Nezināmais par Ernestu Gulbi
Pēdējos gados daudz runāts par talantīgo Latvijas tenisistu Ernestu Gulbi, kurš bez īpašas piepūles ielauzās pasaules ranga pirmajā simtniekā, pat četrdesmitniekā. Visi gaidīja, ka straujā rāpšanās pretī kārotajam elites desmitniekam turpināsies līdzīgā tempā, bet – nekā. Notika gandrīz tikpat straujš kritums atpakaļ, un visam pa vidu arī dažādi skandāli un baumas...
Žurnālā “Klubs” ir publicēts apraksts par talantīgo latviešu tenisistu, kurā aicināts izteikties vairākus sportistam tuvus cilvēkus, diemžēl, kā jau ierasts, ne Ernests pats, ne viņa tēvs uzņēmējs Ainārs Gulbis nav vēlējušies runāt ar mediju pārstāvjiem.
Gulbis un viņa ģimene
Ernests jau kopš mazotnes ir trenējies pie pasaules labākajiem treneriem un konsultējies ar vadošajiem tenisa speciālistiem. Tagad Gulbis uz turnīriem lido biznesa klasē vai pat privātajās lidmašīnās, sacensību laikā mitinās luksusa viesnīcu numuriņos, kas pat pasaules vadošo tenisistu vidū nav ierasts. Par šādiem apstākļiem visi nopelni ir viņa tēvam Aināram, kurš par to visu ir maksājis jau kopš agras bērnības. Latvijas Tenisa federācijai nav nekad bijusi vajadzība ieguldīt finanses talantīgajā sportistā. Tātad par panākumiem un Latvijas vārda nešanu pasaulē ir jāpateicas tēva fanātismam, neatlaidībai un maciņa biezumam, taču šis ir koks ar diviem galiem. Ernesta izaugsme ir apstājusies, ir sācies pat regress. Šķiet, ka visas šīs privilēģijas ir sabojājušas tenisista raksturu, jo ne vien ir zuduši panākumi, bet ir arī parādījušies starptautiski skandāli ar latviešu sportista uzvārdu tajos. Tātad atliek secināt, ka tēva aizgādniecība nav devusi cerēto rezultātu, vismaz pagaidām nav. Pēc neoficiālas, bet drošas informācijas, finansiālā apgādība nav vienīgā, kādu Ainārs Gulbis ir uzņēmies pār savu dēlu. Ernestu tēvs ir ielicis sava veida “zelta krātiņā”, kurā sportistam ir atļauts iedzert, izklaidēties ar meitenēm, bet tas viss notiek viņa uzraudzībā ar iepriekš izvēlētiem cilvēkiem. Turklāt jau vairākus gadus Ernests pēc viņa tēva iniciatīvas ir kļuvis par neaizsniedzamu personu sporta žurnālistiem Latvijā, lai gan ārzemēs par mūsu tenisista atklātību un patiku izteikties sajūsminās daudzu mediju pārstāvji. Pēdējos Deivisa kausa mačos gan tēvs vairs Ernestu neesot pavadījis, un daži avoti vēsta, ka abu ceļi ir nedaudz pašķīrušies, bet, cik tajā ir daļa taisnības, pateikt var tikai paši vaininieki.
Par konkrēto situāciju savs viedoklis ir Ernesta mātei bijušajai aktrisei Milēnai Gulbei: “Ernests par Top 100 tenisistu ir kļuvis, galvenokārt pateicoties savai ģimenei, pirmkārt, savai vecmammai, otrkārt, mammai un tēvam. Jau kopš piecu gadu vecuma viņš sāka trenēties tenisā Lielupes kortos, kur viņu izraudzīja vecmamma. Arī tēvs akceptēja sporta veida izvēli un atbalstīja Ernestu finansiāli. Nebija svarīgi, vai Ernests ir Latvijas izlasē vai nav, vai ir Latvijas čempions katru gadu vai nav, vai ir Eiropas Top trijniekā vai nav, vai ir finansiāls citu atbalsts (vismaz tenisa kortu īre ar atlaidēm pieņemamos laikos). Līdz ar to arī, protams, lielākā interese par sava bērna sportisko izaugsmi un nākotnes izredzēm ir tikai ģimenei. Lai nopietni nodarbotos ar sportu, no daudz kā jāatsakās ir ne tikai pašam sportistam, bet arī visai ģimenei. Ēšanas paradumi, dienas režīms, izvairīšanās no sadzīves traumām. Līdz mēs sapratām, ka bez laba ārzemju trenera ceļu uz profesionālu tenisu vairs neturpināsim. Mērķis bija, lai Ernests trenējas sev un lai ar tenisa stipendijas palīdzību iekļūtu kādā no vadošajām ASV augstskolām, kur turpinātu mācības. Taču tad nejauši atradām slaveno Nikiju Piliču no Minhenes tenisa akadēmijas, un, kad viņš ieraudzīja Ernestu, viņam kļuva skaidrs: jā, tas ir Top spēlētājs. Mēs paļāvāmies pilnībā uz treneri, un, kā par brīnumu, mums izdevās. Domāju, par turpmāko periodu var pastāstīt tikai Ernests pats, bet zinu, ka gāja diezgan smagi, bija traumas, bija vilšanās, cerības, zaudējumi, atkal cerības, bija grūti būt prom no mājām un ģimenes. Nebija viegli ne mums, ne viņam. Līdz 16 gadu vecumam vēl domājām, ka profesionālā jomā nekas nesanāks un metīsim mieru.
