Modes tīrradne Tilda Svintone: "Cilvēki vienkārši netic, ka sieviete var izskatīties šādi"

Hameleona anatomija

Viņa ģērbjas eksotiskos Haider Ackermann zīda tērpos, fantastiskās Lanvin vakarkleitās, raupjos skotu svārkos un masīvos Pringle of Scotland džemperos. Kinorežisori Tildai piešķir sarežģītas un estētiski valdzinošas lomas, modes zīmoli lūdz aktrisi piedalīties reklāmas kampaņās, bet viņa pati reiz izvēlējusies būt mākslas darbs un nekustīgi pavadīt veselu nedēļu mākslas galerijā uzstādītā stikla kastē.

Sarkanais paklājs

“Kas vienam cilvēkam ir risks, otram – komforta zona. Neesmu viegli nobiedējama, manuprāt, esmu par slinku, lai baidītos,” kamēr citi dēvē aktrises apģērba izvēli par pārsteidzošu, viņa šo vērtējumu uzskata par subjektīvu. “Pārsteidzošais” ir sinonīms stingrām, arhitektoniskām avangarda formām, izteiksmīgām tekstūrām, drosmīgam minimālismam un bezbailīgi košām krāsām.

Favorīts

Par unikālo, ultramoderno garderobi aktrise var pateikties draugam, kolumbiešu izcelsmes dizaineram Haideram Akermanam, kurš ir Tildas iecienītākais tērpu autors, kamēr viņa pati – dizainera mūza.

“Ir ļoti maz drēbju, kas ir piemērotas kustībām un ķermenim, taču Haidera apģērbs tāds ir. Varētu domāt, ka modes funkcionalitāte nav augsta prasība, diemžēl dizaineri ir sākuši darināt tērpus nekustīgai pozai, vienai fotogrāfijai,” tik stingri ir aktrises argumenti.

Tilda un mode

“Godīgi sakot, neesmu pārliecināta, ka mīlu modi. Manas attiecības ar modi balstās uz sakariem ar atsevišķiem cilvēkiem, to skaitā tuviem draugiem, kuri, tā nu ir sagadījies, strādā modes industrijā. Ja šādas draudzības nebūtu, mani neaicinātu uz viņu skatēm un nepiedāvātu valkāt viņu drēbes. Pati modei nesekoju,” par savu garderobi aktrise pateicas Haideram Akermanam, nelaiķim Karlam Lāgerfeldam un Marko Dzanīni no zīmola Schiaparelli – jeb pieticīgi atsakās būt par to atbildīga pati.

Androgīnā komforta karaliene

“Mani neinteresē mode, mani interesē stils. Lietas, kuras man patīk, kad valkāju tās pati vai to dara citi, ir lietas, kuras vairs nav pārdošanā un neatbilst sezonas aktuālajām modes tendencēm. Izvēlos nevis moderno, bet funkcionālo – pat valkājot draugu radītās drēbes, pirmkārt man svarīgs ērtums,” Tildas interpretācijā šī vērtība pārtop vīrišķības/sievišķības stereotipu kokteilī, radot izteikti androgīnu tēlu.

“Reiz lidostas drošības pārbaudē mani pārmeklēja apsargs vīrietis. Arī liftos un citviet mani bieži uzrunā kā vīrieti. Manuprāt, iemesls ir mans garais augums un tas, ka nekrāsoju lūpas… Cilvēki vienkārši nespēj iztēloties, ka sieviete var izskatīties šādi.”

Meikaps

Skotijas skaistule, kura apgalvo, ka “meikapā ar maziem solīšiem var tikt gana tālu” un ne reizi vien ieradusies uz Oskara balvas pasniegšanas ceremoniju bez dekoratīvās kosmētikas kārtas (pat bez tonālā krēma!), daudzus pārsteidza, 2015. gadā piedaloties dekoratīvās kosmētikas zīmola NARS reklāmas kampaņā. “Manā darbā ir ļoti svarīgi spēt radīt jaunas sejas,” aktrise un modele nenoliedz meikapa spēku.

Ikdienas garderobe

Aktrises garderobe neesot necik liela: vīriešu krekli, trīs skotu svārki, džersija džemperi (daži kopš skolas laikiem), šalles, naktskrekli, vasaras kleitas un… Libānas vīriešu drēbes. Plus “seši gumijnieku pāri, antīkas mokasīnkurpes, samta iešļūcenes, trīs pončo no Meksikas, četras pūkainas jakas un divas skolas somas”. Gluži tāpat kā ar meikapu – maziem soļiem var tālu tikt.

Bērnības atmiņas

“Mācījos skolā, kur bija spēkā formastērpa noteikumi. Man nepatīk uniformas, taču aizraujoši bija tas, ka ikviens, kam ir jel mazākā gaumes izjūta, šo tērpu spēja valkāt atšķirīgi. Tev var likt uzvilkt tumši zilus svārkus, baltu blūzi un kaklasaiti – bet ir 15 000 veidu, kā tos valkāt,” jau mazotnē Tildai bija skaidrs, cik svarīgs ir stailings.

