un vēl četri spēlētāji atrodas uz rezervistu soliņa. Bumbu drīkst spēlēt ar jebkuru ķermeņa daļu. Futbola laukums ir ovāls, bieži tiek izmantoti kriketa laukumi. Spēles bumba ir iegareni ieliekta, ovāla, līdzīga amerikāņu futbola bumbai. Spēlētājam ar bumbu tā ir ātri jāsit pret zemi, citādi ir noteikumu pārkāpums. Sporta veidā ir ļoti izteikts fizisks kontakts, jo drīkst izmantot rokas un visu augumu, lai traucētu pretiniekam. Austrālijas futbols savā pašreizējā veidolā radies 1856. gadā, bet divus gadus vēlāk tika dibināta pirmā komanda ar mērķi – lai kriketa spēlētāji nezaudē sportisko formu ziemas laikā. Olimpiskajās spēlēs kā paraugsports Austrālijas futbols bija 2000. gada Sidnejas olimpiskajās spēlēs.

8. “Pesapallo” (somu beisbols)

Somu nacionālais sporta veids, kurš ieguvis popularitāti arī Vācijā, Zviedrijā, Šveicē, Austrālijā, Kanādā – vietās, kur ir daudz somu. Spēle ir līdzīga klasiskajam beisbolam. Spēli izgudroja ap 1910. – 1920. gadu, par pamatu ņemot beisbolu, bet papildinot to ar dažām citu somu nacionālu sporta veidu sastāvdaļām. Spēles pamtā ir trīs bāzes un viena mājas bāze, spēlētājs ar nūju cenšas aizsist bumbiņu pēc iespējas tālāk, lai laukuma spēlētāji tai netiktu klāt un skriet no bāzes uz bāzi, kur ir jānonāk pirms bumbas.

Pesapallo bija paraugsports 1952. gada Helsinku olimpiskajās spēlēs.

 7. „Surf lifesaving” (Austrāliešu glābēju „dzelzs vīrs”)

Cilvēku glābšana radusies Austrālijā, Sidnejā ap 1906, bet ir izplatīta arī Dienvidāfrikā, Īrijā, Jaunzēlandē un ASV. Sacensības, kuras tika demonstrētas Sidnejas olimpisko spēļu laikā 2000. gadā, sevī ietver dažāda veida pārvietošanos, lai trenētos cilvēku glābšanā. Oficiālas sacensības notiek no 2000. gada, komandas un individuāli glābēji sacenšas disciplīnās, kas sevī ietver skriešanu, peldēšanu, ūdensslēpošanu un braukšanu ar dažāda veida laivām, glābšanas imitiācijas, pirmās palīdzības sniegšanu un vēl dažādus elementus.

 6. “la canne” (franču pašaizsardzības cīņa)

Pašaizsardzības cīņas veids, kurā izmanto koka spieķi. Šādas cīņas ir franču vēstures un kultūras sastāvdaļa, tāpēc sporta veids ir radies 19. gadsimta sākumā. Nūjas garums ir 140 centimetri, bet svars aptuveni 400 grami. Ar šo sporta veidu nodarbojas gan vīrieši, gan sievietes, ir arī dubultcīņas. Šajā specifiskajā paukošanā ir dažādi tikai šim veidam raksturīgi aizsardzības un uzbrukuma paņēmieni, bet pamatfilozofija ir pašaizsardzība. Šis sporta veids bija iekļauts 1924. gada Parīzes olimpisko spēļu paraugdemonstrējumu skaitā.   

5. “Croquet” (krokets)

Kroketa aizsākumi ir meklējami 1860. gadā Anglijā. Kroketam ir dažādas noteikumu variācijas, sitienu veidi ir dažādi, punktu skaitīšanas sistēmas mēdz atšķirties. Amerikā ir savi noteikumi, bet pasaulē viens no populārākajiem paveidiem ir ekstrēmais krokets – uz riteņa (ņemts paraugs no polo). Kroketa paveids “roke” bija 1900. un 1904. gada olimpisko spēļu, attiecīgi Parīzē un Sentluisā, oficiālo sacensību sarakstā. Starptautiski krokets tiek spēlēts ar četrām bumbām un četriem vārtiem, kuriem pa vidu ir viens šķērslis.

4. „Boules” (kērlinga paveids)

Šis sporta veids ir īpaši izplatīts Francijā un tam ir dažādi paveidi: „bokka”, „bokkia”, „Lionas boulss”, „pentakū” un daudz citi. Šīs spēles spēlē vairāk nekā 50 pasaules valstīs. Visu šo „kērlingveidīgo” sporta veidu pamatā ir doma dabūt smagas bumbas pēc iespējas tuvāk mazam mērķim. Šīs spēles var spēlēt iekšā, ārā uz sintētiska seguma, uz zāliena, smiltīs... Sporta veidi ir populāri arī Austrālijā, Jaunzēlandē, Apvienotajā Karalistē un citās Sadraudzības valstīs, kur regulāri var redzēt, ka ar tām nodarbojas brīvā dabā. Sporta veids ir bijis iekļauts 1924. gada Parīzes olimpisko spēļu paraugsportu programmā.

3. „Kaatsen” vai „Jeu de paume” (īstais teniss)

Viena no senākajām bumbas spēlēm pasaulē. Tā tiek saukta arī par „īsto tenisu”, jo sets norit līdz viena komanda ir uzvarējusi sešus geimus. Laukuma izmērs 62 metrus garš, 31 metru plats. Spēlē piedalās 3 spēlētāji katrā komandā. Spēlētājs, kuram ir jāservē, to dara no serves vietas – 30 metrus no pretinieku serves uzņemšanas vietas. Servēts un atsists tiek ar specifisku koka gabalu, kurš atgādina nelielu tenisa raketi. Analoga spēle tiek spēlēta arī Beļģijā, kur gan laukumā katrā komandā ir pieci spēlētāji un spēli sauca par „Jeu de paume”. Šī spēle bija Londonas 1908. gada olimpiādes oficiālo sporta veidu sarakstā.

2. “Glima” (īslandiešu cīņa)

Glima ir īslandiešu oficiālā tautas cīņa. Cīņai ir četras atšķirības no ierastajiem cīņu veidiem: cīkstoņiem ir vienmēr jābūt ar taisnu ķermeni, cīņa notiek pulksteņa rādītāja virzienā, nedrīkst krist (tādā veidā apgāžot pretinieku), pretiniekiem ir jāskatās vienam pār otra plecu. Svarā zem 73 kilogramiem pēdējā glimas pasaules čempionātā sudraba medaļu izcīnīja latvietis Aleksejs Kurilovs. Sporta veids bija starp paraugsportiem 1952. gada olimpiskajās spēlēs Helsinkos.

 1. „Basque pelota” (basku pelota)

Basku pelota ir radniecīgs sporta veids skvošam, kurš ir īpaši izplatīts basku reģionos Spānijā, Francijā, kā arī Latīņamerikas zemēs. Sportam kopumā ir 14 disciplīnas, kuras viena no otras atšķiras ar sienas izmēru un „raketes” veidu un bumbiņas veidu. Sienas garumi mēdz būt 30, 36 un 56 metrus gari un 28,5 metri, bet siena ir trijstūrveida.  Sporta spēlei federācija ir dibināta 1952. gadā. Dominējošās valstis ir Spānija, Francija, Meksika un Argentīna. Basku pelota bija 1900. gada Parīzes olimpisko spēļu oficiālo sacensību sarakstā

 

Kristaps Saulītis/ Foto: Wordpress