Kā norobežoties no sliktajām ziņām un vairot pozitīvismu šajā drūmajā laikā?

Pozitīvā psiholoģija ir psiholoģijas nozare, kas radusies salīdzinoši nesen - 1999. gadā. “Tradicionāli psihologi pēta ciešanas, vardarbību un dažādas cilvēku traumas, kas, protams, ir dzīves sastāvdaļas. Bet otra dzīves sastāvdaļa ir prieks, laime, optimisms, ticība un apmierinātība ar dzīvi. Tie ir koncepti, kam pievērš uzmanību pozitīvā psiholoģija. Pozitīvā psihologi sev izvirzījuši uzdevumu – psiholoģijai ir jāpēta arī pozitīvā cilvēka dzīves pieredze,” skaidro psiholoģe Guna Svence. Viņa savā praksē novērojusi, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku atzīst, ka apnicis runāt un ziņās klausīties tikai par negatīvo. Cilvēki interesējas par pozitīvo domāšanu, apgūst optimisma treniņus, pieņem jaunu dzīvesveidu. Lai ikdienā domātu pozitīvi, jāiemācās informāciju uztver selektīvi. Piemēram, klausoties ziņas par politisko nestabilitāti, jauna nodokļa ieviešanu, bezdarba pieaugumu vai zemnieku grūtībām, nevajag ieciklēties tikai uz slikto un domāt, nu viss kļūs tikai trakāk, gaidāms karš, bankrots vai pasaules gals. Cilvēks, kuram piemīt pozitīvā domāšana, negatīvo informāciju uztver filtrēti. Viņš negatīvās ziņas neuztver kā savas dzīves un personības traucēkli. Īsts optimists teiks: jauna krīze – tā ir jauna iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē. Šādi cilvēki retāk slimo ar depresiju. Pozitīvā psihologi atzīst, ka optimistiem ir lielāki iekšējie resursi – apņēmība, spēks un prasme saņemties un rast jaunu risinājumu, kā dzīvot tālāk.

Izdevīgāk būt optimistam

Dodoties pie speciālista, kas apguvis pozitīvo psiholoģiju, viņš konsultācijas laikā orientēsies uz cilvēka pozitīvo pieredzi, lielu uzmanību nepievēršot negatīvajām emocijām un sliktajai pašsajūtai. Viņš mudinās atcerēties, kad pēdējo reizi juties labi. Kā juties tad, kad kaut ko sasniedzi vai uzvarēji? Šābrīža krīzes situācija tiek risināta, izmantojot pozitīvā spēka resursus. Tomēr tad svarīgi, jau ejot pie psihologa, prātā definēt, ka vēlos sasniegt labu rezultātu. “Piemēram, uz konsultāciju atnāk laulātais pāris. Viņu attiecībās šobrīd ir krīzes situācija, bet viņi abi grib atrast risinājumu, lai paliktu kopā. Pozitīvā psihologs aicinās atcerēties tos kopīgos mirkļus, kas abiem radīja prieku, lūgs izstāstīt, kas ir tās otra īpašības, kas visvairāk patīk, atnest fotoalbumu, kurā fiksēti laimīgie mirkļi. Šādi nelielās grūtības tiek transformētas ar pozitīvās pieredzes akcentu,” skaidro Guna Svence. Kā iemācīties pozitīvi domāt, ja samazināta alga vai cilvēks vispār palicis bez darba? Svarīgākais tādos brīžos ir nezaudēt pašapziņu. Normāls un adekvāts pašvērtējums nozīmē – cilvēks tic tam, ka viņš var kaut ko mainīt. Tomēr der zināt, ka psihe sastāv no vairākām daļām. Pozitīvā psihologi strādā tieši ar prāta daļu. Viņi diemžēl nespēj palīdzēt, ja cilvēks nav apmierinājis savas pamatvajadzības. Kad ir zaudēts darbs, mājvieta, nav ko ēst, bērns prasa naudu, bet naudas pat nav tik daudz, lai bērnu palaistu uz skolu, ir aizskartas pamatvajadzības. Iemācīties domāt pozitīvi šādā brīdī diemžēl nav iespējams. Vispirms jāatrod veids, kā nodrošināt savu un ģimenes eksistenci. Tāpat pozitīvā domāšana nestrādā, ja cilvēkam ir depresija. Šādos brīžos pat asins ainā ir bioķīmiskas izmaiņas, un ārstēšanai nepieciešamas citas metodes.

