Kristīne Luīze Avotiņa: par dzīvi, kas smaržo pēc krāsām un kafijas
Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa stāsta par savu ikdienu - tajā krāsu pasaule saplūst ar ģimenes siltumu un dzīves mazajiem rituāliem. Viņas iedvesma ir māksla, kafijas smarža un mīļie cilvēki.
Viņas gleznās pasaule kļūst par drošu vietu un dzīvespriecīgu piedzīvojumu. Sēnes, augļi, putni, zvēri un ziedi, ziedi, ziedi… Latviešu glezniecībai bez Kristīnes Luīzes Avotiņas taču vienkārši trūktu krāsu!
Ikdienas rituāli
Gleznošana un melna, stipra kafija ar nedaudz piena. Pagatavoju sev kafiju un dodos pie molberta gleznot. Tā ir mana ikdiena, un šī kombinācija mani patiesi dara laimīgu.
Iecienītākie dizaineri
Esmu izteikts ieradumu cilvēks – ja man kas der un esmu to sev atklājusi kā ērtu, tad pie tā turēšos neatkarīgi no tendencēm: Max Mara bikses un Gucci loferi ir mana komforta zona jau gandrīz desmit gadus. Tāpat jau teju 20 gadus esmu uzticīga Old Holland eļļas krāsu paletei.
Vislabākā smarža pasaulē
Mans mīļākais aromāts ir Gris Montaigne no Dior. Šo aromātu man 2017. gadā Parīzē Le Bon Marché veikala kosmētikas nodaļā izvēlējās vīrs, kad mūsu meita vēl bija viņam uz krūtīm ķengursomā. Kopš tā laika Dior nama nišas smaržas ir mana mīlestība. Šo gadu laikā esmu izkopusi tradīciju ceļojumos iegādāties sev jaunu Dior aromātu, jo on-line tie nav pieejami. 2025. gada mīlestība ir Dior “Bois Talisman” – atkal Kārļa izvēle un atkal, mums visiem trim kopā esot Parīzē. Mēdzu ar to iesmaržoties gan laukos – gleznojot, gan pilsētas dzīvē. Šīs smaržas man rada drošību – ikreiz sajūtos tā, it kā mani tuvākie cilvēki būtu man blakus.
Mans atradums
Vāzes no La DoubleJ. Tas gan ir Ilzes Pīlēnas atradums, bet ļoti novērtēju to, ka viņa man atklāja savu skaisto vāžu izcelsmi. Zibenīgi iegādājos pāris, un nu tās jau vairāk nekā divus gadus ir neatņemama manu kluso dabu sastāvdaļa gleznošanai. Brīnišķīgi papildina ziedu kompozīcijas un mājas interjeru.
Vislabāk iztērētā nauda
Jau vairāk kā gadu ģimenē nebeidzu atkārtot, ka vislabāk iztērētā nauda bijusi mūsu abu Pomerānijas špicu iegāde. Tik daudz klātesošas ikdienas mīlestības un uzmanības es no šiem sunīšiem nebiju gaidījusi!
Mans mīļākais veikals
Sennelier mākslinieku piederumu veikals Parīzē, Sēnas krastā, iepretim Luvrai. Ikreiz, kad esmu Parīzē, dodos turp nopirkt sev darba materiālus. Jā, mūsdienās viss ir pieejams on-line, bet tikai klātienes iepirkšanās nodrošina iespēju atklāt patiešām ko jaunu. Šajā veikalā pirms diviem gadiem vīrs iegādājās man jaunas otas, kad pats bija darba darīšanās Parīzē. Šīs otas esmu iegādājusies atkārtoti, un tās kļuvušas par vienīgajām, ar kurām šobrīd gleznoju. Nenovērtējams ieguvums.
