Palameika šķēpmešanai pievērsās deviņu gadu vecumā
SIA „Latvijas Mobilais telefons” pirms Londonas vasaras olimpiskajām spēlēm sācis akciju, kurā visu olimpiešu izvēlētiem ļaudīm tiks pasniegts pa simboliskai zelta medaļai kā pateicība par atlētu motivēšanu un virzību uz sportiskajām virsotnēm.
„Zelta medaļa simbolizē panākumus, kas parasti sasniegti ilgā un neatlaidīgā darbā. Apbalvojums tiek pasniegts īpašiem cilvēkiem, taču aiz katra medaļnieka parasti stāv komanda, kas motivējusi un virzījusi uz sasniegto. Esmu pārliecināts, ka zelta medaļas vērts ir ne tikai katrs mūsu olimpietis, kas ar savu darbu ir guvis iespēju pārstāvēt valsti olimpiādē, bet arī cilvēki, kuri parasti netiek uz pjedestāla – treneri, ģimene un tuvākie līdzgaitnieki,” pamatojumu zelta medaļu pasniegšanai olimpiešu izvēlētiem ļaudīm sniedz SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents Juris Binde.
Latvijas rekordiste šķēpmešanā Madara Palameika (25) LMT dāvāto zelta medaļu pasniedza tēvam un vienlaikus trenerim Gintam Palameikam.
„Tas taču ir „feini”, ka cilvēki, kuri ko devuši, lai sportists nokļūtu četrgades nozīmīgākajā sportistu forumā, saņem kādu atzinību. Un tas nav svarīgi, vai tas notiek pirms spēlēm vai notiktu pēc tām,” pēc medaļas saņemšanas atzina Gints Palameiks. Viņš teic, ka šogad šķēpmetējiem ir izdevies kas prātam īsti neaptverams, jo uz olimpiādi brauc pilna komanda, proti, seši šķēpmetēji – trīs vīri un trīs sievas. „Parādiet man kādu citu izlasi, kas var to izdarīt! Tādas nav. Un tas vien jau ir panākums mūsu valstij, ka mūsu šķēpraiži būs olimpiādē pārstāvēti tik kuplā pulkā,” atzīst Gints.
Plašāk stāstot par meitu Madaru un viņas nonākšanu līdz šķēpmešanai Gints teic, ka tas bijis pirms 16 gadiem, kad deviņgadīgā Madara kādās reģionālās sacensībās pamēģinājusi mest šķēpu, un tika ievērots, ka zināmas dotības Madarai ir. Arī pirms tam meita tika audzināta sportiskā garā. „Ar kaut ko jau bija jānodarbojas, lai laiku velti netērētu un neaizietu neceļos,” smej Gints. Kad pamanīts, ka šķēpmešana varētu būt īstais sporta veids Madarai, sākušies intensīvāki treniņi tieši šajā virzienā. „Protams, dotības ir viena lieta. Bet ar tām vien nepietiek. Nākamie gadi bija smaga darba pilni. Pa vidu vēl bija arī mūzikas skola, bet tomēr lielākais uzsvars tika likts uz sportu. Madara ir uzņēmīga, citādi pie tik labiem rezultātiem netikt,” atzīst sportistes tēvs un treneris. Viņš nenoliedz, ka trenēt sportisti, kas vienlaikus ir arī meita, nemaz tik vienkārši neesot. „Bet mums kaut kā ir izdevies ģimenes un sporta lietas tā sakārtot, lai neciestu ne viens, ne otrs. Ko tik varu pateikt, atlaides par to, ka viņa ir mana meita, Madara nesaņēma,” atklāts ir Gints Palameiks.
Stāstot par Madaru sadzīvē, Gints aizdomājas un saka: „Viņa, protams, ir sabiedriska, atklāta un prot komunicēt gan ar sportistiem, gan līdzgaitniekiem. Tādu īpašu aizraušanos bez sporta neesmu nemaz pamanījis. Jā, tagad viņai ir Jančuks – neliels sunītis, par kuru rūpēties. Ar Jančuku tad Madarai ir ko noņemties.”
Margarita Koržakova/Foto: AFP/LETA, Mārtiņš Ziders
