Linda Tellgrena - no diplomātes par ēdienu blogeri. Receptes no Lindas virtuves

Mīlestība uz ēdienu sākās bērnībā, kad vasaras tika pavadītas pie vecvecākiem Latgalē, baudot visus lauku dzīves labumus, tostarp ēdienu. “Redzēju, kā aug dārzeņi, augļi un ogas. Atceros, kā ar glāzi rokās abi ar brāli stāvējām blakus gotiņai, kad to slauca. Mēs pastiepām glāzi, un tajā tika ieslaukts silts piens,” bērnības atmiņās dalās Linda. Ogas tika ēstas turpat no krūma, un brokastu omlete gatavota no tikko dētām vistu olām, ko pirms tam abi ar brāli bijām atnesuši no kūts.

Sākot patstāvīgu dzīvi, kulinārija nebija Lindas prioritāte, lai gan priekšroka vienmēr tika dota veselīgam ēdienam. Lūzuma punkts bija pārcelšanās uz Briseli: “Tieši Beļģijā ir vislielākais skaits Michelin zvaigžņu restorānu uz vienu iedzīvotāju, un tieši ar ēdiena baudīšanu ārpus mājas sākās mana padziļinātā interese par kulināriju. Nonācu pilnīgi citā gastronomiskā vidē.”

Briselē Linda nogaršoja daudz ko neparastu un mēģināja ēdienus atdarināt savā virtuvē. Vēlmi gatavot veicināja arī fakts, ka pavisam netālu no mājām trīs reizes nedēļā norisinājās zemnieku tirgus. “Tā man bija paradīze – svaigi zaļumi, svaigi cepta maize, Ziemeļjūras zivis un jūras veltes, vairākus gadus nogatavināts siers un Francijas piena produkti! Vienā brīdī sapratu, ka man arvien vairāk patīk pavadīt laiku virtuvē,” savu kulināro gaitu pirmsākumus atminas Lindas.

Profesionālā dzīve ārpus mājas tagadējai ēdienu blogerei bija ļoti intensīva, jo Linda veica Latvijas diplomātes pienākumus un uzreiz pēc mūsu valsts iestāšanās Eiropas Savienībā darba bijis pilnas rokas. Sākumā gatavošana ļāva atslēgties no darba, bet drīz vien rosīšanās virtuvē pārauga nopietnā hobijā. Tolaik rakstīt blogu nebija ierasti, bet, tā kā Linda devās dekrēta atvaļinājumā, parādījās brīvais laiks, un viņa to pavadīja radoši – fotografēja un pierakstīja ēdienu receptes, kas tapa viņas virtuvē. Tolaik viņa vēl neapzinājās, ka atver jaunu nodaļu savā dzīvē.

Linda atgriezās Latvijā gandrīz pēc desmit Briselē pavadītiem gadiem, gaidot savu otro dēlu. Viņa intuitīvi nojauta, ka pēc dekrēta savā darbavietā, kas nu jau būtu Latvijā, neatgriezīsies. “Blogs lēnām kļuva par manu profesionālās dzīves centru. Pēc nepilniem deviņiem šajā platformā pavadītiem gadiem nevienu brīdi neesmu nožēlojusi, ka pieņēmu lēmumu saistīt dzīvi ar kulināriju,” viņa neslēpj gandarījumu par drosmīgo soli.

Sākotnēji, veidojot blogu, Lindai nebija vēlmes ar to pelnīt, tomēr tagad viņa to veiksmīgi dara – sadarbojas ar lielākajiem Latvijas uzņēmumiem un medijiem, veido receptes un sociālo tīklu saturu, kā arī strādā par žurnālisti. Šāds darba ritms dod iespēju būt elastīgai, un to ļoti novērtē viņas vīrs un abi dēli – deviņgadīgais Gustavs un sešgadīgais Mārtiņš.

Maltītes ģimenei tiek plānotas nedēļu uz priekšu, un jau vairāk nekā desmit gadus iepirkšanās notiek ar sarakstu. Briselē Linda strādāja ar bioloģiskās lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumiem, nostiprinot pārliecību par zemnieku lomu harmoniskas apkārtējās vides veidošanā, tāpēc blogere iepērkas Rīgas Centrāltirgū, bet labprātāk iegādājas produktus tieši no zemniekiem. “Latvijā pārtikas produktu ražotāji atrodas telefona zvana attālumā un labprāt piegādā savus ražojumus līdz klienta namdurvīm. Tā ir milzīga priekšrocība, un es to regulāri izmantoju. Piemēram, gaļu un olas pērku tikai ilgtspējīgi audzētas, parasti arī bioloģiski sertificētas. Man patīk apzināties, ka atbalstu vietējos ražotājus.”

Tellgrenu mājas virtuvē valda ēdienu daudzveidība. Palaikam tiek gatavoti arī skandināvu gardumi, īpaši smalkmaizītes vai jūras veltes, jo Lindas vīrs ir zviedrs. Ģimenes ēdienkarte ir izteikti sezonāla – gada siltajos mēnešos vairāk tiek gatavoti Vidusjūras virtuves ēdieni, aukstajā sezonā – Āzijas stila ēdieni, bet brīvdienās neatkarīgi no sezonas tiek cepta maize un kūkas.

