Kurš vēl atceras slaveno Repšes ādas uzvalku? Dizaineri atklāj, kā top tērpi Latvijas slavenībām. FOTO

“Kleita tapa pirms desmit gadiem kāzām, kurās Jana bija vedējmāte. Man tik ļoti iepatikās šis neparastais Armani audums, ka ierosināju šūt kleitu no tā. Biju ļoti priecīgs, ka Janai pietika dūšas ļauties tik trakulīgai idejai – garai, svinīgai vakarkleitai izraudzīties rūtainu audumu. Kur gan tas redzēts!

Viņa šo kleitu iemīļoja un vilka arī uz citiem pasākumiem. ­Man patīk Janas dullums, taču tajā pašā laikā viņa ir kārtīgs un punktuāls, un godīgs, un tiešs cilvēks. Šādas īpašības vērtēju augstu.”

KARALISKI SKAISTĀM KĀZĀM. DIZAINERS: DĀVIDS

 “Ance ir dīva, tāpēc likās absurdi, kad viņa teica, ka kāzu tērpu vēlas vienkāršu, no lina auduma. Viņa taču ir viena no Latvijā pazīstamākajām un mīlētākajām dziedātājām, turklāt meitiņas jau bija paaugušās un noteikti gaidīja vecāku kāzas, tāpēc, manuprāt, par vienkāršo nevarēja būt ne runas. Pierunāju šūt greznus tērpus. Kāzas ir svinīgs pasākums, un līgavas kleitā ir jābūt kādam spīdumam, kaut nelielam kriksītim, tāpēc kleitā iešuvu Versace mežģīnes ar spīdumu, kas saulē mirguļoja. Ancei šūt tērpus ir viegli – viņai ir ļoti labs augums. Grūtāk veicās ar līgavaiņa uzvalku, jo, kad to šuva, biju Ķīnā. Valdis pielaikoja žaketi, un es to vēroju caur Skype, norādot drēbniekam, kas jāiešuj un jāpāršuj. Lai līgavaiņa angļu stils būtu ieturēts līdz galam, no Anglijas pasūtīju cilindru, kaut arī tas nebija nekāds lētais prieks – maksāja ap 400 mārciņām. Taču bija to vērts, jo viss kopā izskatījās lieliski. Ance bija laimīga.”

Ance Krauze, dziedātāja: “Dzirdot Dāvida vīziju par to, kādai jābūt kleitai, mani māca bažas, jo biju iztēlojusies ko citu. Kad viņš parādīja spīdīgo mežģīņu audumu, no kura tiks šūta kleita, neticēju – tik spīdīgs? Man? Dāvids nomierināja un teica – tu nevari iedomāties, cik skaisti tas izskatīsies uz auguma! Viņš, kā vienmēr, mani patīkami pārsteidza, jo rezultāts bija fantastisks. Priecājos, ka Dāvids mūs atrunāja no vienkāršajiem lina tērpiem Viņš sacīja – jūs būsiet grezni, jūs būsiet karaliski skaisti, un mūsu apģērbs tik tiešām bija viens no skaistākajiem kāzu elementiem.”

“Strīpainais ādas uzvalks bija Einara pirmais pasūtījums. Viņš lūdza uzšūt uzvalku kā nevienam. Neticēju, ka tiešām atradīšu tumši zilu ādu ar strīpām, bet man paveicās. Ja var teikt – cilvēks no prieka lēkā, tad tas ir par Einaru brīdī, kad viņš uzvilka gatavu uzvalku. Viņš bija laimīgs un gandarīts, ka rezultāts ir tāds, kādu viņš vēlējās, un ka apģērbs viņam piestāv. Pirmo sadarbību ar Einaru atceros kā lielisku tusiņu. Toreiz viņš vēl bija ministrs un izrādījās arī jauks un atsaucīgs cilvēks, turklāt daudzās jomās ļoti zinošs. Mēs runājām par mākslu, kultūru, par visu. Biju sašutis, cik provinciāli sabiedrība reaģēja, komentējot viņa uzvalku, kaut arī tas bija pietuvināts dreskodam, un, ja cilvēks vēlas, normas drīkst nedaudz pārkāpt.”

