Iznācis stila žurnāla „Pastaiga” novembra numurs!
Tajā – intervijas ar modes dizaineri Natāliju Jansoni, „Hermès” nama parfimēru Žanu Klodu Ellenu, latviešu izcelsmes amerikāņu 80. gadu supermodeli Dovannu, jauno spēcīgo režisoru Vladislavu Nastavševu un žurnāla „OK!” galveno redaktori Zitu Rammu.
Te arī stāsts par mūsdienu nepieradinātāko modes dizaineri Reju Kavakubo un indiešu arhitektu, Koka arhitektūras balvas ieguvēju Bīdžoju Džeinu; pētījumi par labākajām anti-age skaistumkopšanas metodēm, ziemeļu gaismas fenomenu, nevalstiskajiem teātriem, kā arī tumsas un gaismas cīņas ietekmi uz modi; ieskats Zaigas Gailes biroja projektētajā Žaņa Lipkes memoriālā; reportāžas no Tildas Svintones performances „Neiespējamā garderobe” un Valentino jauno smaržu prezentācijas.
„Es nekad nezaudēju savu spēju sadumpoties, es kļūstu dusmīga. Un šīs dusmas pārvēršas manā enerģijā. Es nespētu neko radīt, ja pārtrauktu dumpoties,” apgalvo mūsdienu nepieradinātākā modes dizainere Reja Kavakubo (Comme des Garçons), kurai novembrī aprit septiņdesmit.
Kādas ir pirmās asociācijas, dzirdot vārdu Hermès? Pasakaini dārgās un deficītās Kellijas un Birkinas somas, zirgi, zīda lakati un arī, protams, pasaulslaveni aromāti. Vismaz viena zīmola klāsta daļa, proti, parfimērija, tagad ir pieejama arī Latvijā, tāpēc Pastaiga devās uz Parīzi, lai iepazītos ar aromātiem un to radītāju – harizmātiski smaidīgo parfimēru Žanu Klodu Ellenu. Uzzinājām, kas ir vertikāla un kas horizontāla koksne, ar ko atšķiras karstas garšvielas no aukstām, kādas smaržas asociējas ar tīrību, arī to, ka parfimērija ir aizraujoša… literatūra.
Ir notikumi, dažkārt pat šķietami nelieli, kas maina pieredzi tā, ka pasaule mūsu acīs vairs nekad nebūs tāda, kāda tā šķitusi pirms tam. Zaigas Gailes biroja projektētā Žaņa Lipkes memoriāla apmeklējums ir viens no tiem. Pēc tam vairs nevar nedomāt, ko jutuši cilvēki, ilgu laiku mitinoties 3x3 metru lielā pazemes bunkurā, un kas licis kādam vīram, Žanim Lipkem, riskējot ar savu un ģimenes dzīvību, glābt šos cilvēkus. Arī par Ķīpsalu vairs nevar domāt tikai kā par romantisku zvejnieku apmešanās vietu un mūsdienu oāzi Daugavas kreisajā krastā, un ir grūti samierināties ar laikmetīgās arhitektūras neveiksmēm, kad ir redzēts, cik emocionāli iespaidīga un kvalitatīva tā var būt.
Iemīlēt Latvijas rudens gaismu, atklāt tās simts un vienu pelēcīgi dūmakaino toņu niansi – tas varētu kļūt par šī rudens uzdevumu, kas aizstātu gaušanos, ka citur saule spožāka un klimats patīkamāks. Iedvesmai – skandināvu stāsts, kā viņiem izdevies niansēto ziemeļu gaismu ne vien pašiem iemīlēt, bet arī pasauli pārliecināt, ka Eiropas ziemeļos saule spīd īpaši, kā arī iemiesot šo fenomenu mākslā un arhitektūrā. Kas īsti ir ziemeļu gaismas fenomens – mistērija, leģenda vai racionāli izskaitļots mārketinga triks?
Sāksim ar faktu konstatāciju – pārmērīgi mākslīgs skaistums vairs nav modē. Tas nozīmē, ka modē nav uzpumpētas lūpas, nekustīgas pieres, apjoma filleru pīrādziņi vaigos, nostieptas sejas. Vismaz ne pārspīlētā formā. Vai ir iespējams aizkavēt novecošanos un izskatīties dabīgi? Izpētījām šo tēmu, nomēģinājām zinātnes sasniegumus uz savas ādas un piedāvājam, mūsuprāt, labākās anti-age skaistumkopšanas metodes.
Viss, kas notiek, ir ļoti sakārtots, un jebkas ir noderīgs, uzskata modes dizainere Natālija Jansone. Viņa ir iemācījusies priecāties par mazumu, aiz matiem velk sevi laukā no negatīvām domām un pavisam noteikti negrib iekarot pasauli un būt slavena. Jo kaut ko dot cilvēkiem, dalīties sajūtās – tas viņai šķiet būtiskāk.