Kā Latvijas izlases basketbolisti ir sākuši jauno sezonu?
Pēc septembrī notikušā Eiropas čempionāta finālturnīra pamazām viss ir atgriezies savās ierastajās vietās, un visi Latvijas izlases basketbolisti Eiropas čempionāta finālturnīrā ir parakstījuši līgumus un sākuši savu jauno sezonu.
Latvijas izlases pamatsastāva saspēles vadītājs, kurš tuvākos trīs gadus Latvijas izlasē noteikti nebūs redzams (LBS diskvalifikācija uz trim gadiem), spēlē vienā no Spānijas čempionāta favorītklubiem un sezonas pirmajos sešos mačos laukumā vidēji pavadījis 26 minūtes, guvis 10 punktus, atdevis 6,7 rezultatīvas piespēles, izcīnījis 2,2 atlēkušās bumbas, pārtvēris vienu pretinieku piespēli un pieļāvis 3,5 kļūdas. Kristaps Valters respektablajā ACB līgā ir viens no labākajiem saspēles vadītājiem. Atliek vienīgi jautāt, kur šis spēlētājs bija Eiropas čempionāta finālturnīra laikā, kur bija viņa motivācija sevi pierādīt? Varbūt tieši pretēji – bieži vien galva netika līdzi rokām un kājām. Lai nu kā, Kristaps Valters, kā ierasts, pierāda, ka ir augstas klases saspēles vadītājs, kuram galvenā problēma slēpjas tikai un vienīgi galvā.
Latvijas izlases otrais saspēles vadītājs šosezon spēlē gan Spānijas čempionātā, gan Eirokausā. Abos turnīros kopā latvietis laukumā vidēji pavadījis 17,6 minūtes, vidēji guvis 7,6 punktus, izcīnījis 1,3 atlēkušās bumbas, atdevis 1,4 rezultatīvas piespēles un pārtvēris 0,6 pretinieku piespēles. Arī Blūms ir Eiropas līmeņa saspēles vadītājs, taču ne “vilcējs”. Tiešām viņa objektīvā vieta ir būt otrajam mūsu valstsvienībā. Par viņa atbilstību augsta līmeņa Eiropas basketbola mačiem nav jāšaubās.
Uzbrūkošais aizsargs Eiropas čempionātā bija viens no tiem spēlētājiem, no kuriem gaidīja daudz vairāk. Armands pēc ilgstošās cīņas par jauno līgumu, kura parakstīšanai traucēja LBS divu gadu diskvalifikācija, pavisam viduvējais sniegums Eiropas čempionāta finālturnīrs un “tusētāja” slava visā Eiropā, ir debitējis Itālijas A sērijā, kur 24 minūtēs gūti deviņi punkti un izcīnītas četras atlēkušās bumbas. Pirmajam mačam nepavisam nav slikti, bet Šķēlem potenciāls ir krietni lielāks. Par to, vai viņš atbilst Eiropas līmenim, pašlaik ir pāragri spriest, jo aizvadīta tikai viena spēle. Neordinārā caurgājiena īpašniekam potenciāls viennozīmīgi ir (vai bija), taču pārlieku ilgā uzturēšanās Latvijā ir noteikti kaitējusi. Nepietiekamais skaits augsta līmeņu maču un attieksmes trūkums pret treniņiem un spēlēm, nonākot citā vietā, cerams, ātri vien tiks labots.
Uzbrūkošais aizsargs Eiropas čempionātā bija pavisam mazsvarīga figūra Latvijas izlasē. Pēc ilgstošas meklēšanas ārzemju virzienā un potītes savainojuma izārstēšanas Latvijas basketbola aizsardzības etalons pietauvojās “Baronā”. Klubā, kas spēlē tikai LBL čempionātā. Vītols ir aizvadījis tikai divus mačus, laukumā vidēji pavadījis 23,6 minūtes un guvis 7,5 punktus, atdevis 3,5 rezultatīvas piespēles, izcīnījis vienu atlēkušo bumbu, pārtvēris 1,5 pretinieku piespēles un pieļāvis 0,5 kļūdas. Pašlaik grūti spriest, taču statistika necilajā LBL pirmajā divīzijā liek cerēt uz krietni vairāk no izlases spēlētāja. Aigars arī savos labākajos nav bijis punktu guvējs, taču tagad arī aizsardzība vairāk balstās uz gribasspēku, nevis kāju veiklību, bieži vien ar to pietiek, taču, lai cīnītos ar vadošajiem Eiropas basketbolistiem, laikam izrādīsies nepietiekami. Paldies par sasniegto, bet laikam būtu jādod ceļš jaunajiem, ja vien izlases treneris nesaka ko citu.
Izlases debitants, kurš Eiropas čempionātā no pirmās spēles pamatsastāva vieglā uzbrucēja pēdējā mačā bija noslīdējis līdz vienam no pēdējiem rezervistiem. Maldīga izrādījās informācija par Artūra pāreju uz vienu no Ukrainas spēcīgākajiem klubiem Mariupoles “Azovmaš”, tāpēc sezonu sāka “dzimtajās” “Liepājas lauvās”. Pirms neilga laika pievienojās vieniem no LBL čempiontitula pretendentiem “VEF Rīga”. Kopumā LBL, BBL, VTB un Eirokausā Štālbergs ir aizvadījis astoņus mačus (VEF sastāvā), vidēji spēlējis 20,7 minūtes un guvis 5,6 punktus, izcīnījis 3,3 atlēkušās bumbas, atdevis 1,8 rezultatīvas piespēles. Artūrs ir ļoti centīgs cīnītājs un, trūkstot trešajiem numuriem, vieta izlasē viņam var atrasties, taču uzbrukumā, lai apspēlētu vadošos Eiropas basketbolistus, viņam vēl ir daudz jāstrādā, īpaši ātruma un tehnikas ziņā. “Melnā darba darītāji” ir vajadzīgi ikvienā komandā, taču izlasei grūtos brīžos ir vajadzīgi spēlētāji ar lielāku jaudu uzbrukumā.
