Atvadas no pieaugušo bērnudārza jeb Ko nemācīties no Bridžitas Džounsas

Tiem, kas nezina, jāpaskaidro: Bridžita Džounsa ir literārs tēls, angļu rakstnieces Helēnas Fīldingas grāmatu varone, kas Renē Zelvēgeres izskatā iedzīvojusies divās arī pēc grāmatām uzņemtās filmās.

Bridžitas dzīve paiet, skaitot katru apēsto kaloriju, mazliet pastrādājot izdevniecībās un televīzijās, dzerot daudz šardonē vienatnē, vēl vairāk – kopā ar lieliskiem draugiem, mīlot savu priekšnieku Danielu Klīveru (filmās viņu tēlo smukulītis Hjū Grānts) un pēc tam vēl vairāk advokātu Marku Dārsiju (filmās – neatvairāmā Kolina Fērta izskatā), šausmīgās paģirās mazliet pastrīdoties ar mammu pa telefonu... Faktiski tā ir pieauguša bērna dzīve, par ko viņu var apskaust un kas no malas izskatās ļoti interesanta un burvīgi bezatbildīga. Šķiet, mums daudzām palaikam ir gribējies būt par Bridžitu Džounsu!

Pārsteidzoši, bet, izlasot jaunāko grāmatu, būt par Bridžitu Džounsu vairs neliekas tik aizraujoši. Viņa ir novecojusi (to vien jau grūti piedot – jo tas nozīmē, ka esam novecojušas arī mēs, viņas vienaudzes), bet – nav mainījusies! Tas, kas agrāk viņā likās fascinējošs un smieklīgs – burvīgā disfunkcionalitāte, nespēja tikt galā ar savu dzīvi, vīriešiem, naudu un nu jau arī ar bērniem, mūžīgā nepārliecinātība par sevi –, tagad liekas nedaudz garlaicīgs un mazliet pat tā kā krīt uz nerviem. Citiem vārdiem sakot, viņa joprojām ir tā pati morāli nenobriedusī būtne, un, izrādās, ar laiku tas var sākt garlaikot un pat kaitināt!

Kas tas morālais briedums vispār ir, un kam tas vajadzīgs? Varbūt tā ir tikai tāda modes lieta? Galu galā – kādēļ gan netvert dzīvi viegli un rotaļīgi? Nu štrunts ar to haosu attiecībās, rēķinos un virtuvē!

Psihologi uzskata: starp vieglumu un briedumu pretrunu nav. Tieši otrādi! Jo nobriedušāka ir tava personība, jo elastīgāk tu spēj izturēties pret savu dzīvi, jo lielāka ir tava spēja risināt problēmas, jo vieglāk tev pašai dzīvot. Briedums ir tava iespēja būt laimīgai šeit un tagad, nevis kaut kad, kad sāksies lielā dzīve, īstā dzīve, jaunā dzīve vai kā nu vēl katrs to dēvējam.

Kas gan cits ir simts un viens mēģinājums un lielā apņemšanās sākt jaunu dzīvi – ar jauno gadu, ar jaunu mēnesi, ar nākamo otrdienu –, ja ne brieduma trūkums? Ar ideju par jaunu dzīvi koķetējam, jo mums nepatīk vecā un nejūtamies tajā ērti... Bet ko darīt? Nu skaidrs – vajag citu, jaunu dzīvi! Un tā tas aiziet  – tādā ritenī. Un, protams, nedarbojas tā jaunā dzīve, jo kur tad tu liksies pats no sevis...

Sengrieķu filozofs Klaudijs Ptolemajs uzskatīja, ka cilvēka dzīve sastāv no septiņiem posmiem: zīdainis, bērns, pusaudzis, jauns pieaugušais, pieaugušais, nobriedušais un vecais. Mūsdienās psihologi brieduma līmeņus raksturo līdzīgi: bērns, pusaudzis, jaunietis, pieaudzis cilvēks. Protams, no katra vecuma tiek sagaidīts savs brieduma līmenis. Būt pieaugušam diemžēl ne vienmēr nozīmē būt nobriedušam.

Kāpēc? Neatrisinot konkrētam vecumam atbilstošas problēmas, tās tiek pārceltas uz nākamo dzīves posmu. Un tā tas uzkrājas, kamēr cilvēks it kā ir pieaudzis, tomēr daudzās dzīves situācijās joprojām izturas kā gražīgs bērns, īgns pusaudzis vai bezrūpīgs jaunietis. Viņš nav laimīgs savā dzīvē, nespēj veidot ilgstošas un stabilas attiecības, visticamāk, viņam ir problēmas gan mājās, gan darbā, jo viņš nespēj uzņemties atbildību un uz viņu īsti nevar paļauties. Taču vēl vairāk nekā apkārtējos brieduma trūkums traucē cilvēku pašu.

