Varis Vētra: "Es varu uzskriet piektajā stāvā ar spaiņiem rokās"

“Ēdot svaigu barību, es nenogurstu,” saka Varis. “Tieši otrādi – iegūstu spēku. Reizēm redzu, kā cilvēki paēd un pēc tam pūš un elš, cik viņiem grūti. Viņiem tik tiešām ir grūti – ielādējuši kuņģī kartupeļus un gaļu, kas lēni pārstrādājas un pūst zarnās. Un to visu viņi nēsā līdzi.” Viņš piebilst, ka par konsekventu svaigēdāju kļuvis salīdzinoši nesen. “Tāda sabalansēta ēšana man sākās tikai pirms pusgada. Bet principā es no daudziem produktiem sāku atteikties jau ievērojami agrāk, pirms gadiem septiņiem. Piemēram, no gaļas. Agrāk nevarēju saprast, kāpēc nevaru nomest svaru un kāpēc rodas nogurums. Pamanīju, ka aptiekās pirktie vitamīni man nedod neko. Pilnīgi neko. Tad sāku skatīties, kā produkti ietekmē manu pašsajūtu, un pievērsos attiecīgajai literatūrai. Un tā lieta pamazām aizgāja.

Vēlos uzsvērt, ka nepārstāvu nevienu virzienu, kustību vai organizāciju, es nevienam neuzspiežu savu pieredzi. Es nestāvu uz ielas ar pliku vēderu un neaģitēju, lai cilvēki kļūtu par svaigēdājiem. Ja kāds teiks, ka viņš katru dienu ēd gaļas pīrādziņus, es teikšu: “Forši! Tu esi malacis!” Diemžēl agri vai vēlu viņš saslims, jo ķermenī būs par daudz cietes. Mums pa teļļuku katru dienu stāsta: ēdiet to un ēdiet šito! Un vēl reklamē visādas zāles, lai labi izietu vēders un nebūtu purkšķīšu. Kaut uz to strādā daudzas industrijas, tomēr par savu dzīvi atbildam mēs paši.”

“Kad cilvēks sāk ieklausīties sevī, rodas atskārsme un argumenti, ka var dzīvot citādi, nekā stāstīts skolā,” spriež Varis. “Par šo tēmu es gan neesmu uzrakstījis grāmatas un aizstāvējis disertācijas, toties labi redzu, kas man der vai neder. Šodien cilvēkiem scenāriji ir ļoti līdzīgi – sūdzas par tām pašam kaitēm un lieto tās pašas zāles. Tāpat jāatzīst, ka mainīt ēšanas paradumus uzdrošinās tikai retais. Es to izdarīju un baudu gūstu no tā, ka esmu enerģisks, spēka pilns un optimistisks.”

Jautāts, ko viņš īsti ēd vai neēd, Varis stāsta, ka ir veģetārietis, kurš nelieto piena produktus, arī vārītus un ceptus ēdienus. Tāpat atsacījies no kafijas un tējas. “Es neēdu arī saldumus. Agrāk lietoju šokolādi, bet tagad vairs negaršo. Arī alkoholu nelietoju. Tas gan nenozīmē, ka esmu principiāls atturībnieks. Mēs tagad varētu mierīgi iedzert, man nebūtu problēmas. Tomēr negribas. Lietojot svaigu pārtiku, man nav paģiru. Pēc ēdienreizes man nav smagi jāelš un jāatlaižas uz dīvāna. Laika gaitā esmu kļuvis konsekventāks. Ja agrāk mani ielūdza ciemos un piedāvāja gaļu, es nosmējos un apēdu. Tagad es tā vairs nedaru. Man sākas spazmas, organisms to vairs nepieņem.”

Bez sūdzībām par veselību

Aktieris apliecina, ka no svaigiem augļiem un dārzeņiem iespējams pagatavot dažnedažādu garšīgu ēdienu. “Ja agrāk man teiktu, ka ēdīšu, piemēram, svaigas bietes, es teiktu, ka tas nav iespējams. Toties tagad – gluži otrādi – esmu sajūsmā par iespēju ēst veselīgi un jūtos gandarīts. Man ir viegluma sajūta. Daudzi manā vecumā jau kunkst un sūdzas par veselības problēmām. Kā lai viņi nesūdzas, ja ikdienā lieto smagu barību? Kad paziņām stāstu, ko ēdu, viņi saka – ar to nav iespējams iztikt. Bet es mierīgi iztieku, un rezultāti ir acīmredzami. Eju uz treniņiem un skrienu, bet viņi ar grūtībām pārvietojas un lieto zāles. Turklāt vairums cilvēku ēd nedalītu pārtiku – olbaltumvielas jauc kopā ar ogļhidrātiem. Tas viss grūti pārstrādājas, ieiet asinīs un čakarē mūsu veselību. Sakiet, kurš ārsts mums stāsta, ka jādala pārtika? Es nevienu neesmu dzirdējis. Ja viņi to sāks stāstīt, paliks bez darba. Izstāstīšu anekdoti: “Vecs jurists izaudzinājis un izskolojis dēlu. Tas atnāk mājās un lielās: “Tēt, es tikko uzvarēju tiesas prāvā, kurā tu mocījies 30 gadus un nekādi nevarēji pabeigt!” Tētis nopūšas un atbild: “Mīļo dēliņ! Par to naudiņu, kuru nopelnīju šajā prāvā, mēs ar mammu apprecējāmies, uzcēlām māju, tevi izskolojām un labi dzīvojām, bet tu, dunduciņ, vienā mirklī tam pieliki punktu.” Tas pats attiecas arī uz ēšanu un mūsu veselību. Ja cilvēki sāks pareizi un veselīgi ēst, farmācijas industrija sabruks.”