Spēka uzbrucējs, kurš Eiropas čempionātā laukumā tā arī neizgāja. Brauca uz turieni apostīt gaistu. Ja būtu kāda pārliecinoša uzvara, tad noteikti būtu arī piedzīvojis savu debiju Latvijas izlasē oficiālā mačā. Freimanis Spānijas trešajā līgā ir aizvadījis septiņas spēles, vidēji laukumā pavadījis 29,6 minūtes un guvis 14 punktus, izcīnījis 6,4 atlēkušās bumbas, atdevis vienu rezultatīvu piespēli, bloķējis 0,6 metienus un pārtvēris 0,4 bumbas. Rolands Freimanis noteikti ir viens no talantīgākajiem Latvijas jaunajiem basketbolistiem, ar kuru tik lolotas nākotnes cerības arī izlases sakarā, taču viņa pašreizējā gatavība cīnīties zem groza ar fiziski spēcīgiem pretiniekiem ir diezgan apšaubāma fizisko parametru dēļ, taču pirmā ārzemju sezona var ieviest jūtamas korektīvas šajā ziņā un arī spēles izpratnē.
Izlases uzbrukuma līderis Eiropas čempionātā šosezon nav vēl aizvadījis nevienu oficiālu spēli, jo vienā no pēdējiem pārbaudes mačiem guva savainojumu. Kambalas uzbrukuma arsenāls, fiziskais spēks un cīņasspars ir iespaidīgs spēks jebkurā Eiropas līgā, taču augums – 206 centimetri, nepietiekamais ātrums un impulsivitāte traucē Kasparam atgriezties tur, kur viņš bija pirms divu gadu diskvalifikācijas (par kokaīna lietošanu) – Eirolīgas līmeņa klubos. Arī Kambala bija starp tiem pieciem basketbolistiem, kuri saņēma LBS diskvalifikāciju, tiesa, “Kambim” tas ir nosacīts sods.
Visi gaidīja, bet īsti nebija. Tā varētu teikt par Biedriņa sniegumu Eiropas čempionātā. Nepilna gada laikā Andris no kandidāta par visvairāk progresējušo basketbolistu un top 5 centra NBA tiek iekļauts starp pārmaksātākajiem basketbolistiem pasaulē. Arī Biedriņu šosezon moka savainojumi, tāpēc viņš ir piedalījies tikai četros mačos, vidēji spēlējot 23 minūtes un gūstot sešus punktus, izcīnot 7,3 atlēkušās bumbas, atdodot 1,8 rezultatīvas piespēles, bloķējot 0,8 metienus, pārtverot 0,5 piespēles un pieļaujot vienu kļūdu. Nosacītais LBS sods par disciplīnas pārkāpumiem, aizraušanās ar izklaidēm un neizteiksmīgais sniegums Eiropas čempionātā slavu latviešu centram nedara arī Ziemeļamerikā. Skumji atzīt, bet pagaidām izskatās, ka Andris, parakstot savu pirmo “vairākdesmit” miljonu līgumu, to uztver kā dzīves garantu un tiesības necensties līdz nākamā kontrakta parakstīšanas brīdim. Lai nu kā, bet Biedriņa potenciāls arī šādā līmenī atbilst Eiropas augstākajam līmenim. Tiesa, esot pareizai motivācijai un attieksmei pret darbu.
Spēlētāju fiziskā sagatavotība izsaka ne vien, cik ātri viņi skries, cik augstu lēks vai kad nogurs, bet arī savainojumu biežumu. Jāteic, ka viss nav bijis kārtībā šajā procesā ne vien tāpēc, ka spēlētāji to teica čempionāta laikā, bet arī šobrīd biežo traumu dēļ. Kambala un Biedriņš nav traumatiski centra spēlētāji, un nopietni savainojumu viņiem praktiski nemēdz būt. Atliek vienīgi jautāt, vai vaina bija treniņu grafikā vai pašu basketbolistu attieksmē pret darbu.
Lai nu kā, apskatot sastāvu, ar kādu mēs bijām spiesti braukt uz Eiropas čempionātu, (ar savainotu Jahoviču, bez savainotā Sanda Valtera, bez “atskaitītā” Kaspara Bērziņa), mēs esam tur, kur mums ir jābūt. Mūsu sastāvs nebija pat tik stabils un uz Eiropas basketbola skatuves pieredzējis kā vāciešiem ar Femerlingu, Hāmanu, Jaglu, Šulci, Grīnu, bet meistarības un individuālā talanta ziņā krietni pārāks. Šeit var izdarīt secinājumu, kāds basketbols sasniedz augstākus rezultātus - disciplīna, pieredze un cīņasspars (Vācija) vai vienkārši talants (Latvija). Kamēr liela daļa potenciālo izlases spēlētāju nebūs pamatīgi apostījuši Eiropas basketbola gaisu (vismaz ar Eirokausu palīdzību), kopējam skatam uz Latvijas vīriešu basketbola valstsvienību diemžēl nevajadzētu mainīties.