Kinorežisors Vudijs Allens savas attiecības ar briedumu un gadiem formulējis tā: “Ne jau vecums ir patiesākā brieduma pazīme, bet gan spēja neapjukt, pamostoties lielpilsētas vidū vienā apakšveļā.” Tiešām žēl, ka morāls briedums nav tas, kas obligāti atnāk līdz ar gadiem, pasi, algas pielikumu, kāzām, bērniem... Bet kā gribētos, lai tā būtu! Reizēm skaties, kā cilvēks ar laiku kļūst rūgts un vīlies it visā, jo tā arī nav iemācījies tikt galā ar dzīvi, emocijām, atbildībām, finansēm, sevi... Ko gan dod gadi, ja tev tāpat kā īgnam pusaudzim liekas, ka visa ļaunā pasaule ir tev parādā? Ko dod zināšanas, ja tu kā bērns izturies pret saviem pienākumiem un nespēj izveidot noturīgas attiecības? Ko dod panākumi, spējas, izlasītās grāmatas un labie darbi, ja tu skaties spogulī un viss, ko redzi, ir neveiksminiece, kas netiek galā ar elektrības rēķiniem un bērnu uzvedību? Galu galā – kāpēc ar gadiem dažiem vienkārši sāk trūkt vēlmes dzīvot?

Kurts Vonnegūts teicis, ka briedums ir spēja apzināties savu iespēju ierobežotību. Bet viņš teicis arī: “Viss, kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku.” Arvien biežāk pieķerot sevi pie gandrīz izmisīgas vēlmes dzīvot vieglāk un vienlaikus pie smagas vilšanās dzīvē, kļūst skaidrs, ka tas, kā pietrūkst, ir kāds stabils pamats esamībai, ko iespējams atrast tikai sevī. Varbūt tas ir briedums?

Ir daudz un dažādu morālā brieduma formulējumu. Vienā teikumā to varētu raksturot īsi: morāli nobriedis tu esi tad, kad zini, kas esi, un esi mierā ar to. Protams, nav jau tik vienkārši – neviens jau nav pārcilvēks, un morālais briedums arī nav kaut kādu ideālo īpašību kopums vai finiša līnija, kuru sasniedzot iestājas nirvāna. Bet viens ir skaidrs  – jo vairāk nobriedis tu esi kā personība, jo vieglāk, mierīgāk un laimīgāk dzīvot. Turklāt ne tikai tev, bet arī apkārtējiem.

Izmantojot joyfulmeanings.com atrodamo klasifikāciju, varam runāt par vismaz 12 pazīmēm, kas raksturo morāli nobrieduša cilvēka dzīvi un rīcību.

1. Tu esi gatavs pārmaiņām

Pārmaiņas parasti nav ne vieglas, ne patīkamas – tās izsit no ritma, rada stresu, jo nekad nevar zināt, ko tās nesīs. Tieši morāls briedums palīdz tev tikt galā ar pārmaiņām tā, kā to dara pieaudzis cilvēks, ar cieņu pret sevi un citiem, ar atvērtību jaunajam. Pārmaiņas bieži atnes jaunas iespējas, ja vien neaizcērtam tām durvis deguna priekšā.

Morāli nobriedušu cilvēku raksturo spēja mīlēt un respektēt. Tu apzinies, ka neesi Visuma centrs, un tavā pasaulē ir vieta citu vēlmēm un vajadzībām. Tev nav nepieciešama nepārtraukta uzmanība kā bērnam, un tu nekļūsti greizsirdīgs kā iemīlējies pusaudzis ik reizi, kad tavi tuvākie cilvēki vai draugi atļaujas pievērsties arī kādam citam. Tu esi pašpietiekams, taču tevi interesē citu viedoklis, un tu baidies aizvainot citu jūtas.

3. Tu spēj kontrolēt savas emocijas

Tu esi iecietīgs pret citu kļūdām. Tu spēj uztvert kritiku ar sapratni un saproti, ko nozīmē jēdziens nekā personīga. Reizēm tu apvainojies vai kļūsti nikns, bet tāpēc tu emocionāli nekrīti gar zemi kā mazulis lielveikalā vai nemēģini kādu piekaut. Tu, starp citu, nesit logus un neskrāpē mašīnas tiem, kas tevi nemīl, ir aizgājuši pie cita vai citas. Tu neizpaud savu niknumu pret svešiniekiem ne trolejbusos, ne ziņu portālu komentāros.

