Jolantas Gulbes-Paškevičas kāzu rīta pārsteigums: "Māsa ar šķērītēm grieza vaļā kleitai sānus..."
Gatavojoties kāzām, viens no sarežģītākajiem un satraucošākajiem uzdevumiem ir līgavas kleitas izvēle. Savu īpašās kleitas stāstu žurnālam "OK!" uztic dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča. 2009. gadā viņa apprecējās ar džeza mūziķi Denisu Paškeviču.
Nezināju, kādu kāzu kleitu vēlos, tāpēc palīgā nāca Denisa māsa – dizainere un stiliste Anastasija Paškeviča. Mums jau bija sadarbība, veidojot skatuves tērpus, tāpēc pilnībā uzticējos viņas gaumei un īpašajām, nestandarta idejām. Bija sajūta, ka mēs saprotamies citā dimensijā. Gājām vienā virzienā, pat nesarunājušas, ka nebūs tradicionālā baltā kleita. Mēs esam mākslinieki, laikam mums tā ir interesantāk dzīvot!
Kleitas izveides process bija diezgan ātrs – tas ilga aptuveni mēnesi, un viss notika bez sarežģījumiem. Kopā ar Anastasiju un Denisu devāmies pa veikaliem meklēt audumu. Uztvērām to kā iepirkšanos un izklaidi visai ģimenei. Kad ieraudzīju audumu ar 3D rozēm, sapratu, ka vēlos tieši to, lai gan vēl nezināju kleitas piegriezumu un nevarēju iedomāties, ar kādiem materiāliem to varētu sakombinēt. Anastasija uzreiz piekrita, un mēs nopirkām pēdējos deviņus metrus auduma, kas tika izmantoti drapējumā, piešķirot kleitai interesanto vizuālo efektu.
Kad Anastasija sāka piemeklēt pārējās audumu detaļas, kļuvu mazliet tramīga, jo salikums šķita nedaudz izaicinošs. 3D rozēm pievienojās lina korsete, izrakstīta ar zīdu, tafts, mežģīnes plecos un muguras daļā, kā arī ļoti daudz tilla svārku apakšdaļā. Taču es ļāvos Anastasijas vīzijai, un rezultāts sanāca tiešām lielisks un vislabākajā nozīmē pārsteidzošs.
Tuvojoties kāzu dienai, sākām rēķināties ar to, ka varētu kļūt vēsi. Atradām ārkārtīgi skaistu, pienbaltu vilnas audumu, no kura tika pašūts apmetnis. Starp citu, tas ļoti noderēja dienas pirmajā daļā. Man arī bija ideja, kādām jāizskatās kurpēm; vēlējos vasaras zābaciņus. Izstaigājot visus Rīgas veikalus, savus ideālos zābaciņus atradu veikalā Zara. Par tiem saņēmu ļoti daudz komplimentu.
No šuvējas kleitu atnesu mājās pāris dienas pirms lielā notikuma un noglabāju skapī. Deniss nepiedalījās tās tapšanas procesā, protams, arī pielaikošanā, un pirmo reizi līgavas kleitā mani ieraudzīja kāzu rītā – iznācu no istabas sapucēta, bet viņš vēl stāvēja šortos, jo nebija paguvis pārģērbties. Viņam ļoti patika rezultāts!
Pati kleitu jau biju sajutusi un iepazinusi pielaikojot, taču, uzvelkot kāzu rītā, sapratu, ka nevaru paspert soli, jo šuvēja bija ātrumā aizšuvusi oderi līdz pašai apakšai. Māsa, kura palīdzēja man saģērbties, ar šķērēm grieza vaļā sānus! Šādi amizanti notikumi ar mani atgadās bieži. Arī māsas kāzu rītā man nācās nogriezt viņas kleitai jostu, jo tā bija iznākusi par šauru un tērpu nevarēja aiztaisīt.
Kleita man ir ļoti dārga, un tai ir liela emocionālā vērtība. Joprojām glabāju to iepakotu maisā mājās – varbūt uzvilkšu kāzu desmitajā gadadienā. Uzskatu, ka šis ir izcils Anastasijas Paškevičas mākslas darbs, kuru pēc vairākiem gadsimtiem varētu ievietot muzejā kādā kāzu kleitu ekspozīcijā.
