Viņš sāka ar komplimentiem, kas pārauga slimīgā vajāšanā - internetā
Mūsdienās dzīve nav iedomājama bez interneta, taču ir cilvēki, kas aizmirsuši par reālo dzīvi, izdzīvojot vien slimīgu virtuālo. Informācija un bildes, ko ievieto dažādos sociālajos tīklos, kādam var būt sākums izmisīgiem centieniem ar tevi sazināties, un šī vēlme var pārvērsties pat vajāšanā. Latvijas likumdošanā par „stalkerismu” kā tādu atbildība neiestājas.
Laikā, kad neskaitāmos sociālajos tīklos reģistrējies teju vai ikviens iedzīvotājs, arī vajāt, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ir vienkāršāk. Turklāt - nav pat jābūt sabiedrībā zināmam cilvēkam, lai tev uzrastos savs „personīgais” vajātājs jeb tā dēvētais stalkeris. Vajāšana visbiežāk sākas ar nevainīgiem jautājumiem par interesējošo personu un dzīvi kopumā, bet nereti tā velkas mēnešiem ilgi, kad upuris vairs nezina, ko iesākt.
Arī Kasjauns.lv lasītāja, 24 gadus vecā Madara (vārds mainīts) atklāj savu stāstu. Meiteni interneta „pielūdzējs” vajā jau mēnešiem, bet nu nevainīgā sarakste un intereses izrādīšana jau pāraugusi slimīgā vēlmē ar Madaru runāt nemitīgi un satikt arī dzīvē. Svešinieks pat pamanījies Madarai atzīties mīlestībā.
Teica, ka mīl mani un atradīs, kur dzīvoju...
„Jau vairākus mēnešus mani internetā vajā nepazīstams vīrietis, sākot ar komplimentiem un it kā nevainīgām vēstulēm, nu jau saņemu izteikti uzmācīgus tekstus ar saturu – „Pasaki savu mājas adresi, gribu tevi satikt, es mīlu tevi” un līdzīgus tekstus. Ja sākumā man likās – tā tāda nevainīga pļāpāšana virtuālajā vidē, tad tagad jau paliek bail. Vīrietis raksta, ka atradīs mani – arī tad, ja dzīvesvietu nepateikšu.”
„Protams, šo uzmācīgo svešinieku bloķēju visos sociālajos tīklos, bet tad viņš sāka rakstīt no jaunradītiem profiliem, un ikreiz, līdzko kārtējo reizi tos biju bloķējusi, uzradās vēl citi profili. Esmu mēģinājusi pat sarunāties ar šo uzmācīgo tipu, lai noskaidrotu, ko viņš vēlas, bet viņš tikai atbild, ka grib mani satikt kaut uz minūti, jo esot manī iemīlējies. Būtu lieki teikt, ka tas mani biedē visvairāk. Viņš pat izpētījis visu internetā pieejamo informāciju par mani, un brīžiem šķiet – uzmācīgais vajātājs zina par mani vairāk nekā darba kolēģi vai draugi, ar ko tiekos ikdienā,” teic Madara.
Jauniete stāsta, ka uzmācīgais svešinieks reizēm vienkārši runā monologā, stāsta savu dzīvesstāstu, pat nesagaidot atbildi, tas viņai liekot domāt – īsti vesels šis cilvēks nav. „Viņš man raksta kā sava veida „dienasgrāmatai”, stāstot, kā viņam gājis ikdienas gaitās. Ja nereaģēju, pēc laika atkal nāk vēstules ar tekstiem – „Gribu tevi satikt, lūdzu!”
Likums atbildību neparedz
Lai gan draudus Madara no vajātāja saņēmusi nav, tas viņu pamatīgi iebiedējis, taču, likumā nav konkrētas normas, kuras paredzētu atbildību par vajāšanu internetā. Jurists Juris Matisāns portālam Kasjauns.lv atklāj, ka šādas problēmas gadījumā tā tiek risināta ar jau esošiem instrumentiem. „Šī problēma Latvijā diemžēl nav aktualizēta, tai netiek pievērta liela uzmanība. Lai kaut ko iesāktu, ir jābūt likumdošanas iniciatīvai, taču vispirms katram pašam vajadzētu izsvērt, ko saprot ar vārdu „vajāšana”. Es gan ieteiktu ar šo vajātāju izrunāties, jo kāpēc skriet uz policiju vai tiesu, ja ir iespējams rast cilvēcisku risinājumu?”
Taču Matisāns piebilst – ja nelīdz šo profilu bloķēšana, vienmēr ir risinājums no sociālajām vietnēm izdzēsties pašam.
Arī Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis ziņo, ka par „stalkerismu” kā tādu nekāda atbildība neiestājas, taču ir atbildība par draudu izteikšanu un huligānismu, tāpēc katrs šāds gadījums jāvērtē atsevišķi. „Ja cilvēku kāds vajā, ir jāvēršas policijā ar iesniegumu, tad arī tiks izskatīts, vai pārkāpums vispār uzskatāms par pārkāpumu. Ja vajāšana notiek sociālajā tīklā, iesakām personai vajātāju bloķēt vai sazināties ar tīkla administrāciju, un par to ziņot.”
Sadovskis stāsta, ka citādi ir, ja persona nav pilngadīga. Piemēram, ja kāds internetā tai izteicis seksuāla rakstura piedāvājumus, atbildība iestājas.
Policijā par draudiem interneta vidē, arī par seksuālu piedāvājumu izteikšanu, esot gana daudz sūdzību.
Psihoterapeite iesaka neuzsākt sarunu
Psihoterapeite Vija Aleidzāne atzīst: šāda vajāšana ir slimīga, un tā noteikti uzskatāma par psiholoģisku saslimšanu. „Nekādā gadījumā neaicinātu upurus uzsākt sarunas ar šiem vajātājiem internetā, bet uzreiz ziņot policijai. Šādas problēmas ir diezgan jaunas, un nebijušas, taču agri vai vēlu būs jārod risinājums,” atzīst psihoterapeite Vija Aleidzāne. Viņa arī uzsver, ka padoms izdzēsties no visiem sociālajiem tīkliem neesot īsti pareizs, jo mūsdienu tehnoloģiju laikmetā tas neesot risinājums, tādējādi vajāšana esot viens no riskiem, kas jāapzinās.
