Latvijā svin Zinību dienu. Rīgā mācīsies arī bērni no kara plosītās Ukrainas. REPORTĀŽA

Portāls Kasjauns.lv 1. septembra rītā viesojās divās skolās – Žila Verna Rīgas franču skolā un Rīgas Ukraiņu vidusskolā. Abās skolās jaunais mācību gads sācies īpaši. Žila Verna franču skolas audzēkņi sagaidījuši jaunās telpas, bet Ukraiņu vidusskolā mācības sāk vairāk nekā 20 bērni no Ukrainas, kuri savu zemi bijuši spiesti pamest karadarbības dēļ.

Pavisam citāds 1. septembris šogad sagaidīts Rīgas Ukraiņu vidusskolā, kur šogad tiek uzņemti vairāk nekā 20 tautieši no Ukrainas. Lai gan Ukrainas notikumi šokējuši skolas direktori, audzēkņus un viņu vecākus, mācību gada sākumā direktore atgādināja, ka nedrīkst aizmirst smaidīt un priecāties.

„Mana sirds šodien priecājas – visi bērni ir atgriezušies skolā, ar ziediem, smaidiem. Visi priecājamies,” teic skolas direktore Lidija Kravčenko, kas arī pati ir ukrainiete. Jautājot, kādā noskaņojumā mācību gads tiek sākts Ukraiņu vidusskolā, ņemot vērā Ukrainas situāciju, direktore atzīst: „Šobrīd gan Ukrainā, gan Latvijā visi zina, ko nozīmē ļaunums, un kas ir labs. Ja šodien es smaidu un smaidīšu, tad, skatoties televīziju, es raudāju. Varbūt cilvēki beidzot sapratīs, ka miers pie mums ir svarīgāks nekā karš.”

Arī atnākušie vecāki atzīst – situācija Ukrainā ir drausmīga. Rīdziniece Jana Streļeca, kuras dēls mācās 2. klasē, dalās ar savām sajūtām, jaunajam mācību gadam sākoties. „Šodien jau ir ziņas par to, ka krievu aviācija bombardē ukraiņu pilsētas – tas ir drausmīgi. Ukraiņu vidusskolā šogad tiek uzņemti arī vairāk nekā 20 bērni, kas Latvijā ieradušies Ukrainas traģiskās situācijas dēļ. Burtiski visās klasēs mācības uzsāks kāds bērns, kas nācis no kara zonas. Viņiem nav bēgļa statusa, jo pārsvarā šie bērni ir no turīgām ģimenēm, kuras spējušas Latvijā iegādāties nekustamos īpašumus, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas. Šīs ģimenes ir pārdzīvojušas briesmīgas lietas, un viņiem ir vajadzīga psiholoģiskā palīdzība.”

Jana stāsta, ka ir pateicīga par iespēju Latvijā savu bērnu laist Ukraiņu skolā, tādejādi stiprinot gan savu dzimto valodu, gan asins piederību.

Savukārt Anna uz Latviju no Ukrainas atbraukusi pavisam nesen. Viņas dēls sāks mācības Ukraiņu vidusskolas 8. klasē. „Mēs nevēlamies šo karu, lielākā vēlme, lai Krievija un Ukraina spētu dzīvot mierā. Uzskatu, ka katrai valstij ir jābūt neatkarīgai, tāda ir arī mūsu zeme. Vēlamies dzīvot savā valstī mierā un saticībā, bet karš, kas Ukrainā pašlaik notiek, ir mums nesaprotams un nepieņemams. Krievija ir pārkāpusi robežu, un no tā, kas tur pašlaik notiek, visvairāk cieš tieši vienkāršie cilvēki.”

Svinīgais pasākums Ukraiņu vidusskolā tika atklāts gan ar Latvijas, gan Ukrainas himnu, uzrunas notika trīs valodās – latviešu, krievu un ukraiņu. Uzrunātie skolēni atzina – skolas sākums gaidīts pat ļoti, un visi kā viens ir apņēmības pilni mācīties.

Šis mācību gads ļoti īpašs ir Žila Verna Rīgas franču skolas audzēkņiem, proti, beidzot notikusi pārvākšanās uz jaunajām telpām, kur šogad mācības sāks 166 audzēkņi. Šajā skolā 1. septembris nesākas ar ierasto Latvijas himnu un uzrunu mūsu tautas valodā, te par latvisko atgādina vien gladiolu un asteru pušķi. Žila Verna skolā audzēkņi apgūst zinības franču, krievu un angļu valodā, un to tik tiešām var just pat svinīgajā pasākumā – visapkārt dzirdamas teju četras valodas, skan franču dziesmas, manāmi Francijas karodziņi, un atmosfēru paspilgtina paši bērni, kuri savā starpā sarunājās angļu vai franču valodā, paši būdami latvieši.

Skolai šogad ne vien jaunas, vēsturiskas telpas, bet arī jauna direktore. Pati būdama francūziete, Marianna Drobota runā izcilā latviešu valodā un sola – bērni šajā skolā jau pēc pusgada tekoši runās franciski. „Visa izglītība pie mums notiek franču valodā, bet paralēli mācāmies arī krievu un drīzumā arī angļu valodu. Arī mūsu pedagogi ir no Francijas, tāpēc bērni, kuriem pirms tam nav bijušas nekādas franču valodas zināšanas, jau pēc pusgada brīvi runā franciski,” teic Marianna. Viņa priecājas par jaunajām telpām, kas ir gana plašas, lai tajās varētu mācīties 166 audzēkņi vecumā no diviem līdz desmit gadiem.

Skolā mācīties sāk jau no divu gadu vecuma. Ernesta un Kārļa mamma Ilze stāsta, ka šo skolu izvēlējusies tāpēc, ka tieši mazotnē bērniem visvieglāk apgūt valodas. Ernests jau runā franciski, bet Kārlis vēl tikai mācīšoties. „Šī ir grūta valoda, tāpēc izvēle ir apzināta. Bērniem tik agrā vecumā valoda burtiski „līst” iekšā, tikmēr tas jāizmanto. Paralēli te tiek mācīta arī krievu valoda, kas ir ļoti noderīgi. Šogad mācību gads sācies ar lielu prieku, jo beidzot esam jaunās telpās, jo pirms tam tika nomainītas veselas četras ēkas.”