Daudzcīņniece Laura Ikauniece brauca cīnīties

Katram sportistam ir kāds tuvs cilvēks, kam pienākas īpaša pateicība, tāpēc SIA „Latvijas Mobilais telefons” rīko akciju, kuras laikā Latvijas olimpiešiem ir iespēja piešķirt zelta medaļu kādam sev nozīmīgam cilvēkam.

Jaunā un talantīgā sportiste Laura Ikauniece 30. jūnijā Latvijai izcīnīja bronzas medaļu septiņcīņā Eiropas vieglatlētikas čempionātā. Tagad jātur īkšķi par Lauru olimpiskajā startā, bet savu sirsnīgo zelta pateicību viņa vēlējās izteikt savam ilggadējam trenerim Andim Austrupam.

„Vai, esmu gan priecīgs! Liels pagodinājums!” saņēmis zelta medaļu un apsveikuma bučas no LMT meitenēm, smaida Andis Austrups. „Parasti jau trenerus neviens nezina, reti kad piemin, tāpēc prieks, ka atceras un „izvelk saulītē”. Un es jau nerunāju par sevi, bet priecājos par visiem kolēģiem. Domāju, tā ir laba tradīcija, ko var un vajag turpināt!”

Andis visus gadus, kopš Laura pievērsusies vieglatlētikai, bijis viņas vienīgais treneris. „Nu, vienīgi laikā, kad viņa pievērsās sporta dejām, — tad gan šajā jomā netrenēju!” viņš nosmej. Gribasspēks un darbaspējas — tie, pēc Anda domām, ir Lauras lielākie talanti. Savu lomu spēlē arī iedzimtība, jo Ikauniece nāk no slavenu sportistu ģimenes. „Viņai ir fantastisks augums un skrējiens, kas veidojas arvien labāks, lieliska koordinācija, apbrīnojamas darbaspējas. Turklāt Laura vienmēr ir emocionāli labvēlīga, smaidīga, atvērta labām idejām. Ja cilvēks ir ar tādu starojošu auru, panākumiem jābūt,” lēš treneris.

Septiņcīņa ir sporta disciplīna, kurā nepieciešama izcila koncentrēšanās — gan sportistam, gan trenerim. Andis atzīst, ka šajā ziņā nedaudz grēko, lai gan mēģinot laboties: „Zinu, ka esmu pārāk emocionāls. Tāds esmu no dabas, arī sacensībās brīžiem nevaru noturēties — emocijas plūst pāri malām. Tagad gan cenšos sevi pārveidot — ja sirds pilna, paskrienu kaut kur tālāk un vienatnē izsaku visu, kas uz sirds, lai atpakaļ uz stadionu varētu doties smaidīgs. Tad saku, ka viss bija labi.”

Šobrīd Laura Ikauniece pa sasniegumu kāpnēm devusies arvien uz augšu. Par medaļu olimpiādē, kā jau visi ar sportu saistītie ļaudis, Andis teic — kā būs lemts! Tomēr apņēmības abiem netrūkst: „Mēs noteikti nebraucam uz Londonu kā tūristi, mēs braucam cīnīties. Cita varianta nav — ja dodas uz olimpiskajām spēlēm, tad tikai cīnīties par uzvaru. Centīsimies nostartēt labi, sasniegt personīgo rekordu. Domāju, ka viss būs kārtībā — labiem cilvēkiem vienmēr ir arī labi panākumi!”