Apdraudēta Latvijas sportistu dalība Londonas olimpiskajās spēlēs

Ja nebūs naudas, tad uz Londonu varētu doties tikai kādi 5-10 labākie, sacīja LOK prezidents, kurš atklāja, ka tikai nejauši uzzinājis par to, ka valdībā tiek skatīts jautājums par aizliegumu uzņēmumiem pret nodokļu atvieglojumiem ziedot sportam. ''Gatavojot 2012. gada budžetu, valdībā tiek izskatīts jautājums par to, lai aizliegtu valsts kapitālsabiedrībām ziedot sportam un citām sabiedriskā labuma organizācijām,'' sacīja Vrubļevskis. ''Tas nozīmē, ka faktiski tiek lemts par puses nepieciešamā finansējuma nogriešanu gatavojoties Londonas olimpiskajām spēlēm. Mēs labi saprotam, ja neesi pienācīgi sagatavojies, tad tur īsti darīt nav ko, lai cīnītos par augstām vietām.''

LOK no valsts kapitālsabiedrībām ienāk trīs ceturtdaļas ziedojumu un viena ceturtdaļa no privātajām, skaidroja Vrubļevskis.''

Gatavošanās procesam Londonas olimpiskajām spēlēm tāpēc pietrūktu 500 000 latu, taču Vrubļevskis norādīja, ka gatavošanās olimpiskajām spēlēm vienmēr ir nepārtraukts process, kurā jāiegulda nauda arī jaunatnes programmām un ziemas olimpiskajām spēlē. ''Tāpēc kopējā summa, ko plānojam piesaistīt nākamajā un arī šajā gadā no sponsoriem ir 1,5 miljoni latu.''

Tagad LOK nolēmusi vērsties pie sabiedrības, lai pievērstu uzmanību notiekošajam. Arī sportistiem vajadzētu uzrunāt sabiedrību, lai tā saprastu, kam šī nauda nepieciešama. Vrubļevskis uzskata, ka arī politiķiem nāksies skaidrot cik nozīmīgs ir šis jautājums. Jārunā būs arī ar finansu ministrijas pārstāvjiem, lai tiktu saglabāti ziedojumi. ''Valsts nespēj [finansējumu] nodrošināt. Bet, ja uzņēmēji un kapitālsabiedrības ar nodokļu atvieglojumiem to spēj, tad tas ir jāsaglabā,'' sacīja LOK prezidents.

''Ļoti daudziem sportistiem tieši šis atbalsts ir izdzīvošanas un labu rezultātu jautājums. Jau šobrīd daudzi sportisti meklē iespējas pārcelties uz ārzemēm, lai tur pelnītu līdzekļus iztikai, un valsts uzņēmumu atbalsta liegšana būtu neatgriezenisks kaitējums ne vien Latvijas dalībai turpmākajās olimpiskajās spēlēs, bet arī jauno sportistu sagatavošanai un motivēšanai. Jo, nesaņemot paredzētos līdzekļus, sportistiem nebūs iespējams ne iegādāties nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, ne arī pienācīgi sagatavoties olimpisko spēļu līmenim,'' Vrubļevskis citēts otrdien LOK izplatītajā paziņojumā.

LOK mērķis ir, lai uz olimpiskajām spēlēm aizbrauktu sportisti, kuri patiešām var cīnīties par labiem rezultātiem, nevis vienkārši piedalīties. Kopš gada sākuma sportisti aktīvi piedalās kvalifikācijas sacensībās, lai varētu pretendēt uz dalību olimpiskajās spēlēs. Kvalifikācijas sacensības turpināsies līdz nākamā gada jūlijam. Šobrīd olimpisko spēļu normatīvus izpildījuši un līdz ar to kvalificējušies dalībai olimpiskajās spēlēs ir 27 Latvijas sportisti. Paredzams, ka līdz olimpiādei nepieciešamās kvalifikācijas prasības varētu izpildīt vairāk nekā 40 sportisti. Līdz ar to plānotais sportistu skaits uz nākamajām spēlēm Londonā bija aptuveni tāds pats kā uz Pekinas olimpiskajām spēlēm 2008. gadā.