Einars Repše, politiķis, bijušais finanšu ministrs: “Vairāk nekā 15 gadus ierados darbā vadmalas uzvalkos, un man tie bija apnikuši. Vērsos pie Aleksandra, jo vēlējos kaut ko interesantāku – stilīgu un atbilstošu līmenim, ne no parasta auduma, bet, piemēram, no ādas. Aleksandrs piedāvāja ļoti labu risinājumu. Zinu – tas bija drosmīgi, bet es vienmēr esmu rīkojies drosmīgi. Tikai tāpēc, ka cilvēkiem patīk tenkot, jo tie ar lielām grūtībām pieņem kaut ko jaunu un neierastu, nemetīšu laukā labu uzvalku. Starp citu, cilvēkiem, kas kaut ko vairāk saprot no modes un radošuma, šis uzvalks šķita interesants. Piemēram, Kristīne Lagarda, Francijas finanšu ministre, augstu novērtēja Aleksandra darbu un interesējās, kurš ir dizainers. Komplimentu izteica arī bijušais Zviedrijas finanšu ministrs Andress Borgs. Ādas uzvalkam neapšaubāmi ir savas priekšrocības – ja gadās aplieties ar kafiju, noslauki traipu ar mitru lupatiņu, un viss kārtībā. Arī putekļi neķeras klāt.”

TAUTISKAIS KĀZU TĒRPS. DIZAINERS: ALEKSANDRS PAVLOVS

“Žaneta un viņas vīrs ir manas ģimenes draugi. Uzticot man šūt savu kāzu tērpu, Žaneta teica, ka negrib klasisku kāzu kleitu, drīzāk kaut ko tautisku. Viņai piestāv

klasiska tautas tērpa forma, tāpēc kāzu tērps tapa ar kuplu svārku daļu. Detaļas – vesti un jostu izšuvu ar modernizētiem latvju rakstiem. Tērps izdevās tik grezns, ka Žaneta izskatījās kā lepna muižniece. Līgavaiņa tērpu pieskaņojām, vestē iešujot tādus pašus izšuvumus. Pildot ministres pienākumus, Žanetu bieži kritizēja par gaumi, bet es par to varētu pastrīdēties. Uzskatu, ka viņa prot ģērbties gaumīgi un mūsdienīgi, atbilstoši savai figūrai un vecumam.”

, uzņēmēja, politiķe, bijusī kultūras ministre: “Apģērbs ir ļoti smalka un intīma lieta, kas atspoguļo cilvēka identitāti. Tāpēc vēlējos tādu kāzu tērpu, kas atspoguļo manu būtību, manas saknes un vērtības. Tapa kleita ar tautiskiem elementiem. Ar Aleksandru atradām 1938. gadā izdotu grāmatu par tautas tērpiem, kurā bija norādīts – veidojoties ģimenei, tautas tērpos veidojās jauni raksti. Pateicoties šai informācijai, Aleksandram radās ideja radīt arī mūsu ģimenes rakstus, manā un vīra kāzu tērpā ievijot jaunus ornamentu savienojumus, kas, viņaprāt, varētu būt atbilstoši mūsu temperamentiem. Kāzu tērpa ansambļa kurpes, jostu un kleitu es bieži uzvelku, apmeklejot Operu, savukārt vīrs – žaketi un vesti. Tas ir apģērbs ar pievienoto vērtību.”

“Dita ļoti bieži valkā manus tērpus. Tik izskatīga, eleganta un par sevi pārliecināta sieviete piesaista uzmanību, tāpēc droši varu apgalvot – Dita ir labākā modele maniem tērpiem. Šo zilgani zaļo kleitu Dita iegādājās, tiklīdz bija ieraudzījusi manas jaunākās apģērbu kolekcijas paraugus, es tos nekur vēl nebiju rādījusi.

Viņa pielaikoja manas kolekcijas kleitas citu pēc citas – Ditai tās tik ļoti patika, ka viņa nespēja izvēlēties. Ieteicu šo, bet krāsu viņa izvēlējās pati, manā studijā nejauši ieraugot nupat atvesto auduma baķi. Manuprāt, šī krāsa viņai lieliski piestāv – izceļ acis un figūru.”

“Pirms diviem gadiem Latvijā norisinājās Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija, un Rēzijai vajadzēja pasniegt vienu no balvām. Viņa vēlējās tērpu, kas neaizēnotu balvas saņēmēju. Manuprāt, mums izdevās atrast kompromisu – palikt atmiņā, nepārkāpjot robežu. Rēzija ir viena no elegantākajām sievietēm, ko pazīstu. Stils nav apģērbs, bet stāja un iekšējais starojums, un Rēzija staro vienmēr. Man atliek tikai piemeklēt tērpu, kas šo starojumu paspilgtina. Viņa ir sieviete, kas iedvesmo un vairo sievišķību. Man ir sajūta, ka pazīstu Rēziju visu mūžu. Amoralle pirmsākumos Rēzija man drosmīgi uzticējās un ļāvās manām idejām. Par to viņai vienmēr būšu pateicīga.”

