Puisis kā konfekte, bet – nejēdz dejot! Ko par sevi vēsta vīrietis, kurš to neprot?

„Ejam padejot!” – aicinājums, kurš daļai vīriešu skan kā šausmas. Sieviete stiepj pēc tevis roku, bet tev mūzikas pavadībā atliek vien neveikli paziņot: „Es nedejoju...” Izrādās, ka pēc šādas atbildes iepazīšanās pat var beigties ar fiasko, jo dāmām dejotprasme mēdz būt ļoti svarīga. „Manuprāt, vīrietim ir jāprot dejot. Es jau neprasu sacensties ar kaut kādiem pasaules klases meistariem, bet vismaz neatsaki un piekrīti mani viegli apskaut deju placī, kamēr mēs lēnām riņķojam – tā, lai ir mīļi,” ar viedokli dalās rīdziniece Marta (29). Viņa gan atklāj, ka stingrā nostāja ir tīri praktisku apsvērumu dēļ un pāragrus secinājumus par vīrieti viņa nesteidzas izdarīt: „Man vienkārši ļoti negribētos nonākt situācijā, kurā es, vēlēdamās padancot, aicinu savu čali, bet viņš tielējās un, kamēr visi pārējie metās deju placī, mēs neveikli sēžam pie galda un notiekošo vērojam no malas...” Vīrieši – nedejotāji tikmēr, šķiet, pieturas pie principa: „Nekad neesmu sapratis dejošanas jēgu. Man pret to ir „alerģija”, jo dejošana lielākoties atgādina par omju un tantu izdancināšanu bērnībā. Ja mani tas nesaista, kāpēc man gorīties visas dziesmas garumā un tēlot, ka notiekošo izbaudu? Manuprāt, ir nepamatoti prasīt, lai vīrietis obligāti prastu dejot. Ir daudz svarīgākas prasmes, ko vajadzētu izkopt,” apgalvo Gunārs (25).

Aijai dejošana nešķiet vīrišķīga

Sirdsmiers nedejotājiem, šķiet, tomēr ir iespējams. Kasjauns.lv izdevās sameklēt arī sievieti, kas dejojošu vīriešu virzienā neskatās un nejūsmo par aktīviem dancotājiem. Aija (30) stāsta, ka visi ar dejotprasmi saistītie aizspriedumi ir pilnīgas muļķības: „Pēc vīrieša prasmēm šajā jomā it kā varot noteikt, vai viņš ir līderis vai lupata? Šāda domāšana ir diezgan aplama. Par vīrieti daudz vairāk var uzzināt, ar viņu vienkārši runājot un vērtējot, kas ir džeka galvā. Vispār jau pati dejošana kā tāda man nešķiet vīrišķīga! Tās kustības... rociņa, kājiņa ritmā... vai tas maz ir vīrieša dabai raksturīgi? Vienīgais, ko varu saprast, ir lēnā deja tikai divvientulībā – tā tomēr ir intīma padarīšana.”

Meitenes bažas saprot arī deju skolotāja un TV šova „Dejo ar zvaigzni” žūrijas locekle Agita Mironova. Meistare pamāca, ka deja, pirmkārt, ir komunikācija starp vīrieti un sievieti: „Pasākumi, kuros cilvēkiem ir iespēja vienam otru uzaicināt dejot, ir lielisks veids, kā pārbaudīt saderību starp sevi un kādu, kuru esat noskatījis kā iespējamo partneri. Samelot ar ķermeni ir ļoti grūti, es pat teiktu – neiespējami”. Deju lietpratēja arī skaidro, ka šī nodarbe ir viena no retajām, kas spēj saglābt tradicionālās dzimumu lomas: „Deju vada vīrietis. Tā viņam ir iespēja iejusties līdera, stratēģa lomā un gādāt par to, lai sieviete ar viņu justos labi un droši. Sievietei dejas laikā savukārt ir iespēja izbaudīt savu lomu – sajusties sievišķīgai un iekārotai”.

Ko var spriest par kungu, kurš gan saviesīgā deju pasākumā, gan moderna kluba deju zālē ir vienlīdz nelietojams? Pieredzējušajai dejotājai par vīriešiem, kuri atsakās dejot, ir sava versija: „Es teiktu, ka vīrietis, kas nevēlas pat padomāt par dejas apgūšanu, ir stūrgalvīgs. Savā dzīvē esmu manījusi neskaitāmus pārus, kuros sieva velk vīru uz deju nodarbībām, bet tas spurojas. Lieki piebilst, ka beigu beigās abi ir bijuši tikai ieguvēji.” Interesanti, ka attiecībā uz sievietēm godalgotā dejotāja ir daudz pielaidīgāka.

Uz jautājumu, vai arī daiļajam dzimumam ir nepieciešams apgūt pamata dejošanas prasmes, Mironova atbild: „Katram jau savs. Ja sievietei interese ir, tad labi, ja nav, tad nav.”

Kā tad īsti ir? Vai vīrieti, kurš negrasās sevi pierādīt deju placī, tik tiešām gluži kā tādu pacientu jāved pie deju skolotāja? Psihoterapeite Dr. Rudīte Cedriņa sarunā ar Kasjauns.lv apliecina, ka deja var spēlēt būtisku lomu dzimumu attiecībās, bet tikai tad, ja pāris to pieļauj: „Tas, ko partneri viens pret otru jūt, var tikt nodots otram bez vārdiem, caur kustību. Vīrietis, kurš dejo, tiek uztverts kā vairāk spējīgs uz romantiskām un emocionālām attiecībām. Ņemot vērā, ka mūsu sabiedrībā sievietes pamazām pārņem vīrišķīgās kvalitātes, bet vīrieši tīri labi jūtas arī pakārtotā, pasīvā pozīcijā attiecībās ar sievietēm, tas varētu būt kā neapzināts mēģinājums atgriezties bioloģiski definētajās lomās. Tomēr, manuprāt, harmoniskās, emocionāli piesātinātās attiecībās, kur partneri saprot viens otru un spēj iejusties viens otra situācijā, deja var būt tikai kā bonuss. Un nekas vairāk! Psihoterapeite skaidro: ja cilvēks nav dejotājs un nejūtas komfortabli, pat domājot par to, nevajadzētu viņu uz to piespiest.