Edgars Lūsiņš sevi par zvaigzni neuzskata
Vēl pirms mēneša par viņa esamību zināja tikai kvēlākie sporta līdzjutēji, bet neilgi pirms gadu mijas Rīgas „Dinamo” vārtsarga Edgara Lūsiņa vārds izskanējis vai katrā ģimenē. Viņa lielā diena pienāca 22. decembra spēlē ar spēcīgo Maskavas „Dinamo”.
Tajā „Dinamo” trešajam vārtsargam Edgaram Lūsiņam negaidīti nācās stāties vārtos, turklāt izšķirošajos pēcspēles metienos. Lūsiņš tos visus atvairīja, kļūstot par tās spēles vienu no varoņiem! Lai arī pēkšņi kļuvis populārs, pats Edgars tā nejūtas. Puisis nav arī no tiem kautrīgākajiem — viņš ir runīgs, dzīvespriecīgs un par savu lielo iespēju hokejā mierīgi nosaka: „Vienkārši darīju savu darbu. Un galvenais arī turpmāk to darīt pēc vislabākās sirdsapziņas!”
Ar panākumiem nelielās
Edgars Lūsiņš ir augumā neliels (174 cm), toties spēcīgas miesasbūves puisis. Tieši Ziemassvētkos viņam palika 26 gadi, bet profesionālā hokejista karjeru uzsācis pirms desmit gadiem. Vispirms pāris spēļu aizvadījis Daugavpils komandā „Stalkers”, tad devies uz Ziemeļameriku, kur vairākus gadus spēlējis dažādu līgu komandās. 2005. gadā atgriezās Latvijā, spēlēja „ASK/Ogre” komandā, no 2007. līdz 2009. gadam jau bija HK „Rīga” sastāvā, 2009. gadā bija vārtsargs kādā Dānijas komandā. Šajā pavasarī Lūsiņš kopā ar Latvijas izlasi devās arī uz pasaules čempionātu hokejā, taču nevienu spēli neaizvadīja, bet nu viņš ir „Dinamo” komandā.
Arī vairākas dienas pēc šīs spēles Edgaram emocijas sit augstu vilni. Taču izrādās, ka pēkšņi radušos iespēju debitēt Rīgas „Dinamo” rindās viņš uztvēris pavisam mierīgi. „Tāds ir komandas trešā vārtsarga liktenis — gaidīt savu lielo iespēju un būt tai gatavam. Jau spēles laikā Telkvists izteicās, ka, iespējams, viņu vajadzēs nomainīt. Sāku gatavoties iziešanai laukumā, taču nebija tā, ka es burtos, lai tikai tiktu spēlēt. Tas vairāk bija spontāns mirklis — ja jāiet, tad jāiet. Pat nepaspēju par to ne padomāt, ne nobīties. Izgāju laukumā darīt savu darbu. Darīju, ko mācēju, un sanāca veiksmīgi! Prieks, ka spēju palīdzēt komandai,” to brīdi atceras Lūsiņš.
Savu iespēju vārtsargs patiešām izmantoja. Tā kā abi „Dinamo” pamatvārtsargi guvuši traumas, tad 2010. gada pēdējās trijās spēlēs „Dinamo” vārtos stājās Edgars Lūsiņš. Un nepievīla ne komandu, ne līdzjutējus, ne arī sevi. Pats gan viņš tec, ka neko īpašu nav izdarījis. „Protams, prieks, ka debija sanāca veiksmīga. Taču visvairāk pārsteigts biju par pēkšņi radušos ažiotāžu — esmu kļuvis slavens! Lai gan neko tāāādu taču neesmu izdarījis. Labi, atvairīju pāris bullīšu, palīdzēju komandai uzvarēt, taču to tikpat labi varēja izdarīt jebkurš cits! Bija gandarījums par labi padarītu darbu,” bilst pēkšņi popularitāti guvušais vārtsargs, kurš gan pats populārs nejūtas. „Protams, patīkami būt uzmanības centrā, taču speciāli pēc tā netiecos. Arī vēl nezinu, kā tas ir, ka fani atpazīst uz ielas, skrien pakaļ. Bet bērniem, kas pēc spēles sagaida hokejistus, lai dabūtu autogrāfus un nofotografēties, nekad neatsaku. Pats atceros, kad, mazs būdams, fanoju par hokejistiem.”