Rēzija Kalniņa, aktrise un režisore: “Kad uzzināju – man būs jāpasniedz Eiropas Kinoakadēmijas balva vienā no nominācijām, pirmā doma bija – noteikti došos pie Ineses. Esmu redzējusi, kādos tērpos viesi ierodas šādos pasākumos, tāpēc šķita, ka kleitai jābūt seksapīlai un pieguļošai. Ineses atturīgais un eleganti aristokrātiskā stila piedāvājums mani patīkami pārsteidza. Pilnībā paļāvos uz dizaineres unikālo gaumi, un viņa trāpīja desmitniekā. Tā kā ceremonijā pārstāvēju ne tikai sevi, bet arī Latviju, šāds stils bija piemērots, lai apliecinātu mūsu labo gaumi, turklāt tas krasi atšķīrās no pārējo sieviešu tērpiem tajā vakarā. Komplimenti par tērpu bira kā no pārpilnības raga – tik elegants, un nekā izaicinoša.”

ROTAĻĪGA APDRUKA. DIZAINERE: INESE OZOLA

“Iedrošināju Ilzi šai vasarai izvēlēties audumu ar rotaļīgu apdruku. Sākotnēji viņu tas mazliet mulsināja, bet, realizējot to sievišķīgas vasaras kleitas veidolā, iepatikās. Kleita, kas sākotnēji tika radīta Ilzei, pēc klientu lūguma nonāca ražošanā un kļuva par Amoralle šīs vasaras bestselleru. Mūs vieno patiesa draudzība, un tērpi ir kā jauks mūsu tikšanā reižu papildinājums. Vienmēr apbrīnoju, kā Ilze izskatās, tāpēc radīt viņai kādu īpašu tērpu ir ļoti iedvesmojoši.”

Ilze Freimane, uzņēmēja, Vīna studijas valdes priekšsēdētāja: “Sākumā šaubījos, vai man piestāvēs punktota auduma kleita, bet, uzvelkot tērpu, biju pateicīga, ka ļāvos Ineses ieteikumam. Vairākas 2015. gada vasaras skaistākās atmiņas man saistīsies tieši ar šo kleitu. Ineses tērpos man patīk izbaudīt savu sievišķību. Viņa ar savu piemēru iedrošināja mani valkāt garās kleitas un ļauties negaidītiem apģērbu salikumiem. Tagad kāda no garajām kleitām man vienmēr ir līdzi ceļojumos, jo tās ir ne tikai skaistas, bet arī ļoti ērtas un praktiskas. Ne reizi vien, esot kādā lidostā, sievietes man ir nākušas klāt un jautājušas kleitas dizainera vārdu.”

“Guna ir mana mūza, sieviete, kura iedvesmo. Viņai ir lieliska gaume un stila izjūta, un viņa vienmēr zina, ko vēlas. Sadarbojamies jau diezgan ilgi, tāpēc varu Gunai uzšūt tērpu bez laikošanas, jo skaidri zinu, kā tas izskatīsies uz viņas auguma. Mums ir līdzīga gaume, tāpēc labi viņu izjūtu un saprotu. Rozā mētelis ir roku darbs, bet tā īpašā odziņa, kas sajūsmināja Gunu, ir rozā tonī krāsotais kažokādas audums. Mētelis viņai ļoti labi izskatās, un viņa prot to pasniegt gan ar augstpapēžu apaviem, gan kedām. Guna apģērbā novērtē unikalitāti un izvēlas to, kas ir tikai dažos eksemplāros.”

, starptautisko attiecību speciāliste: “Šajā mētelī iemīlējos no pirmā acu skatiena, tas ir īsts meistardarbs – apdare un dizains ir tik augstas kvalitātes, ka mierīgi varētu konkurēt starptautiskā līmenī. Tāpēc, nepaspējusi aizvērt studijas durvis, iesaucos: “Ak Kungs! Kaut arī man šobrīd galīgi nevajag mēteli, man vajag šo mēteli!” Lieki piebilst, ka tas ir roku darbs, bez oderes, turklāt (un tas nav mazsvarīgi) tikai divos eksemplāros – viens manā garderobē, viens Jūlijas.”