Labākās iepirkšanās platformas
Mīļākie mākslinieki
Man bieži jautā, kas ir mans mīļākais mākslinieks, un vienmēr pirmā, kas nāk prātā, ir Ilze Avotiņa, jo esmu uzaugusi viņas darbnīcā, mani iedvesmo viņas agrīnie darbi, īpaši 80. gadu, un Ilze to zina. Mācos no viņas arvien, un ir liela laime, ka tuvumā ir kāds, kam varu profesionāli uzticēties – viņa nekad neliegs savu padomu. Savukārt Kaspars Zariņš man ir nozīmīgs cilvēks, kopš studēju pie viņa glezniecību Mākslas akadēmijā, man ir ļoti tuva viņa krāsu izjūta, tas, ka viņš visu glezno ar krāsu. Un šogad viņa gleznotajam Pedantam ir pievienojusies ziedu tematika, to profesionāli vērot ir ļoti interesanti. Bet, ja man būtu iespēja savās mājās pie sienas eksponēt jebkuru gleznu, tad tā viennozīmīgi būtu Renèe Magritte glezna Empire of Light, kas atrodas Peggy Guggenheim muzejā Venēcijā. Ikreiz, kad esmu Venēcijā, eju gleznu apciemot. Mani apbur tas, kā Magritte ir uzgleznojis gaismu krēslas ainavā, – it kā ir nakts, bet vēl nav, jo debesis vēl zilas un mākoņus var redzēt. Tumši gaišās krāsu attiecības ir tik smalki uzgleznotas viena pret otru – lūk, tas man liekas skaisti!
Cilvēks, ko apbrīnoju
Tā noteikti ir mana deviņus gadus jaunā meita Lizelote Anna. Viņas nerimstošā enerģija un dzīvesprieks manī rada ticību rītdienai. Dienās, kad esmu nogurusi un liekas, ka man nav spēka nekam, es paskatos uz viņu un to, kā viņa izdzīvo dienu, metot ritentiņus un nemitīgi izdomājot ko jaunu, – saņemos un atkal jūtos stipra.
Muzikālais pārdzīvojums
Šī gada 30. jūlijā Madonas Mūzikas skolā dzirdēju Kristapa Vanadziņa Trio koncertu. Šobrīd Latviskās Elegances albums ir mana ikdienas mūzika, kad gleznoju, – nemīlu strādāt klusumā. Mūzika ir mana kompānija darbā.
Vieta, kur jūtos vislabāk
Sēžot savā zilajā samta krēsliņā lauku mājas darbnīcā Liezērē, kad man blakus uz grīdas guļ mani mīļie Pomerānijas špici – Solo un Čapis –, bet no blakusistabas jau dzirdu meitu saucam: “Mammu, kur tu esi?!” Un arī skaistākā vieta Latvijā noteikti ir Liezēre, 20 km aiz Vecpiebalgas.
Vērtīgākais, ko savā labā esmu izdarījusi
Tas, ka 15 gadu vecumā es noticēju sev un izlēmu kļūt par gleznotāju. Mana mīļākā nodarbe noteikti ir gleznošana. Nekas nesagādā man tādu gandarījumu kā iespēja gleznot.
Filma, ko varu ieteikt
Paolo Sorrentino La Grande Bellezza. Un jo īpaši tas kadrs no šīs filmas, kad no kādas jumta terases Romā, pie Kolizeja, paceļas debesīs rozā flamingo bars.
Garšīgākais ēdiens pasaulē
Noteikti ir gatavots mājās! Tāpēc teikšu, ka tā ir vīra gatavotā omlete, jo īpaši tāpēc, ka rītos man reizēm ir ļoti grūti pamosties, – es tad mēdzu būt kašķīga, bet viņa rūpes dzīvi uzreiz padara labāku.
Mans mīļākais restorāns
Casa Pepe Hillo, Seviljā. Kad šī gada aprīlī man bija gleznu izstāde Seviljā kopā ar Ilzi Avotiņu, nejauši uzgājām šo burvīgo restorānu un bija dienas, kad tur iegriezāmies gan pusdienās, gan vakariņās. Mana meita to arvien atceras, un šīs maltītes dēļ vien būtu vērts atgriezties Seviljā.
Mans sapņu ceļojums
Es mēdzu teikt, ka pati dzīve ir ceļojums, tāpēc gan ierastais brauciens 160 km garumā no Rīgas uz Liezēri, gan 3 stundu lidojums līdz Madridei ir mani sapņu ceļojumi. Mīlu runāt latviski un gūstu gandarījumu, runājot spāņu valodā.
