No Ungārijas atvedu paprikas pastu. Kā to vispareizāk lietot?
Kopš 18. gadsimta beigām ungāru virtuve dzīvo ar un ap papriku – vienkāršā garšvielu valodā runājot, ap maltu aso piparu pulveri. Kopš franču pavārs Žoržs Ogists Eskofjē 1879. gadā to aizveda no Ungārijas uz Montekarlo, pieprasījums pēc paprikas ir audzis neskaitāmas reizes.
Dažādu nokrāsu sarkano pulverīti iekārojušas arī citas tautas, it sevišķi pēc tam, kad paklīda runas, ka tas ir pirmais līdzeklis mīlas kaislību iekvēlināšanai. Taču, lai lietotu gan saldo, gan aso paprikas pulveri, vajag zināt ne vienu vien knifiņu, kas ēdienu padarīs par baudījumu, nevis katastrofu. Tāpēc, lai dzīvi padarītu vienkāršāku, bet tajā pašā laikā nezaudētu ne nieka no asuma un krāsainības, ungāri garšvielu jomā ir radījuši alternatīvu – paprikas pastu, kas pēdējos gados Eiropas kulinārijas pasaulē ir piedzīvojusi strauju popularitātes un pieprasījuma lēcienu.
Pastas gatavošanas princips ir vienkāršāks par vienkāršu – aso papriku sastrādā biezenī kopā ar sāli. Teju vai ikviens, kas pēdējos gados bijis Ungārijā, uz mājām droši vien būs atvedis mazu burciņu ar uzrakstu „Eros Pista” vai „Edes Anna”, – tie ir šie garšvielu favorīti mūsdienu veidolā. „Eros” nozīmē gan asu, gan stipru un spēcīgu, savukārt „Pista” ir mīļvārdiņš no vīrieša vārda Ištvans...
Šķidrā paprikas pasta pārspēj malto pulveri garšas ziņā – tā ir krietni vien sulīgāka un augļaināka. Pastu gatavo no pākstīm, kam izņemtas sēklas. Tās nesamaltas pievieno vēlāk, lai regulētu asumu. Ja burciņā daudz sēkliņu, pasta ir asa, ja maz, tā ir maigāka. Maigāko sauc „Edes Anna” jeb „Saldā Anna”.
Paši ungāri receptēs norāda, ka vienai pikanta ēdiena porcijai pievieno aptuveni tējkaroti „Stiprā Ištvana”. Mums, pat rūdītiem čili piekritējiem, tas vismaz iesākumā ir krietni vien par daudz. Ar laiku gan pierod, un tad paveras jauna pasaule – asums palīdz iemācīties izjust un izbaudīt tādas garšu nianses, par kādām iepriekš nav pat nojausts.
Paprikas pastu – gan maigo, gan aso – lieto faktiski visur, pat desertos (šokolādes krēms ar aso papriku vai augļu uzputenis garšo vienkārši izcili), taču visbiežāk to pievieno zupām, mērcēm, gaļas un dārzeņu sautējumiem, lieto sinepju vietā pie desiņām un ceptas vai grilētas gaļas. Ja gribas izdzīt no galvas dullumu – vienalga, kādu apstākļu radītu, – itin labi palīdzēs ar paprikas pastu apziesta maizes šķēle. Atvērtu pastas burciņu var uzglabāt ledusskapī no viena līdz diviem gadiem.