.

“Ramona izvēlas minimālisma stilu, kam raksturīgas taisnas piegrieztnes un tīras krāsas. Melnā kleita ar iešuvēm apliecina viņas drosmīgo dabu – krūšu kabata, kas atgādina vīriešu žaketi, un josta kleitas aizmugurē atklāj, ka Ramonas sievišķīgais stils bieži vien tiek apvienots ar vīrišķīgām detaļām, taču volāni apakšdaļā piešķir tēlam izsmalcinātu eleganci. Ramona ir arī interesanta sarunas biedrene, sabiedriska un inteliģenta sieviete.”

, audumu veikala Bukle īpašniece: “Kleitai piemīt man tīkamās proporcijas un sievišķā daba, kas mijas ar vīrišķo, un – galvenais – tajā jūtos viegli un ērti. Pasūtīju šo kleitu ikdienai, taču tikpat labi to var vilkt arī uz kādu īpašu pasākumu. Man patīk, ja apģērbs ir universāls. Manuprāt, ir grūti saglabāt individualitāti un izdomāt ko tādu, kā vēl nav bijis. Taču Jūlija ar šiem diviem aspektiem tiek galā lieliski.”

“Gundega ir dizaineru sapņu klients – vienmēr prieks satikties un sadarboties, jo viņa ļauj māksliniekam izpausties. Viņa ir viena no mana zīmola I’M Your Shirt pirmajām klientēm – pasūtīja vīram Ziemassvētku dāvanu – vīriešu kreklu. Šovasar Gundegai bija īpašs lūgums. Viņa vēlējās kreklu ar krāsu šļakstiem. Ieraudzījusi I’M Your Shirt vasaras kolekciju – kreklus ar mākslinieces Zanes Veldres veidotu ilustrāciju, Gundega man piezvanīja, lai lūgtu ko līdzīgu arī sev, tikai zīmējumam jābūt apjomīgākam. Pasūtījumu viņai uz mājām piegādājām vēlu vakarā. Tā teikt – pēdējā brīdī, jo Gundega naktī lidoja uz Prāgu. Viņai bija svarīgi kreklu saņemt pirms došanās ceļā, jo plānoja to vilkt ceļojumā.”

, radošās apvienība Skudras metropole īpašniece:

“Jau sen savā garderobē gribēju kleitu vai blūzi, uz kuras būtu uztriepti krāsu šļaksti. Latvijas dizaineri ir ļoti atsaucīgi un labprāt ļaujas eksperimentiem, pat ja tas notiek pēdējā brīdī. Gribēju, lai krekls ir gatavs pirms došanās uz Prāgas biennāli, lai varu ar lepnumu izrādīt, cik forši dizaineri ir mums, Latvijā. Dodos ceļojumos vai komandējumos, piedomāju, lai apģērbs un aksesuāri ir latviešu dizaineru darināti, jo ārzemnieki tos pamana un nekautrējas vaicāt, kas ir autors.”

“Kleita tika radīta Aijas dziesmas "Kafijas krūze" video klipam. Klips bija paredzēts vienkāršs, tāpēc kleitai vajadzēja būt iespaidīgai. Kopīgā prāta vētrā izdomājām, ka kleita būs melna ar garu, garu asti. Ja pareizi atceros, video klipa režisors nebija īsti apmierināts ar gala rezultātu. Viņš sacīja, ka kleitu bija iedomājies citādu, taču Aijai tā patika, un arī video kadros tērps izskatījās labi. Par to pat rakstīja medijos, tātad mērķis tika sasniegts. Kleita transformējas vēl divos dažādos veidos – divmetrīgo tilla asti (tai tika izlietoti 60 metri auduma) var veikli nosiet, iegūstot garu vakarkleitu vai atsiet apakšdaļu un valkāt īsu.”

Aija Andrejeva, dziedātāja: “Dziesma “Kafijas krūze” ir par šķiršanos, tāpēc arī melna līgavas kleita. Beigās secināju, ka tā izdevās ne tikai iespaidīga, bet arī ar simbolisku nozīmi – garā aste, kuru var noņemt, simbolizē visu, ko cilvēks pēc šķiršanās vēlas aizmirst un atstāt pagātnē. Pēdējās video klipa ainas filmējām purvā, ārā bija mīnus viens grāds, un kleitā ar atkailinātu plecu daļu bija auksti. Par laimi, filmēšanas komanda bija profesionāla un nelika man ilgi salt, taču, ejot pa purvu, tilla audumā bija saķērušās sūnas, čiekuri un zari, ko pēc tam vajadzēja iztīrīt. Esmu šo kleitu vilkusi pāris reižu arī uz skatuves gan ar visu asti, gan bez tās.”