Tomēr, ja par savu un ģimenes izdzīvošanu nav jāsatraucas, jo tam naudas pietiek, iemācoties domāt pozitīvi, iespējamo nestabilitāti pārdzīvot ir vieglāk. Var izmantot pozitīvās psiholoģijas optimisma treniņus. Ir uzskats, ka optimisma deva katram cilvēkam ir iekodēta arī ģenētiskajā informācijā. Optimisti tic: lai kas arī notiktu, viss vienalga būs labi. Brīnumaini, bet viņiem izdzīvošanas resurss uz optimisma pamata ir spēcīgāks. Taču tie cilvēki, kas ieciklējas, nemeklē risinājumu un sāk vainot citus, krīzi pārdzīvo daudz nopietnāk. Pozitīvās psiholoģijas pētnieki ir pierādījuši: ja ir vienādi ekonomiskie apstākļi, tie cilvēki, kuriem ir lielāka optimisma deva, ar problēmām galā tiek vieglāk un tām atrod labākus risinājumus nekā tie, kas krīzē vaino citus. Pesimisti nemeklē un nemaz nespēj sameklēt risinājumus. Nereti viņi pat izdara pašnāvību, domājot, ka tā visu atrisina.

Pozitīvā domāšanas skola

Lai uzlabotu savas prasmes pozitīvi domāt, vispirms jāatbrīvojas no negatīvajām emocijām: dusmām, aizvainojuma, naida vai aizkaitinājuma. Tad ir jāgrib mainīt domāšanu. Ja cilvēks spēj sev atzīt, ka jebkas, kas ar mani notiek, ir jauna attīstības iespēja un jauna dzīves pieredze, tad viņā jau ir paslēpušās pozitīvā domāšanas iezīmes. Šī īpašība nu sevī ir vēl vairāk jāattīsta. Katru dienu vairākas reizes jāatkārto – viss, kas notiek, notiek, lai vairāk attīstītu savu personību, lai būtu dota iespēja kaut ko dzīvē mainīt uz pozitīvo pusi. Kad šāds domāšanas veids ir apgūts, var ķerties pie otra pozitīvā domāšanas uzdevuma: mācīties atslābināties. Pozitīvā psihologi ir pierādījuši, ka tie, kuri prot pozitīvi domāt, kuri ir vairāk laimīgi nekā nelaimīgi, visi māk atslābināties. Vajag izkopt sevī sajūtu, ka jādzīvo šeit un tagad. Neiespringt ar domām nedz par vakardienas sliktajiem notikumiem, nedz iespējamo nākotni. Jāiemācās atpūsties un atslābināt sevi stundas laikā, neizmantojot mākslīgās atslābināšanas veidus (cigaretes, alkoholu). Izrādās, tie, kuri regulāri vingro, dzied vai dejo, ir biežāk laimīgi nekā tie, kuriem ir monotons dzīvesveids. Tāpat biežāk laimīgi ir arī tie, kas izsaka otram atzinību vai arī dara darbus, kas sniedz gandarījumu, piemēram, nodarbojas ar labdarību. Nereti vientulības un neapmierinātības ar dzīvi cēlonis ir pozitīvas komunikācijas trūkums. Neatkarīgi no ekonomiskajiem apstākļiem, līdzko savā ikdienā sāk vairāk izteikt atzinīgus vārdus, novērtēt citus, domāt pozitīvi un darīt lietas, kas iepriecina citus, arī negatīvās izjūtas mazinās.

Apgūstot šo optimisma programmu, iespēja katru dienu pavadīt tikai labā noskaņojumā, palielinās.

Svarīgi just pozitīvu attieksmi pret sevi un iepriekšējo dzīvi.

2. solis: izvirzi mērķus! Tie piešķir dzīvei jēgu. Turklāt liek justies labi.

Spēja tikt galā ar dažādām ikdienas situācijām nodrošina arī labu garīgo veselību.

4. solis: attīsti personību. Personības izaugsme pastāvīgi attīsta iekšējo potenciālu un palielina iekšējās enerģijas rezerves.

Pozitīvas attiecības ar apkārtējiem rada piepildījuma sajūtu un vairo labu noskaņojumu. Ja ar šo uzdevumu viegli tiec galā, tas liecina par zināmu personības briedumu.

6. solis: neatkāpies no savas pārliecības. Galu galā tieši tavos spēkos ir veidot un regulēt savu dzīvi tieši tā, kā vēlies. Tā ir augstākā pilotāža – būt apmierinātam ar sevi un savu dzīvi neatkarīgi no tā, vai citi sniedz atzinību. Pa īstam apmierināts cilvēks savu dzīvi vērtē pēc saviem standartiem un spēj uzņemties atbildību.

Kasjauns.lv/Foto: All Over Press