Jaunais modes talants Arvils Linde: "Mode ir pašizpausmes veids"

Iedvesma kolekcijai radās no pagājušā gadsimta sākuma lībiešu fotogrāfijām. Viņi tajās stāv pie savām laivām, bet mugurā ir savilkuši klasiskā apģērba elementus – nošļukušas žaketes un tamlīdzīgi. Tas ir reprezentatīvais apģērbs, ko izmanto kā darba apģērbu, dodoties zvejā. No tā radās iedvesma un izveidojās kolekcija. To visu krustām šķērsām apspēlējot, radās tas, ko redzēsiet 5.jūnijā. No akadēmijas skatēm var gaidīt izrādi un pārsteigumus, kas atšķiras no citiem pasākumiem. Vienmēr tiek padomāts par pārsteiguma elementiem, piesaistīti scenogrāfi. Gaidāms ļoti krāšņs pasākums.

Kādā veidā tev rodas idejas jauniem tērpiem?

Katrā reizē ir sava pieeja un izejas punkti, kā nonāc līdz rezultātam.

Akadēmijā pati lielākā vērtība ir tāda, ka visas nodaļas ir krustām šķērsām, tāpēc ir lielākas iespējas sadarboties. Nav svarīgi, kurā nodaļā esi, jo visu laiku ir sadarbība, simbioze. Es uzskatu, ka tā vide ir vislielākā vērtība.

Kā tu īsi un kodolīgi raksturotu savu estētiku?

Man patīk samērā lakoniskas lietas, kas ir pašpietiekamas. Nekad neesmu sapratis dizainu, kas ir kā ar ķieģeli pa pieri. Man patīk, ja var piebāzt degunu un tad saprast – o, tur ir kaut kas tāds un šitāds. Ja, papētot tuvāk, atklājas jauni līmeņi un pārsteigumi.

Pārsvarā mans dizains – tās ir klasiskās garderobes transformācijas un mutācijas.

„Plūdu” scenogrāfs Einārs Timma, kurš studē Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas apakšnozares 4.kursā, sacījis, ka ceturtdienas skates dalībnieki „izlaužas un pārveido esošo situāciju, atbrīvojot ceļu jaunajam un citādajam”. Kāds, tavuprāt, ir jauno latviešu dizaineru pienesums modes industrijai?

Ar katru paaudzi dizaineri kļūst arvien laikmetīgāki. Gribētos domāt – tālāk, labāk un jaudīgāk. Ja pēcpadomju laikā bija iestājusies zināma stagnācija, tad globalizācijas ietekmē viss ir iespējams. Dizaineri to izmanto un iet arvien plašākos ūdeņos.

Droši vien tā paša iemesla dēļ, kāpēc sievietēm. Kam tad apģērbs domāts? Pirmkārt, kā statusa simbols, otrkārt, pašizpausmes veids. Nedomāju, ka dzimums nosaka to, vai būtu jāseko modei. Tas, protams, ir subjektīvi. Vienam tas ir svarīgi, citam nav.

Ar kādiem pārbaudījumiem jāsaskaras jaunajiem dizaineriem?

Man grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo jau 1.kursā mani visur aicināja un es visur gāju. Man nekad nav vajadzējis pašam pieteikties uz pasākumiem. Tā vienkārši sanāca, ka cilvēki man zvanīja un aicināja, tāpēc nevaru runāt par grūtībām.  Latvijā ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās. Gandrīz katrs otrs vai trešais cilvēks prot šūt, ļoti daudz citu pozitīvu lietu. Bet ir arī viena lieta, kas nemainīsies, - Latvija nepaliks lielāka. Tā ir tik liela, cik ir. Simt vienādas žaketes veikalā nepārdosi.

Viss arvien vairāk attīstās. Pirms pieciem gadiem Latvijas modē nebija nekā. Tagad ir dizaina veikali, notiek pasākumi. Viss notiek. Manuprāt, attīstība ir ļoti liela, un tas viss noticis sprādziena veidā. Viss notiek uz labo pusi.