Edgars Lūsiņš izvelk uzvaru „bullīšos” pār Maskavas „Dinamo” – video:
Edgara Lūsiņa lielākais elks hokejā jau kopš bērnības bijis leģendārais vārtsargs Artūrs Irbe. Iespējams, arī tāpēc Edgars pats kļuvis par vārtsargu. „Vienmēr esmu gribējis kļūt par hokejistu, bet kopš kādu desmit gadu vecuma sapratu, ka vairāk velk uz vārtu sargāšanu. Spēlējot hokeju, man vairāk interesēja nevis gūt vārtus, bet tos nosargāt. Vārtos tomēr interesantāk. Kļūt par vārtsargu laikam bija mans dzīves aicinājums,” domā Edgars, uzsverot, ka hokeja treniņi bijusi tikai viņa paša iniciatīva, kurai vecāki šķēršļus nav likuši un ko ar lielāko prieku atbalstījuši. „Liels paldies viņiem par to!” pateicīgs ir vārtsargs.
Edgars ir rīdzinieks un Rīgu sauc par savām mājām. Viņš pat nespēj iedomāties dzīvot kaut kur laukos. „Vislabāk jūtos Rīgas centrā. Nevarētu dzīvot laukos — vietas, kur ir klusums un miers, man šķiet depresīvas. Man vajag kustību, notikumus, skaņas un troksni.” Tajā pašā laikā nekāds lielais skaļu pasākumu apmeklētājs gan viņš nav! „Jā, man patīk dzīve centrā, bet centra naktsklubi gan ne. Man tie nevilina. Ja būtu jāizvēlas — iet vai ne, tad no 20 reizēm aizietu labi ja vienu,” pārsteidz aktīvais puisis.
Vaicāts, vai bez hokeja ir arī kāda cita aizraušanās, Edgars Lūsiņš teic, ka nē. „Nav jau arī laika. Patīk sportot, taču sezonas laikā visbiežāk gribu mierīgi pabūt mājās, paslinkot, televīzijā paskatīties hokeju vai ārzemju šovus un neko nedarīt. Jaut tā dienas grafiks ir saspringts — treniņi, spēles, izbraukumi... Vasarā patīk pie jūras pasauļoties. Makšķerēt neeju — tajā nav nekādas dinamikas, arī golfs nepatīk. Pāris reižu esmu mēģinājis, taču kaut kā neaizrāva,” atklāts ir Dinamo vārtsargs.
Lai arī Edgaram vairāk pie sirds iet mierīga atpūta, viņš ir diezgan runātīgs puisis. „Man tīk papļāpāt un tie lielie klusētāji nekad nav patikuši — ar viņiem nav tik interesanti. Protams, ir gadījies, ka dažreiz kaut ko par daudz pasaku,” teic Lūsiņš.
Edgara Lūsiņa pirmā uzvara KHL – video:
Gatavojas kāzām
Gan sportā, gan ikdienā liels Edgara atbalsts ir viņa mīļotā meitene. „Jā, ar attiecībām viss ir kārtībā. Drīzumā gatavojos sakārtot dzīvi nopietnākā līmenī. Jaunāks nekļūstu, dzīve iet uz priekšu... Arī visi manas paaudzes „Dinamo” hokejisti jau kļuvuši par precētiem vīriem un tēviem...” viltīgi nosaka Edgars, liekot noprast, ka gatavojas kāzām. „Tieši tā! Vasaras sākumā, kad būs no hokeja brīvāks laiks.”
Vaicāts par līgavas nodarbošanos, Lūsiņš pasmaida: „Nopietnam čalim ir nopietna meitene! Viņa strādā Kriminālpolicijā! Joki mazi!” Edgars stāsta, ka ar draudzeni viņam paveicies — saprotoša un atbalsta Edgaru it visā. „Hokeju arī lieliski saprot. Padomus viņai neprasu, bet ieteikumus gan uzklausu! Un liels pluss ir tajā, ka viņa nekad nekritizē, tieši otrādi — atbalsta. Patīkami, ka ir tāds cilvēks blakus, ar kuru varu būt kopā gan priekos, gan bēdās.”