Dzīve nav viegla, un problēmas parasti uzrodas baros. Taču morāli nobriedis cilvēks nav strauss. Tu neesi bērns, kas palien zem segas, jo baidās no briesmoņiem zem gultas. Pat, ja tavi briesmoņi ir īstas problēmas, tu tās risini saprāta un iespēju robežās.

5. Tu paļaujies uz sevi, nevis uz citiem un jūties personīgi atbildīgs par savu dzīvi

Tava mamma un tētis, draugi un radi tev ir mamma un tētis, draugi un radi. Nevis ikdienas padomdevēji, naudas aizdevēji, ātrā palīdzība, ugunsdzēsēji un aukles. Kā morāli nobriedis cilvēks tu tiec galā ar ikdienas problēmām un rēķiniem pats.

Katrs no mums kādreiz domājis: kad izaugšu liels, pirkšu saldējumu, kad vien gribēšu! Daudzi pieaugušie tā arī dara – visdažādākajās dzīves jomās. Morāls briedums nozīmē spēju reizēm sev pateikt NĒ. Arī tad, ja ļoti gribas vai ļoti garšo.

7. Tu ar cerībām skaties nākotnē

Netici tiem, kas saka – cilvēks kļūst pieaudzis tad, kad uz neko vairs necer. Morāli nobriedis cilvēks cer uz labāko! Tas ir uz svarīgu argumentu balstīts optimisms – tu zini, ka tu valdi pār savu dzīvi un to kontrolē. Ja tu darīsi tā, lai ir labāk, būs labāk! Un otrādi, protams.

Tu domā, ka mūsdienās visi cits citu tikai izmanto? Nieki. Tā rīkojas pieaugušie, kas savā briedumā nav tikuši tālāk par bērnudārza līmeni Ja tu man iedosi bārbiju, tad es tev iedošu fērbiju. Morāli nobriedis cilvēks ar prieku palīdz citiem, dalās ar citiem un dara labus darbus, negaidot, ka viņu tāpēc nominēs Latvijas lepnumam.

9. Tu esi neatkarīgs

Tu spēj pieņemt svarīgus lēmumus par savu dzīvi un atbildēt par savu lēmumu sekām. Tu spēj pieņemt arī mazus lēmumus. Tu spēj viens un neatkarīgs aiziet uz kino, pieņemšanu un kafejnīcu. Tu nejauc vientulību ar neatkarību un neapjūc laikā, kad tev jātiek galā vienatnē. Tu izbaudi savu neatkarību.

Piemēroties pārmaiņām ir liela māksla. Vēl lielāka – atstāt tās aiz muguras un doties tālāk. Tas patiesi prasa morālu briedumu – neiestigt profesionālās un personīgās neveiksmēs, meklēt izeju un, to atrodot, izmantot to.

11. Tu spēj iziet no savas komforta zonas

Tu to spēj? Aplausi! Tas ir ļoti grūti, un ar gadiem mēs regresējam arvien vairāk, ja nepiestrādājam. Tas ir īsts morāla brieduma rādītājs – vai tu spēj iziet ārpus komforta robežām, pieņemot neordinārus lēmumus, neparastus izaicinājumus un uzņemoties risku. Mēdz teikt, ka dzīves beigās cilvēki visvairāk nožēlo to, ko nav izdarījuši, nevis to, ko ir izdarījuši. Kas zina, cik daudzi no mums upurē savu lielo dzīves laimi puslīdz drošas komforta zonas dēļ...

Tu neļauj pagātnes notikumiem iespaidot tavu dzīvi. Tu neieciklējies negatīvu pagātnes notikumu pieredzē tā, lai tiem būtu noteikšana pār taviem tagadnes lēmumiem. Tu vieglprātīgi neguli uz pagātnes lauriem. Tu mainies – un tu tici, ka arī citi cilvēki var mainīties. Tu mācies piedot un lūgt piedošanu.

Trīspadsmitā morālā brieduma pazīme ir īpaši svarīga. Proti: ja tu neatrodi sevī daļu no šeit formulētā, tu tāpēc nejūties nožēlojami vai nepilnvērtīgi. Tu zini savas stiprās un vājās vietas, un tu zini, pie kā tu vēlies piestrādāt, pilnveidojot sevi.

