Klaipēdā par 15 miljoniem līdz nepazīšanai pārveidots Jūras muzejs

Atjaunotajā ekspozīcijā "No strautiņa līdz okeānam" var vērot gan Lietuvas upju, ezeru un Kuršu jomas, gan Baltijas jūras un Ziemeļjūras zivis, gan eksotiskas dienvidjūru koraļļu rifu iemītnieces. Akvāriju skaits nav mainījies, taču to tilpums pieaudzis vairākus desmitus reižu.

Gar stikla tuneli slīd divmetrīgas stores

Pirms rekonstrukcijas akvārijos mita aptuveni 40 sugu zivis, tagad šis skaits pieaudzis līdz aptuveni pusotram simtam. Turklāt muzeja Akvāriju nodaļas vadītājs Sauļus Karaļus uzsver, ka ekspozīcijas veidošana tikai tagad pa īstam sākusies. “Jūras muzejam sācies zelta laikmets,” lepojas Karaļus, kurš šeit strādā kopš 1979. gada, kad kādreizējā Nerijas fortā ierīkoja akvāriju.

Lielākais lepnums tagad ir 25 metrus garš tunelis ar caurredzamām sienām, kas ierīkots zem galvenā 750 kubikmetru lielā baseina. Ejot pa to, apmeklētāji var justies kā zemūdens pasaulē un vērot deviņpadsmit iespaidīgas stores, ko muzeja darbinieki pirms vairāk nekā desmit gadiem ar īpašu lidmašīnas reisu pārveda no Volgas deltas.

Citu Eiropas valstu jūras muzejos tādi zemūdens tuneļi nav nekas neparasts, taču tajos lielākoties var vērot haizivis, tādēļ Klaipēdā piedāvātā iespēja peldējumā labi aplūkot stores uzskatāma par īpašu. Šobrīd dažas garumā jau pārsniegušas divus metrus. Uz pavasara pusi baseinā paredzēts ielaist arī rajas.

Agrāko nedaudz sterilo akvāriju atmosfēru nomainījusi jauna vide, kas daudz vairāk atgādina dabisku jūras dzelmi. Pavadot tunelī ilgāku laiku, ūdens mirguļošana, īpatnējais apgaismojums un zivis, kam, šķiet, var teju vai pieskarties ar roku, rada dīvainu nereālu sajūtu, gandrīz vai reiboni, kā atrodoties viļņojošā jūrā.

Lūgs ziedot jauniem pingvīniem

Vēsturiskajā muzeja ēkā, kas 19. gadsimtā bija cietoksnis, uzlaboti jūras zīdītāju un putnu dzīves apstākļi. Tur, kur agrāk atradās cirka arēna, tagad ierīkots plašs baseins pelēkajiem roņiem. Roņus un pingvīnus apmeklētāji var vērot arī zem ūdens pa lieliem iluminatoriem.

Šobrīd muzejā mīt 16 pingvīnu, bet visi jau ir cienījamā vecumā, tādēļ domāts par iespējām iegādāties vēl aptuveni desmit jaunāku pingvīnu. Tas būs dārgs pasākums – viens pingvīns varētu maksāt 8000 līdz 9000 eiro, un muzejs gatavojas lūgt sabiedrības palīdzību.

15 miljoni eiro

Otrajā stāvā joprojām apskatāma agrākā ekspozīcija, kas iepazīstina ar mūsu planētas dzīvības attīstību ūdenī, bagātīgu gliemežvāku kolekciju un cilindrveida medūzu akvāriju. Jauna ekspozīcija vēsta par Baltijas jūru.
Akvārija rekonstrukcija veikta vienlaikus ar citiem darbiem, tostarp bijušā cietokšņa aizsarggrāvja tīrīšanu un āra baseinu atjaunošanu.

Rekonstrukcija izmaksājusi 15 miljonus eiro, no kā trīs miljonus ieguldījis pats muzejs, pārējie piešķirti no valsts budžeta. Ar to muzeja attīstība neapstājas – jau norisinās gatavošanās Baltijas jūras putnu un zīdītāju rehabilitācijas centra ierīkošanai, vēsta laikraksts Lietuvos žinios.