Latvijas hokeja izlases līderi: Tagad vai nākamgad

Spēle Manheimā sāksies pulksten 17.15 pēc Latvijas laika un tiešraidē būs redzama TV3 kanālā. Latvijas valstsvienība B grupas turnīru sāka ar zaudējumiem 1:3 cīņā pret šveiciešiem un 1:6 pret kanādiešiem, kuri jau garantējuši vietu otrajā kārtā, kurā komandas cīnīsies par vietu ceturtdaļfinālā. Itālijas komanda ar 1:5 zaudēja Kanādai un ar 0:3 Šveicei. Tieši zaudējums Itālijai 2007. gada pasaules čempionātā Maskavā ar 3:4 pagarinājumā liedza Latvijas izlasei iekļūt turnīra otrajā posmā, un nācās spēlēt par palikšanu elitē. Pēc tam ar itāliešiem Latvijas komanda aizvadījusi divas spēles un uzvarējusi pārbaudes spēlē Sanokā ar 4:3 pagarinājumā un olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā 2009. gada februārī Rīgā ar 4:1, ziņo BNS.

Interesants fakts, ka abus pirmajos mačos gūtos vārtus ir iemetusi ceturtā maiņa – tie hokejisti, kurus galvenais treneris Oļegs Znaroks valstsvienībā ņēma ar domu, lai viņi cīnītos un nezaudētu vārtus. Rodas jautājums, ko uzbrukumā dara mūsu nominālie līderi – pirmā maiņa – Herberts Vasiļjevs, Aleksandrs Ņiživijs un Mārtiņš Cipulis. Pirmie divi ar vienu no lielākajiem spēles laikiem komandā pa vārtiem metuši attiecīgi vienu un divas reizes (!?). Cipulis to ir izdarījis visvairāk no visas izlases – astoņas reizes, taču rezultāta nav. Šis virknējums skaitās arī mūsu triecienmaiņa vairākumā, taču viņiem problēmas rodas pat ar ieiešanu zonā, nemaz nerunājot par sakarīgu izspēli un vārtu gūšanu. Krietni aktīvāka un uz vārtiem tendētāka ir mūsu otrā maiņa – Jānis Sprukts, Mārtiņš Karsums un Kaspars Daugaviņš, taču arī viņu aktivitāte pagaidām ir vairāk redzēta pie laukuma apmalēm un vidējā zonā, nevis pretinieku vārtu priekšā. Tāpat pirmie divi mači uzbrukumā ir sagādājuši vilšanos arī par diviem no visvairāk progresējušajiem sezonas laikā “Dinamo Rīga” uzbrucējiem Lauri Dārziņu un Miķeli Rēdlihu, kuriem pa vidu šoreiz ielikts ir Andris Džeriņš. Šī maiņa pagaidām izceļas ar daudz individuālām darbībām un skatīšanos uz to, ko partneris ir nolēmis darīt, nevis ar sakarīgām izspēlēm. Problēmas, protams, ir arī aizsardzībā, īpaši jau komunikācijā savā zonā starp aizsargiem un uzbrucējiem, kas noved pie pozicionālām kļūdām, taču, ja spēlē gūst tikai pa vieniem vārtiem, uzvarēt ir praktiski nereāli, bet pret mazāk meistarīgiem pretiniekiem, kādi noteikti ir itālieši, kļūdām savā zonā vajadzētu būt mazāk.

Izlases mērķis ir iekļūt ceturtdaļfinālā, kas kļuva pamatīgi sarežģīts jau pēc pirmā zaudējuma pret Šveici, taču tagad ir runa nevis par astoņnieku, bet par palikšanu elites divīzijā vispār. Novēlam mūsu pirmo trīs maiņu uzbrucējiem beidzot pamosties un sākt ripu mest pa vārtiem, jo – kas nemet, tas negūst vārtus. Ar pašaizliedzīgu, disciplinētu spēli aizsardzībā, nezaudējot koncentrēšanos 60 minūšu garumā, Itālija ir jāuzvar, bet par tālākajiem mērķiem domāsim vēlāk. “Dinamo” rindās esam redzējuši, ka puiši var, atliek viņiem tikai to pierādīt arī Manheimā.