Vai svētā Marija - Kristus māte tik tiešām bija jaunava? Bībeles skaidrojums

Ja Jēzus Kristus tiešām šai pasaulē nācis tā, kā tas aprakstīts Bībelē, tad tas ir parastam cilvēkam neaptverams notikums un atliek vien akli ticēt, ka Dieva Dēlu dzemdējusi jaunava.

Nevainīgā ieņemšana ir katoļu baznīcas doktrīna, kas apgalvo, ka Marija bija brīva no grēka jau kopš viņas pašas ieņemšanas brīža. Pareizticīgo baznīca šo doktrīnu nepieņem, jo uzskata, ka bez iedzimtā grēka Marija būtu atšķirta no pārējiem cilvēkiem, taču apgalvo (tāpat kā lielākā daļa protestantu), ka Marija tika atbrīvota no grēka ar Jēzus ieņemšanas brīdi. Šajās reliģijās arī uzskata, ka Marija nekad nav grēkojusi. Arī musulmaņi tic nevainīgajai ieņemšanai un ka (atšķirībā no pārējiem cilvēkiem) Marija dzimusi brīva no grēka un kārdinājuma.

Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija - Jēzus Kristus ieņemšanas brīdī bija jaunava, un tas notika ar brīnuma palīdzību. Mateja evaņģēlijs vēsta, ka Jēzus vecāki Marija un Jāzeps dzīvoja Bētlemē. Marija negaidīti kļuva par grūtnieci, bet viņas vīrs Jāzeps nolēma viņu pamest. Pēc šī lēmuma Jāzepam sapnī parādījās eņģelis, kas viņam paziņoja, ka Marija gaida bērnu no Svētā Gara, un pravietoja, ka viņa dēls būs Mesija.

Jaunavas Marijas transformācija

Marija kristietībā tiek īpaši godināta, it īpaši katoļu un pareizticīgo tradīcijās, taču viņai ir liela nozīme arī islāmā. 1964. gadā Romas pāvests Pāvils VI Mariju pasludināja par Baznīcas Māti. Jaunavu Mariju dēvē arī par Dievmāti, Madonnu, Pestītāja māti un tamlīdzīgi.

Jāteic, ka vēstures gaitā viņas loma baznīcā ir mainījusies. Pirmajos kristietības gadsimtos, bīskapa Nestora ietekmē bija izplatījies uzskats, ka Marija ir tikai Kristus māte, bet nav Dieva Māte. Viss mainījās Efezes koncilā 431. gadā, kurš deklarēja, ka Marija ir Dieva Māte un reizē apliecināja Kristus dievišķo dabu.

Līdz ar protestantisma rašanos, arī Dievmātes statuss mainījās. 1530. gadā Mārtiņš Luters sacerēja brīdinājuma vēstuli garīdzniekiem, kurā viņš distancējās no tolaik izplatītā priekšstata par Kristu kā tiesnesi un Jaunavu Mariju kā aizstāvi. Šādam priekšstatam nav seguma Svētajos Rakstos, un pestīšana iespējama vienīgi tādā veidā, ka cilvēkus Tēva priekšā aizstāv Jēzus pats un Marijai šajā procesā nekāda loma nepienākas, uzskatīja Luters. Gan Luteram, gan viņa ticības sekotājiem bija un joprojām ir svarīgi, lai Jaunava Marija cilvēku dievbijībā neieņem Jēzus vietu.

Daudzi Marijas jaunavību apšauba arī tādēļ, ka pastāv dažādas teorijas, ka Jēzum Kristum bija brāļi un māsas, kas, protams, no jaunavas nevar rasties. Tomēr skaidra Jēzus Kristus brāļu un māsu, ja tādas tik tiešām bija, izcelšanās nav zināma. Iespējams, ka viņi varēja arī nebūt Marijas bērni, bet gan pēcnācēji no Jāzepa iepriekšējās laulības vai Jēzus Kristus brālēni.

Līdz ar Jaunavas Marijas iecelšanu svēto kārtā, baznīca arī to centusies godināt un apliecināt simboliski, par ko liecina īpaša simbolu valoda, kas gadsimtu gaitā izveidojusies katoļu baznīcā.

Starp Jaunavas Marijas atribūtiem jāmin roze (pēc senas leģendas pirms iedzimtā grēka rozēm nebija ērkšķu, un Jaunava Marija tiek dēvēta par „rozi bez ērkšķiem”; rozes simbolizē Marijas mīlestību), lilija (šķīstības simbols), jasmīns (jo parasti zied Jaunavas Marijas mēnesī maijā un tā baltā krāsa simbolizē šķīstību), narcise (simbolizē Marijas ciešanas), ciprese (jo tā aug taisni uz augšu), īriss (Marijas ciešanu simbols).

Dažkārt svētbildēs uz apģērba virs Jaunavas Marijas klēpja attēlotas nelielas sirdis, kas simbolizē ieņemto Kristu. Marijas simbols ir arī hortus conclusus - neliels dārzs, kurā aug rozes, īrisi un lilijas.

Bībelē - Atklāsmes grāmatā Marija aprakstīta arī kā „saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis”. Te jāpiemin, ka Mēness ir sens šķīstības simbols.

Marija debesīs uzņemta cilvēka miesā

Ja būtu zināms svētās Marijas kaps, ziedi – rozes, īrisi un lilijas - noteikti gultos arī uz viņas atdusas vietas, bet viņas kapavieta nav zināma. Pēc ticīgo uzskata, tās arī nemaz nevar būt, jo Jaunava Marija ir uzņemta debesīs cilvēka miesā.

Tiek uzskatīts, ka Efeza, sena pilsēta mūsdienu Turcijā - Egejas jūras piekrastē, 80 kilometrus no Izmiras, ir vieta, kur Marija pavadīja savas dzīves pēdējos gadus. Bībelē vēstīts, ka pirms krustā sišanas Jēzus lūdzis savam māceklim Jānim parūpēties par māti. Tā nu Jānis 37. gadā atvedis Mariju sev līdzi uz Efezu, un šeit vienkāršā akmens namiņā viņa pavadījusi sava mūža pēdējos gadus.

Atšķirībā no daudziem svētajiem baznīcas vēsturē nav saglabājusies Jaunavas Marijas apbedījuma vieta, tāpat arī nav sastopamas nekādas ar viņas ķermeni saistītas relikvijas. Par iemeslu tam tiek uzskatīts, ka Jaunava Marija ir uzņemta debesīs cilvēka miesā.