“Nesen aizvedu draudzeni uz poliklīniku, viņa bija sasitusi kāju. Tur sēž grupām cilvēki, kas regulāri tiekas, jo nāk uz procedūrām. Viņi ir sadraudzējušies, zina par citiem intīmas lietas. Un kā lai viņi neapmeklētu poliklīniku, ja regulāri piestumj savu kuņģi ar maizi un desu? Ja es gribētu kādam novēlēt ko labu, teiktu: “Dieva dēļ, nejauciet ogļhidrātus ar olbaltumvielām! Ēdiet atsevišķi!” Tomēr mums šīs lietas jaukt kopā māca jau no bērnības – ģimenē, bērnudārzos un skolā. Un cilvēki tic, ka tas ir labi. Bet dakteri taču skaidri redz, ka no tā labāk nekļūst. Laika gaitā nekas nemainās, mainās tikai zāļu nosaukumi. Tā ir milzīga industrija. Skaidrs, ka viņi nav ieinteresēti, lai ļaudis ēstu veselīgi. Principā cilvēka ķermenis pats sintezē vitamīnus. Piemēram, ja ēdat kādu putriņu, kurai nav A, B un C vitamīnu, jūsu ķermenis pats uzražo tos. Protams, to mums neviens nestāsta, jo citādi mēs vairs aptiekās nepirksim A, B un C vitamīnu. Kad mēs ar toksīniem piepildām savus ķermeņus, tas ar gļotām spiež tos ārā. Iesnas – tas ir pavisam normāli, jo tā ķermenis attīrās. Bet jūs ejat pie daktera, un jums izraksta degunu pilienus. Lai no tiem atbrīvotos, ķermenis paaugstina temperatūru. Dakteris jums iesaka aspirīnu. Bet kas ir aspirīns? Tas ir miris sērs. Iedzerat aspirīnu, un ķermenis uzspiež temperatūru līdz 39. Tad dakteris izraksta antibiotikas. Nu, gan ir ziepes. Ķermenis uztaisa pneimoniju.”

Nenogurst no ēšanas

Varis stāsta, ka no rītiem labprāt iedzer kādu svaigi spiestu sulu. “Šeit ir visdažādākie varianti. Piemēram, var izspiest ķirbi, bieti, ābolu un klāt vēl pielikt banānu. Vai arī apelsīnu, kivi, mango. Var izspiest arī biešu lapas. Kad no rītiem astoņos iedzeru šādu kokteili, neēdu līdz divpadsmitiem. Pusdienās uztaisu salātus, tur ir visdažādākās variācijas. Man ir speciāls aparāts, kas sagriež dārzeņus kā spageti. Un tad vēl sataisu pesto mērci, mēli var norīt. Kad ar tiem cienāju ciemiņus, viņi atzīst, ka nav nekā garšīgāka. Kad atnāk ciemos bērni, viņi tik ātri norij salātus, ka man pašam nepaliek. Un vēl – lietoju visdažādāko šķirņu riekstus.

Man ir ne tikai gandarījums, ka varu svaigi un veselīgi paēst, bet arī viegluma sajūta. Varu mierīgi skriet līdzi daudz jaunākiem cilvēkiem par sevi. Un ne jau tāpēc, ka būtu īpaši trenējies, vienkārši mans organisms nav pārguris no ēdiena pārstrādāšanas. Piemēram, ja cilvēks lieto neveselīgu ēdienu, desmit procenti enerģijas tiek atvēlēti domāšanai, desmit – fiziskajām kustībām, bet astoņdesmit – barības pārstrādāšanai. Cilvēkam tik daudz nemaz nevajag ēst, kā pie mums ierasts. Tā ir ilūzija. Agrāk, kad pietrūka enerģijas, lietoju šokolādi. Nesen pagaršoju šokolādi ar riekstu un rozīņu maisījumu. Nekāda prieka, nekāda uzmundrinājuma. Ja es tagad iedzertu alkoholu, sajūta būtu tāda, it kā būtu iedzēris kādu negaršīgu zupu. Nekāda kaifa. Ķermenis jau pieradis pie veselīga uztura, tāpēc kaitīgas lietas vairs nav nepieciešamas. Kāpēc bojāt noskaņojumu? Tas būtu tāpat, kā tagad mūsu pieklājīgajā sarunā es pēkšņi sāktu lamāties ar rupjiem vārdiem.”

Lielas iespējas

Aktieris stāsta, ka reizēm uzspēlējot basketbolu. “Treniņi ir trīs reizes nedēļā, bet aizņemtības dēļ uz visiem netieku. Sanāk reizi vai divas nedēļā.” Viņš piebilst, ka ēšanā sevi speciāli neierobežo. “Ēdu tik, cik gribu, un vienmēr esmu paēdis. Mēs parasti ievērojam to, uz ko tiecamies. Ja gribam svaigi ēst, tad pamanām, cik plašas iespējas mums paveras. Mūsu rokās nonāk žurnāli un grāmatas pa šo tēmu Atveras dārzeņu veikalu durvis. Mēs pēkšņi atklājam, cik daudz garšīgu ēdienu var pagatavot no svaigiem dārzeņiem, augļiem un zaļumiem. Un nav nekādas vajadzības tos termiski apstrādāt. Vārot un cepot mēs produktos iznīcinām dzīvas vielas. Lietojot mirušu barību, mūsu ķermenī vairs neatjaunojas šūnas un mēs straujāk novecojam. Neveselīga ēšana mūs pašus pataisa par dārzeņiem.”