Savukārt, ja tev liekas, ka tev ne pie kā nav jāpiestrādā un morālā brieduma kategorijas uz tevi neattiecas, arī tad vari justies mierīgs – morālais briedums tevi vēl nav piemeklējis. Varbūt kādreiz – kad vēlēsies, lai tava dzīve kļūst laimīgāka, jēgpilnāka un harmoniskāka... Lai gan – kurš gan ir teicis, ka visiem šajā pasaulē jābūt vienādi laimīgiem un nobriedušiem? Bez Bridžitas Džounsas pasaule būtu daudz garlaicīgāka un nožēlojamāka vieta, kur dzīvot!

Tas grūtais darbiņš

Bernards Šovs teicis, ka dzīve – tas nenozīmē sevi atrast, tas nozīmē – sevi radīt. Žēl tikai, ka darbs ar sevi ir viens no grūtākajiem darbiņiem, kādu mums katram jebkad nācies, nākas un nāksies darīt.

Cik daudz no mums ir tādu, kas pilnībā apmierināti ar sevi un savu dzīvi? Lai kādi būtu neapmierinātības iemesli, visticamāk, tie saistīti ar kādu no morālā brieduma kategorijām. Vai sevi iespējams padarīt sevi nobriedušāku? Labā ziņa: neiet tik viegli kā ar melonēm, bet iespējams.

Ja vēlies uzzināt citu viedokli par sevi, tas vien jau liecina par personības briedumu. Ja šis viedoklis tevi satriec – par īstu morālu briedumu to nenosauksi. Tad jāmēģina saprast, kāpēc tu tik sāpīgi uztver kritiku.

2. Meklē atbalstu!

Ja tu zini, ka tev ir problēma – sākot no attiecībām ģimenē, beidzot ar alkoholismu, grīstē sagājušu finansiālo dzīvi un depresiju –, meklē atbalstu attiecīgajos dienestos. Tas norāda nevis uz tavu vājumu, bet uz tavu spēju risināt problēmas, citiem vārdiem sakot, uz tavu morālo briedumu.

Ja zini, kas ir tava problēma un to ir iespējams risināt mācoties – dari to! Izmanto jebkuru iespēju apgūt veidus, kā tikt galā ar problēmām. Izmanto jebkuru iespēju mācīties kaut ko jaunu – tas paaugstinās tavu pašvērtību, sniegs jaunas iespējas un ļaus iepazīties ar citiem cilvēkiem.

4. Veido attiecības ar cilvēkiem!

Attiecības ar cilvēkiem ir ļoti svarīgas. Veido savu drošības tīklu – nevis tādēļ, lai vienmēr būtu kāds, kas palīdz, bet lai vienmēr būtu kāds, kam vajadzības gadījumā lūgt palīdzību un morālu atbalstu. Reizēm ir tik viegli nolaist rokas – tādā gadījumā nav nekā svarīgāka par tuvu cilvēku atbalstu.

Nekas no nekā nerodas. Neatlaidība, spēja neapstāties pie pirmajām neveiksmēm, cīņa par saviem mērķiem – tas ir darbs. Nu kā tad bez darba tikt pie tā morālā brieduma, ko?

6. Samierinies ar to, ka nekas nav ideāls!

Mērfija likums dzīvē darbojas: reizēm viss, kas var saiet grīstē, arī saiet grīstē. Visi kādreiz kļūdās – tu taču nedomā, ka esi nekļūdīgs? Mācies ar cieņu pieņemt zaudējumus, samierinies ar kļūdām, kas nav labojamas, un centies labot tās, kas ir!

Esi atbildīgs pret sevi – sākot ar regulārām veselības pārbaudēm, beidzot ar regulāru rēķinu maksāšanu. Uzņemies atbildību, kad tev to piedāvā. Uzņemies vairāk darba, kad tev tiek dota tāda iespēja. Spēja uzņemties atbildību un pildīt solījumus ir īsta morālā brieduma pazīme, un to var mācīties. Neviens nepiedzimst atbildīgs vai neatbildīgs – viss ir attieksmē!

8. Priecājies par dzīvi!

Izmanto katru iespēju būt priecīgam. Viss ir slikti attieksme neliecina par nopietnību – tā liecina par pilnīgu nespēju paskatīties uz dzīvi, kāda tā ir. Un tā ir skaista. Par dzīvi ir jāpriecājas. Nekad nav tā, ka nav neviena iemesla pasmaidīt. Uzsmaidi svešiniekiem. Laipnība ir bezmaksas greznība ar nepārspējamu bumeranga efektu.