“Vasarā ēdienu daudz gatavojam uz grila. Šādi pagatavotu ēdienu ir iecienījis gan mans dzīvesbiedrs, gan abi dēli. Ik pa laikam palutinām sevi ar sulīgu steiku ķiploku sviestā, cepam uz grila veselu, garšaugos marinētu vistu vai klasisko cūkgaļas šašliku,” vasaras ēdienkartē dalās Linda. Gaļu grilēšanai Linda parasti iemarinē iepriekšējā dienā, bet zivis, ko pērk no vietējā zvejnieka, cep uzreiz svaigas. Dzīvojot Rīgas nomalē, Lindas ģimene izmanto iespēju piemājas dārzā izaudzēt salātus un dažādus zaļumus.

Lindai piemīt vēlme meklē arvien jaunu ēdienu receptes – tās tiek meklētas pavārgrāmatās vai radītas, iedvesmojoties no restorānos baudītā vai vienkārši ļaujoties kulinārajai intuīcijai un izmantojot tos produktus, kas konkrētajā brīdī ir pieejami. Virtuālajā vidē Linda seko savas jomas profesionāļiem un, ja nepieciešams, nekautrējas jautāt padomu. Arī Lindas Instagram kontam @lindasvirtuve ir gandrīz trīspadsmit tūkstoši sekotāju.

“Ļoti izbaudu maltītes ārpus mājas, un, kopš veidoju restorānu un kafejnīcu apskatus drukātajai presei, šī interese ir vēl lielāka. Arī ceļojuma galamērķus pēdējos gados izvēlos, balstoties uz kulināro piedāvājumu konkrētajā reģionā vai pat vienu konkrētu restorānu, kuru vēlos apmeklēt.

Mani nebaida baltie galdauti un četras dakšiņas pie šķīvja – zinu, cik daudz darba jāiegulda katra ēdiena elementu tapšanā. Ar ēdienu man noteikti saistās kaut kas vairāk par to, kas atrodas uz šķīvja, man ēdiens ir mīlestība, enerģija, radošums un arī māksla. Māksla dzīvot skaisti! Labu maltīti, tās garšas un vizuālo noformējumu es atceros gadiem ilgi,” noslēgumā piebilst Linda.

Miso glazēti baklažāni

Augusts un septembris ir vietējo dārzeņu uzvaras gājiena mēneši! Daudzus eksotiskos dārzeņus veiksmīgi audzē arī Latvijā, tostarp neparastos japāņu baklažānus. Tos var atpazīt pēc īpašās, garenās formas un spilgti violetās krāsas. Šis ir Āzijas noskaņu ēdiens. Miso glazētie baklažāni lieliski derēs kopā ar gaļas ēdieniem vai olu nūdelēm.

VAJADZĪGS:
4 japāņu baklažāni
1 ēdamkarote neitrālas garšas eļļas
1 ēdamkarote sezama sēkliņu
Daži sīpolloki, sagriezti gabaliņos
6 koka irbulīši, izmērcēti ūdenī (15 minūtes)
Folija pārklāšanai

GLAZŪRAI:
3 ēdamkarotes baltās/gaišās miso pastas
1,5 ēdamkarotes rīsu etiķa
1,5 tējkarotes sezama sēklu eļļas
1,5 ēdamkarotes sojas mērces
1 ēdamkarote agaves sīrupa (vai cita, kam ir neitrāla garša) vai šķidra medus
1 tējkarote rīvēta ingvera saknes
1 ēdamkarote mirina (pēc izvēles)

PAGATAVOŠANA
1. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 200 grādiem. Baklažānus nomazgā, nogriež galus un sagriež 3 cm biezās ripiņās. Ripiņas liek bļodā, pārslaka ar eļļu un visu samaisa.
2. Sagrieztos baklažānus uzdur uz irbulīšiem, atstājot nelielas atstarpes. Liek uz cepamās pannas vai cepamtraukā un cep 30–40 minūtes, līdz baklažāni ir mīksti.
3. Visas glazūras sastāvdaļas liek bļodā un samaisa viendabīgas konsistences mērcē. 4. Gatavus baklažānus izņem no krāsns un uzreiz pārlej ar mērci, pagroza irbulīšus, lai baklažāni pēc iespējas vienmērīgāk būtu noklāti ar mērci (var ņemt talkā otiņu).
5. Cepamo pannu vai trauku pārklāj ar foliju tā, lai tā būtu pilnībā noslēgta. Atstāj uz 10 minūtēm.
6. Noņem foliju, pārkaisa ar sezama sēkliņām un sīpollokiem. Pasniedz.

