Tev šodien ļoti, ļoti negribas strādāt? Iemesli un risinājumi

Kā tas izpaužas. Nu nevar pastrādāt un viss. Kafijas krūze, sērfošanas internetā un tā stundām visas dienas garumā.

Centies no šī fiziskā stāvokļa iegūt maksimālu labumu. Izklaides ziņu vai sociālo tīklu vietā labāk iepazīsties ar jaunāko presi un izlasi rakstus, kas noder tavam darbam. Varbūt pieķeries darbam, kuram līdz šim neatlika laika. Nav vērts gulēt uz darba galda, ja nespēj saņemties. Labāk paņem brīvdienu un sakārto māju. Nākamajā dienā jutīsies enerģijas pilna!

Kā tas izpaužas. Tikko iedzēri kafiju ar kolēģi un piesēdies, lai rakstītu atskaiti, kad cits kolēģis aicina uzpīpēt. Lai arī paliec darba vietā, koncentrēties uz esošo pienākumu vairs nespēj. Tad priekšnieks uzdod jaunu darbu, bet iezvanās telefons. Un tā tas turpinās, līdz tu konstatē, ka vairs nespēj tikt gala ar saviem darba pienākumiem.

Tā ir ofisa ikdiena, kas ir pilnīgi normāli. Tāpēc koncetrēties uz darbu reizēm ir ļoti grūti, jo ne viss ir atkarīgs no mums pašām. Tomēr zināmu kārtību šajā haosā mēs varam ieviest. Visbūtiskākais ir brīdis, kad saņem jaunu darba uzdevumu, jo novēršot uzmanību viss būs jāsāk no sākuma. Tādēļ šajā etapā iespēju robežās vajadzētu samazināt ārēju faktoru ietekmi, piemēram, informējot par to kolēģus vai pāradresējot zvanus sekretārei. Kad pamats ir izdarīts, ir vieglāk atgriezties pie iesāktā un turpināt darbu. Savukārt noslēguma posmā jau pašas sākam meklēt uz ko novērst uzmanību – tad vislabāk vienkārši paņemt pārtraukumu.

Kā tas izpaužas. No rīta grūti piecelties, dienā trūkst enerģijas, jūties miegaina, bet vakarā, neraugoties uz nespēku, ir grūti iemigt – tas liecina par hronisku nogurumu. Iemesls tam ir pārāk liels darba apjoms un stress, kas krājies ilgstošā laika periodā.

Izmanto brīvdienas tam, kam tās paredzētas. Labi izgulies un atpūties, ja nepieciešams, aizbrauc uz SPA un izbaudi relaksējošas masāžas, kas ļaus noņemt spriedzi. Ikdienā centies ievērot dienas režīmu, regulāri ēst un dzert vitamīnus, jo noguruma iemesls var būt arī novājināts organisms.

Kā tas izpaužas. Tev ir milzīgs apjoms svarīgu un ne tik būtisku darbu, taču to ir tik daudz, ka tu nesaproti – ko darīt vispirms, bet ko atstāt uz vēlāku brīdi. Laiks iet, darbi stāv, līdz iestājas sastrēgums.

Pieraksti visus pienākumus un sastrukturē darbus vadoties no prioritātēm un izpildes termiņiem. Pēc tam ķeries tiem klāt tieši šādā secībā, katru darbu izdarot līdz galam. Šādos brīžos centies paralēli nedarīt trīs darbus, jo rezultātā nebūsi paveikusi nevienu.

Kā tas izpaužas. Katam no mums ir savas robežas, cik daudz spējam izdarīt uzreiz, bet ko dotajā brīdī gluži vienkārši nespējam paveikt. Reizēm darbam ķerties klāt traucē emocionāla nepatika pret to. Bieži vien mēs mēdzam izdomāt atrunas un dažādus šķēršļus, kas traucē ķerties klāt kam tādam, ko vislabāk nedarītu vispār.

  Problēmas sakne ir nevis “es nevaru”, bet “es negribu”. Izdomājot grūtības, mēs attaisnojam savu nevēlēšanos strādāt. Risināt problēmu varam tikai pašas sev atbildot uz jautājumu – kāpēc es to nevēlos? Ja šis pienākums ir pretrunā ar taviem morāles principiem, liek kontaktēties ar nepatīkamiem cilvēkiem vai šķiet veltīga laika izšķiešana – atsakies no tā. Ja nepatika pret kādu pienākumu vai darbu kļūst hroniska, pienācis laiks izvērtēt to, kas tev ir būtisks un padomāt par darba maiņu.

Kā tas izpaužas. Tu beidz darbu, izslēdz datoru un atceries, ka esi aizmirsusi ko būtisku paveikt. Ja šādas situācijas gadās regulāri, laiks pieņemt mērus.

Ir noteikts informācijas apjoms, ko spējam paturēt prātā. Ja regulāri sāc aizmirst būtiskas lietas, pieraksti tās. Ievies kladi, kurā uzskaiti veicamos darbus un regulari pārbaudi pierakstus. Padarītos darbus nosvītro – tas ļaus arī novērtēt paveikto.

Kā tas izpaužas. Tas, kas vēl vakar šķita saistošs un aizraujošs, šodien šķiet garlaicīgs un neinteresants. Tāpēc tev trūkst motivācijas turpināt iesākto.

Jebkurā darbā ir periodi, kad gribas visam atmest ar roku. Šādos brīžos liela nozīme ir gribasspēkam. Ja darbs, par kuru zudusi interese, vairs nešķiet būtisks, tik un tā pamēģini pie tā pieķerties vēlreiz. Iespējams, tas tevi aizraus ar jaunu sparu un tu gūsi prieku un gandarījumu. Taču, ka iesāktais nekādā veidā nevirzās uz priekšu, tad izvērtē tā būtiskumu - ja iespējams no tā atteikties – nemoki sevi un tā arī rīkojies.