Viens no sportistu panākumu nosacījumiem visā pasaulē vienmēr ir bijis valsts atbalsts. Latvijā tikai aptuveni 50 procentus sportistiem nepieciešamā finansējuma nodrošina valsts un 50 procentus finansējuma nodrošina ziedojumi. Salīdzinājumā ar 2008. gadu valsts finansējums sporta nozarei ir samazinājies par 67 procentiem. Savukārt kopējais ziedojumu apjoms salīdzinājumā ar 2007. gadu ir piedzīvojis vēl dramatiskāku kritumu, samazinoties trīs reizes, informē LOK. Aptuveni divas trešdaļas no šiem ziedojumiem ir no valsts uzņēmumiem. Līdz ar to valsts kā kompensāciju gan sportam, gan kultūras nozarei līdz šim ir izvēlējusies netiešā atbalsta politiku, daļu nepieciešamā finansējuma nodrošinot no lielajiem valsts uzņēmumiem. Tādejādi sportisti, kuriem valsts nespēja nodrošināt nepieciešamo atbalstu tiešā veidā, saņēma atbalstu no ziedojumiem.

LOK atzīst, ka Latvija sporta atbalsta ziņā nevar sacensties, piemēram, ar tādām kaimiņvalstīm kā Krievija, tomēr jāņem vērā, ka arī Latvijas sportisti nereti saņem piedāvājumus pārstāvēt citas valstis, kuras ir gatavas nodrošināt daudz lielāku finansiālo atbalstu Latvijā līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā vidējie izdevumi, kas nepieciešami, lai olimpiskajām spēlēm sagatavotu pasaules pirmā divdesmitnieka sportistu, ir aptuveni 40 tūkstoši latu gadā - pusi naudas nodrošina valsts un pusi finansējuma LOK iegūst no ziedojumiem. Olimpisko spēļu sagatavošanās izdevumi ietver finansējumu mācību treniņiem, dalībai sacensībās, inventāram, ekipējumam un aprīkojumam, metodiskajam un medicīniskajam nodrošinājumam, transporta izdevumiem, kā arī citiem ar sportista profesionālo izaugsmi un attīstību saistītajiem izdevumiem.

Olimpisko programmu īstenošanai 2012. gadā ziedojumos bija plānots piesaistīt 1,5 miljonus latu, kas aptuveni trīs līdzīgās daļās tiktu ieguldīti, lai sagatavotu sportistus olimpiskajām programmām vasaras - Londona - 2012 un ziemas Soči - 2014 olimpiskajām spēlēm, kā arī jauno sportistu sagatavošanai - Latvijas Jaunatnes ziemas un vasaras olimpiādes, Pasaules jaunatnes ziemas un vasaras olimpiskās spēles.

Olimpisko programmu un pasākumu īstenošanai LOK saņem naudu no valsts pamatbudžeta, Starptautiskās olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem un saimnieciskās darbības.

LOK ģenerālsponsori ir SIA ''Latvijas Mobilais Telefons'', a/s ''Latvijas Valsts meži'', sponsori ''Swedbank'' AS, a/s ''Latvijas Gāze'', un a/s ''Latvijas Dzelzceļš''.

Finanšu ministrija uzskata, ka LOK nav pilnīgi iepazinusies ar ziņojuma priekšlikumu. Ņemot vērā, ka LOK ir biedrība, nevis budžeta iestāde, tad ziņojuma secinājums neskar LOK. Turklāt ziņojuma secinājums aicina uz turpmāku izpēti, nevis uz tūlītēju uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu atcelšanu.

Secinājums no Informatīvā ziņojuma par pastāvošo uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu izvērtējumu no to efektivitātes un nodokļu administrēšanas viedokļa ir tāds, ka ''būtu jāizvērtē, vai jāsaglabā atlaide, ziedojot budžeta iestādēm, t.sk. ārvalstu budžeta iestādēm, jo 85 procentus no ziedotās summas faktiski sedz valsts. Tāpat Valsts kontrole savos ziņojumos ir uzsvērusi, ka valsts kapitālsabiedrībām nevajadzētu piešķirt ziedošanas atļaujas".

BNS/Foto: Edijs Pālens/LETA