PIŅĶERĪGS DARBS. DIZAINERE: INDRA SALCĒVIČA

“Robija Viljamsa kostīms bija lielākais piedzīvojums no visiem televīzijas šova Izklausies redzēts pirmās sezonas tērpiem, kas tapa pēdējā brīdī. Tā kā tas bija paredzēts vienai uzstāšanās reizei, par ilgkalpošanas funkciju domāt nevajadzēja, tomēr par komfortu gan. Lai Roberto būtu ērti kustēties un apģērbs neizirtu pa vīlēm, izmantoju dejotājiem paredzētu triko. Savukārt mazie spīgulīši, kas televīzijas kamerā izskatās pēc kniedēm, patiesībā gatavoti no ploterplēves. Tos sagriezt un piestiprināt bija vispiņķerīgāk. Lai ploterplēve turētos pie auduma, to nepieciešams apstrādāt ļoti augstā temperatūrā. Šajā gadījumā to darīt nevarēju, jo triko ir no sintētikas un lielā karstumā sadegtu. Līdz ar to katru knipucīti pielīmējām ar parastu gludekli. Cits pielipa, cits ne, šo to nācās līmēt atkārtoti, līdz pirksti bija jēli. Lai kā mums gāja, prieks, ka Roberto viss patika. Viņš ir ideāls klients – ko dosi, to vilksi. Ne par ko necēla pretenzijas, gluži otrādi – bija sajūsmā par visu.”

Roberto Meloni, mūziķis: “Indra savos darbos ieliek dvēseli. Tērpi, ko viņa paspēja radīt šova Izklausies redzēts dalībniekiem, bija fantastiski. Kā viņai tik īsā laikā izdevās radīt Robija Viljamsa tērpu, nezinu. Tas man bija liels pārsteigums. Tolaik biju mazliet apaļīgāks, tāpēc uzšūt man triko noteikti nebija viegli. Un tos spīguļus pie kostīma viņa šuva pat naktīs! Redzot, kāds darbs bija ieguldīts tērpa darināšanā, uz skatuves atdevu visu savu enerģiju. Robija Viljamsa aura bija ienākusi manī, jutos kā zvaigzne. Un tas – pateicoties Indras tērpam.”

“Ar Evitu iepazinos pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Operā šuvu tērpus operetes izrādei Sikspārnis. Mēs sadraudzējāmies, un pa šo laiku esmu viņai šuvusi vairākas kleitas. Visas gandrīz pēc viena fasona, atšķiras tikai audums un krāsa. Uzskatu, ka brīdis, kad mākslinieks ir uz skatuves un dzied, ir svētki – gan klausītājam, gan izpildītājam, tāpēc Evitas kleitas vienmēr ir svinīgas. Šī – zilā – radīta Ziemassvētku koncertam. Tā ir no tafta auduma ar tilla apakšsvārkiem, turklāt to var vilkt kā garo kleitu un var arī sasiet kā pusgaro. Šā fasona kleitas Evitai piestāv un atspoguļo viņas mīļumu un sirsnību, un vienlaiku izceļ arī spēku. Viņa ir sieviete ar krampi. Kā Evita savieno skatuves dzīvi ar bērnu audzināšanu, varu tikai apbrīnot.”

Evita Zālīte, operdziedātāja: “Elitas šūtās kleitas velku, dziedot uz Operas vai citas lielās skatuves. Tad ir sajūta, ka daļa Elitas īpašību – viņas azarts, dzīvesprieks, vitalitāte un drosme nebaidīties būt tādam, kāds esi – pielīp arī man. Man nav tik lielas pārliecības par sevi, bet uzvelku viņas radīto kleitu un jūtu – yes! Elitas tērpi nav lakoniski un vēsi, tie ir svinīgi un krāšņi un atspoguļo viņas izcilo humora izjūtu. Tos uzvelkot. šķiet, ka esmu uzvilkusi prieka mēteli.”

