"Bērni ir jāmīl" - bijusī TV seja Ilva Liepiņa atgriežas televīzijā

Pirms trijiem gadiem pēc aiziešanas no “Panorāmas” strādājāt par Valsts kontroles sabiedrisko attiecību speciālisti. Joprojām esat šajā amatā?

Joprojām strādāju Valsts kontrolē par sabiedrisko attiecību speciālisti, un tā ir mana pamata darbavieta.

Vai un kā, Ilva, darba pienākumi mainījuši jūs kā cilvēku?

Trīs gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai manītos ne tikai apstākļi, bet arī cilvēki. Man pašai grūti spriest vai un kā esmu mainījusies. Kaut gan tas būtu diezgan saprotami, jo esmu radikāli mainījusi savu profesiju. Man ir brīnišķīgi kolēģi ar bezgalīgu pacietību un drosmi man uzticēties.

Cilvēki no Valsts kontroles mums no malas, šķiet, ļoti nopietni un bezkaislīgi. Un te – raidījums par smalkākajām emocijām bērnu un vecāku starpā! Izrādās, jūsu interešu sfērā ir ģimenes psiholoģija, ja tā var teikt?

Cilvēki no Valsts kontroles arī ir cilvēki šā vārda visplašākajā nozīmē. Arī mēs protam priecāties un svinēt svētkus. Manā kolektīvā ir lieliskas mammas un brīnišķīgas vecmāmiņas, gādīgi tēti un humorīgi brāļi. Tas tiesa, ka darot savu darbu – veicot revīzijas – mani kolēģi ir nopietni, jo darbs tiešām ir ļoti sarežģīts, apjomīgs un veicams ar lielu atbildības sajūtu. Par sevi – jā, mani tiešām interesē cilvēku savstarpējās attiecības. Īpaši šajā laikā, kas ir tik trauksmains, steidzīgs, brīžiem paviršs. Tas atstāj iespaidu gan uz mazajiem, gan lielajiem.

Ar raidījumu “Profesija – mamma” atgriežaties televīzijā. Tā ir nejaušība vai sailgošanās pēc TV studijas formāta?

Nezinu, vai to var saukt par atgriešanos televīzijā. Precīzāk būtu teikt – esmu pieņēmusi ļoti interesantu piedāvājumu. Turklāt šo izvēli noteica fakts, ka es neesmu galvenā, galvenie ir raidījuma varoņi. Esmu starpnieks, kura loma ir palīdzēt atvērties un pastāstīt savu iedvesmojošo, pamācošo, aizkustinošo stāstu. Tas nav TV studijas formāts. Tā ir saruna.

Arī pati esat mamma. Raidījuma pieteikumā raksturojat posmus, kuriem iziet cauri bērns. Ar kuru posmu pašlaik aizņemts jūsu (mammas) prāts?

Mans dēls Maksis patlaban ir pusaudzis, tātad ļoti sarežģītā posmā. Bet esmu mierīga, jo zinu, ka viņam ir ļoti laba sirds. Ja gadīsies paklupt, viņa sirds pateiks priekšā, kas nebija labi un kā būtu jārīkojas. Viņš ir drosmīgs un godīgs. Mans uzdevums, visticamāk, ir palīdzēt Maksim izdzīvot šo sarežģīto, bet vērtīgo dzīves posmu. Varbūt arī ļaut šur tur kļūdīties un rosināt kļūdas labot.

Mans hobijs lielā mērā ir saistīts ar visas ģimenes aktivitātēm. Mēs visi trīs esam lieli ziemas sporta veidu cienītāji. Mēs ar vīru slēpojam, Maksis snovo. Lielu baudu man sagādā arī iespēja vakarā pēc darba nobraukt kādu apli pa Biķernieku distanču slēpošanas trasi. Labprāt visi slidojam.

Raidījums skar vienmēr aktuālu jautājumu, kā veidot harmoniskas mammas un bērna attiecības? Vai ir kāds ieteikums, kas uzreiz nāk prātā?

Neko jaunu nepateikšu – bērni ir jāmīl. Un tas ir sarežģītākais. Ir mammas, kurām tas izdodas. Ir mammas, kuras visu mūžu to mācās, un es esmu viena no viņām.