Ar presi, ne tikai Latvijas, ir jābūt ļoti uzmanīgiem, un es uzskatu (domāju, Ernests piekristu), ka mēs ar cieņu izturamies pret profesionalitāti žurnālistikas jomā, kas saistīta ar analītisko žurnālistiku, bet tā saukto dzelteno presi cenšamies ignorēt. Uzskatu, ja pats sportists nevēlas atklāt visai pasaulei par savu brīvo laiku ārpus sporta laukuma, tad tas ir jārespektē. Ir taču tik daudzi, kuri paši vēlas eksponēties žurnālu lapās.”
Speciālisti par Gulbi
Šā brīža Latvijas otra labākā tenisista Anda Juškas tēvs Jānis atceras, ka Gulbis līdz 14 gadiem nav īpaši izcēlies uz vienaudžu fona, Kārlis Lejnieks pat bijis par viņu labāks, taču tad noticis lūzums. Gulbis sācis uzvarēt vienu pretinieku pēc otra, un turpmākais jau ir noticis ļoti strauji. Juška domā, ka iekļūšana pirmajā simtniekā notikusi pat pārāk strauji: “Gulbja talants ir ekskluzīvs, tā ir Dieva dota dāvana. Ticiet man, viņš netrenējas vairāk kā citi, taču ne visi talanti ir izcili. Viņam tāds ir.” Neraugoties uz to, ka Gulbis Juškam ir pateicis, ja viņam divu trīs gadu laikā neizdodas iekļūt pasaules labākajā desmitniekā, tad viņš pieliks punktu savai profesionālajai karjerai, tenisa speciālists cer, ka tā nenotiks, jo mūsu Latvijas sportā nav nemaz tik daudz elites sportistu.
Latvijas Deivisa kausa izlases kapteinis Ģirts Dzelde ir nelielā neizpratnē par Ernesta neveiksmēm: “Nezinu, kādēļ viņa karjera ir apstājusies, varbūt pie vainas ir biežā treneru maiņa, varbūt tas, ka viņš īsti nezina, kā spēlēt, kā pavadīt brīvo laiku un kādus cilvēkus sev apkārt izvēlēties.” Pēc trenera domām, Gulbis reizēm laukumā it kā necīnās; ja kaut kas nesanāk viņš sāk steigties un kļūst paviršs. “Visu laiku viņam daudz kas notiek, reizēm viņš pārāk bieži zaudē tādiem tenisistiem, kuriem nedrīkst zaudēt. Viņš arī par to negrib runāt, bet varu iedomāties, ka tas ir koncentrēšanās dēļ.”
Latvijas izlases treneris uzskata, ka Ernests savu brīvo laiku pavada aktīvi, bet puisis ir saprātīgs un nekādu problēmu ar atkarībām viņam neesot. “Viņš varbūt ir pieredzējis, ka iedzerot var vienalga labi nospēlēt, un tad palaižot to drusku uz tādu vieglāku pavedienu. Bet viņš nav muļķis, viņš ir vairāk inteliģents, nevis dumjš. Deivisa kausā viņam lielu pārkāpumu nav bijis, katrā ziņā neesmu tos personīgi pieķēris.” Arī par pēdējo skandālu Zviedrijā ar prostitūtu izmantošanu Dzelde ir saprotošs, jo Ernestam nav pastāvīgas draudzenes un arī viņš ir tikai vīrietis, kurš vēlas izklaidēties ar meitenēm, turklāt līdzīgi rīkojas arī citi tenisisti.
kasjauns.lv/Foto: AFP