Iegādājos skaistu, pelēka tilla audumu, nezinādama, ko no tā varētu pašūt, taču tas, ka tā būs dīvas cienīga kleita, bija skaidrs. Kad Aija palūdza, uzšūt ko īpašu viņas jaunajai koncertprogrammai, ilgi nedomājot, piedāvāju pelēko tillu, un kleita izdevās lieliska. Kad reiz palūdzu viņai aizdot man šo kleitu uz fotosesiju, Aija neatbildēja uz maniem zvaniem un pat izvairījās satikties. Nesapratu, kāpēc. Vēlāk viņa kautrīgi atzinās, ka kleitu nedaudz pārveidojusi – pāršuvusi īsāku, bet to var saprast. Uz skatuves reizēm jākāpj pilnīgā tumsā, un to darīt ar tik garu kleitu un augstpapēžu kurpēs var būt bīstami. Aija ir ļoti vienkāršs cilvēks. Reizēm viņas pozitīvā vienkāršība un pat nedaudz puiciskā uzvedība parādās arī uz skatuves. Ik pa laikam viņai atgādinu – Aija, tu taču esi dīva, stāvi augstāk par visiem. Skatuves tērpi ir viens no ieročiem, ar ko mudinu viņu saglābāt dīvas imidžu.

Aija Vītoliņa, dziedātāja: “Kleita tapa 2010. gadā, gatavojoties koncertprogrammai Atgriezties dienvidos, kurā uzstājos kopā ar grupu Tango sin quinto. Nolēmu, ka nepieciešams jauns skatuves tērps, un pirmais, ko abas ar Līgu Bangu izlēmām, – negribam neko klišejisku. Tas, ka izpildīšu tango mūziku, nenozīmē, ka mugurā jāvelk melna kleita ar sarkanu rozi vai sarkana spāņu stila kleita ar volāniem. Pelēkā kleita kļuva par vienu no maniem mīļākajiem koncerttērpiem, lai arī visas Līgas darinātās kleitas ir fantastiskas. Tās uzvelkot, jūtos skaista, laimīga, par sevi pārliecināta sieviete. Priecājos, ka profesija ļauj vilkt tik skaistus apģērbus, jo mans ikdienas stils ir krasi atšķirīgs.”

KRĀŠŅUMS EIROVĪZIJAI. DIZAINERE: LĪGA BANGA

“Piedāvājums radīt Aminatai kleitu Eirovīzijas konkursam nāca no Latvijas Televīzijas. Man patika Aminatas dziesma, un arī viņa pati šķita forša, pretējā gadījumā es diez vai piekristu, zinot, ar kādu attieksmi tiek spriedelēts par Latvijas priekšnesumiem Eirovīzijā. Vienīgais Latvijas Televīzijas nosacījums – kleitai jābūt sarkanai, pārējais – mana izvēle. Šuvu košu un apjomīgu kleitu. Tā bija tik milzīga, ka laikošanai vajadzēja pat meklēt citas telpas, kur kleitu izklāt, jo šuvējas darba telpa bija par mazu. Atceros, kā laikošanas reizēs Aminata klusi stāvēja, raudzījās spogulī un neteica ne vārda. Kāds dizaineris ar vājākiem nerviem varbūt nodomātu, ka viņai kaut kas nepatīk, taču mani tas netraucēja. Pieļāvu, ka Aminata ir satraukusies par gaidāmo konkursu un taupa spēku un enerģiju šim notikumam.”

Aminata Savadogo, dziedātāja: “Kad satikos ar Līgu, viņai jau bija sagatavotas vairākas skices, kāda varētu izskatīties kleita. Mūsu gaumes, kurš variants ir vislabākais, sakrita. Mazliet baidījos, vai kleita nemainīs priekšnesuma ideju, taču, kad to ieraudzīju gatavu, uzreiz iemīlējos. Uzvilku, un jutos labi. Vēlējos sievišķīgu un noslēpumainu tērpu, un Līgai bija izdevies tādu radīt. Vienīgais trūkums – nevarēju brīvi kustēties. Vienmēr kādu vajadzēja blakus, kas nestu kleitu. Bija arī jāizdomā tehnika, kā to ātri sasiet un atsiet, lai tik ļoti nevilktos pa zemi. Uz skatuves kāpu ar veselu brigādi, kas palīdzēja izkārtot kleitas garo asti. Tā ir tik apjomīga, ka manā skapī tai diemžēl nav vietas. Tagad kleita kā relikvija glabājas Latvijas Televīzijā.”

Guna Puisāne, žurnāls “OK” / Foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva, personīgajiem arhīviem un publicitātes foto, no Baltijas Modes federācijas arhīva