Kazas siera panna cotta

Panna cotta ir klasisks itāļu deserts, piemērots pasniegšanai, ja jāuzņem lielāks skaits viesu. To var pagatavot iepriekš, pildīt dažādos trauciņos, arī glāzēs, un pasniegt skaisti dekorētus. Klasiskās versijas vietā izvēlējos pagatavot kazas siera desertu, kas lieliski sader ar vīģēm; tās ir ne tikai ļoti dekoratīvas, bet arī gardas. Recepte astoņām porcijām.

VAJADZĪGS:
480 ml saldā krējuma
50 g cukura
Šķipsniņa sāls
240 g kefīra
3 tējkarotes beramā želatīna
Puse no viena apelsīna mizas, smalki rīvēta
150 g svaigā kazas siera
Dekorēšanai – svaigas vīģes, sagrieztas šķēlītēs, un sakapātas zaļās pistācijas

PAGATAVOŠANA:
1. Kefīrā iemaisa želatīnu un noliek malā uz 10 minūtēm.
2. Mazā katliņā uzkarsē (bet nevāra!) saldo krējumu kopā ar cukuru un sāli.
3. Nogriež uguni un pievieno kefīru ar želatīnu un apelsīna miziņu. Kārtīgi samaisa, līdz želatīns izkusis.
4. Ar mikseri saputo kazas sieru. Turpinot maisīt, pakāpeniski pievieno karsto krējuma masu. Noliek malā uz 10 minūtēm.
5. Atkal visu uzmanīgi samaisa un lej deserta trauciņos. Masu atdzesē līdz istabas temperatūrai un liek ledusskapī sastingt. Pasniedz, dekorētu ar vīģu šķēlītēm un pistācijām.

Mango saldējuma kūka       

Ja vēlies pārsteigt savus viesus, var viņiem pasniegt saldējuma kūku. Priekšrocība – to var sagatavot vairākas dienas iepriekš un dekorēt pēc sirds patikas. Šīs kūkas pamatā ir itāļu semifreddo deserts – mango biezenis ar putukrējumu. Tā bez saldējuma mašīnas var iegūt ļoti krēmīgu un vienkārši pagatavojamu saldējumu.

VAJADZĪGS:
600 ml saldā krējuma
150 g cukura
4 ēdamkarotes skābas sulas (es izmantoju pasifloras biezeni, bet derēs arī laims vai kāds cits skābāks auglis)
250 g mango biezeņa
Dekorēšanai – svaiga mango gabaliņi, kokosrieksta šķēlītes, pasifloras pusītes, ēdami ziediņi

PAGATAVOŠANA:
1. Garenisko 900 ml ietilpības kēksa formu izklāj ar pārtikas plēvi.
2. Saldo krējumu saputo ar cukuru. Pievieno sulu un mango biezeni, samaisa.
3. Lej sagatavotajā formā un liek uz nakti saldētavā.
4. Pirms pasniegšanas izņem no formas un apvērš uz otru pusi. Dekorē un pirms pasniegšanas griež šķēlēs.

Tomātu un lēcu zupa

Vasaras beigas ir tomātu ražas laiks. Nu jau pāris gadus man ir siltumnīca, kurā audzēju visdažādāko šķirņu tomātus. Vislabāk tie garšo svaigi, bet dažādībai gatavoju arī siltos ēdienus. Šī lēcu zupa ir ļoti sātīga un vienkārši pagatavojama. Recepte sešām porcijām.

VAJADZĪGS:
2 kg svaigu, blanšētu, nomizotu un sablendētu tomātu bez kātiņiem
1 liels sīpols, nomizots un sagriezts gabaliņos
3 ķiploka daiviņas, nomizotas un sagrieztas plānās šķēlītēs
300–500 ml dārzeņu buljona vai ūdens (šķidruma daudzums atkarīgs no tomātu konsistences)
400 g sarkano lēcu, noskalotu zem tekoša ūdens
Zaļumu saišķītis (ar aukliņu sasien dažādus garšaugus – es izmantoju timiānu un citrontimiānu, rozmarīnu, salviju, raudeni un pētersīļus)
1–2 ēdamkarotes cukura
1 ēdamkarote baltvīna vai cita gaišā etiķa
1 ēdamkarote Vusteras mērces (ja ir)
Sāls pēc garšas
Eļļa cepšanai
Pasniegšanai – 200 g sadrupināta fetas siera un zaļumi

PAGATAVOŠANA:
1. Uz pannas eļļā apcep sīpola gabaliņus, līdz tie ir caurspīdīgi. Pievieno garšaugu buntīti un ķiploku. Cep vēl pāris minūtes.
2. Pievieno tomātus un šķidrumu, uzvāra. Pieber lēcas, samaisa. Uzliek vāku un uz mērenas uguns vāra 15–20 minūtes, palaikam apmaisot, līdz lēcas kļūst mīkstas.
3. Vārīšanas vidū izņem garšaugu bunti. Gatavai zupai pievieno sāli, cukuru, etiķi un Vusteras mērci, samaisa.
4. Pasniedz pārkaisītu ar fetas sieru un zaļumiem.