Mūza

Tilda Svintone ir dueta Viktor & Rolf, bijušā Lanvin radošā direktora Albēra Elbaza, Haidera Akermana, Stefano Pilati (Saint Lauren), Fēbes Filo (Celine) un Rafa Simonsa mūza (pēdējais veidoja Tildas satriecošo garderobi filmām Es esmu mīlestība un Saules apžilbinātie). Viņa ir bijusi Chanel 2013. gada rudens/ziemas priekškolekcijas, Pringle of Scotland 2010. gada pavasara/vasaras, 2017. gada Gentle Monster reklāmas kampaņu zvaigzne.

“Sadarboties ar Tildu Svintoni ir vienkārši lieliski. Viņa visam piešķir stilu un enerģiju, viņas aksesuārs ir prāts,” tā aktrises mūzas statusu savulaik pamatoja Pringle of Scotland radošā direktore Klēra Vaita-Kellere (šobrīd Givenchy radošā direktore).

Sieviete = mākslas darbs

2012. gadā Parīzes Palais de Tokyo trīs dienu garumā norisinājās vēsturnieka Olivjē Sajāra inscenētā 40 minūšu performance Neiespējamā garderobe par modi, vēsturi un personiskajām atmiņām. Performances galvenā un vienīgā loma tika piešķirta Tildai Svintonei, kura, tērpusies muslīna halātā un muzeja cimdiem rokās, defilēja ar 18. un 19. gadsimta apģērbiem un aksesuāriem.

Viņa iedvesa jaunu elpu izstrādājumiem, kuru vieta ir arhīvu atvilktnēs, un centās sajust pagātnes klātbūtni, burtiski ievelkot nāsīs Napoleona Bonaparta 200 gadus vecās militārās jakas apkaklītes smaržu. “Interesantākā drēbju īpašība ir tā, ka cilvēki tajās patiešām dzīvo,” rezumēja aktrise.

Citu modes un mākslas aspektu viņa apspēlēja pirms ceturtdaļgadsimta, 1995. gada performancē Varbūt (The Maybe) Londonas Serpentīna galerijā, kur pati kā mākslas darbs septiņas dienas pa astoņām stundām nekustīgi pavadīja stikla kastē. Tā bija viņas ziedošanās mākslai (un 22 000 galerijas apmeklētājiem), viņas “modes šovs bez robežām”, jo: “Modes dizaineriem skate, jaunas kolekcijas prezentācija ir kā lēciens no klints septiņas minūtes ilgā brīvajā lidojumā.” Lēciens, kura piezemēšanās ir neprognozējama, tāpat kā performances un modes skates iznākums.

Tildas daudzās sejas

“Kostīmi ir sabiedrotais, kas palīdz iemiesoties nepieciešamajā tēlā un ātri pauž nepieciešamo informāciju par personu,” pamatoti spriež aktrise, kura savu karjeru sāka ar Dereka Džārmena kostīmfilmu Karavadžo (1986) un Eiropas slavu iemantoja, filmējoties Sallijas Poteres krāšņajā drāmā Orlando (1992).

Šajā gadsimtā Tildas Svintones pārvērtības turpinās uz daudz lielākiem ekrāniem: filmā Kontroles robežas (2009) viņa ir kļuvusi par futūristisku kovboju, drāmā Džūlija (2008) – par ekscentrisku ballētāju alkoholiķi, bet romantiskajā komēdijā Teknolust (2002) – par zinātnieci Joši Jamamoto kostīmos.

Džima Džārmuša lentē Izdzīvo tikai mīlētāji (2013) Tilda ceļojusi cauri dažādiem gadsimtiem kā vampīrsieviete, Vesa Andersona filmā Viesnīca Diženā Budapešta (2014) bijusi astoņdesmitgadīga buržuāzijas dāma, savukārt Lukas Gvadanjīno melodrāmā Es esmu mīlestība (2009) – dizainera Rafa Simonsa radītajos Jil Sander kostīmos tērpta, eleganta krieviete Itālijā.

Filmā Draiskule (2015) pārtapusi par aprobežotu un pašai neraksturīgi klasisku modes redaktori, Mēness lēkta karaļvalstī (2012) – par skarbu sociālo darbinieci, Marvel komiksu iedvesmotajā Doktorā Strendžā (2016) – par supervaroni, bet pasakā Nārnijas hronika: Lauva, Ragana un drēbju skapis (2005) – par balto raganu…

Un nupat, 2018. gadā, sava ilggadējā sadarbības partnera Gvadanjīno režisētajā naturālistiskajā šausmu filmā Suspiria Tilda Svintone nospēlēja pat trīs varoņus uzreiz: divas sievietes – Madame Blanc un Elenu Markosu – un vīrieti doktoru Džozefu Klempereru.